“Mēs vēl nezinām, ko tieši mums vajadzēs, jo ārsti vēl meklē galējās diagnozes. Nezinām pat, kad mammu varēsim vest mājās no slimnīcas. Viņa ārstējas Liepājas Reģionālās slimnīcas Neiroloģijas nodaļā, un ārsti katru dienu atklāj arvien jaunas diagnozes. Tagad viņa jau nekustīga guļ gultā un spēj tik daudz, kā saspiest mūsu rokas, kad vaicājam, vai viņa mūs redz un dzird,” turpina Linda.

Viņa stāsta, ka pirms aptuveni pusotras nedēļas mamma ar ātro palīdzību tika nogādāta slimnīcā ar insultu. “Ja sākumā mamma vēl mēģināja ar mums runāt, tad tagad jau viņa vairs to nespēj.”

Sieviete paralizētā stāvoklī atradīsies vēl kādu laiku. Cik ilgi, to neviens nespēj prognozēt, taču, lai viņu varētu pārvest mājās, ģimenei būtiski ir jāpārkārto gan sava ikdienas dzīve, gan jāiekārto dzīvoklis pielāgotiem apstākļiem.

“Mums noteikti ir nepieciešams pielāgots matracis, tualetes poda paaugstinājums, iespējams, ratiņkrēsls, pat nezinu, kas vēl.

Tas būs atkarīgs no mammas veselības stāvokļa, kad viņu izrakstīs no slimnīcas. Būs nepieciešamas rehabilitācijas. Tas viss maksā lielu naudu. Pagaidām darām, ko varam. Pērkam visas zāles, ko ārsti izraksta, esmu arī paņēmusi bezalgas atvaļinājumu, māsas arī pielāgojušās jaunajiem apstākļiem. Ilgi vieni paši netiksim galā, tāpēc vēršamies pēc palīdzības.”

Linda ir sazinājusies ar organizāciju ziedot.lv, lai ģimene varētu saņemt finansiālu palīdzību.

Toreiz, 2011. gadā, “Latvijas lepnuma” ceremonijā ģimene balvu saņēma par kāda puiša Ainara Semjonova izglābšanu.

“Es toreiz strādāju slimnīcā, mamma uzzināja, ka viņas bijušais audzēknis no bērnunama ir nonācis nelaimē un palūdza man viņu pieskatīt. Ainars neveiksmīgi ielēca ūdenī ar galvu uz leju, pēc traumas palika paralizēts.” Toreiz radi no viņa novērsās, puisis palika viens un bezpalīdzīgs, tāpēc Demiteru ģimene nolēma viņu paņemt pie sevis. “Mammīte no bērnības viņu zināja. Kad Ainars bija maziņš un dzīvoja bērnunamā, mamma tur strādāja, tāpēc sirds par puisi sāpēja.”

Patlaban visas četras māsas ir sastādījušas grafiku, kura kurā dienā brauks pie mammas uz slimnīcu. “Sākumā jau mums neļāva. Uztaisījām visas Covid-19 testu, tagad pa vienai katru dienu esam pie mammas. Tētis pats tikko izcietis insultu, viņš nevar daudz parūpēties tagad par mammu, tāpēc galvenās rūpes esam uzņēmušās mēs – māsas.”

Linda, lai gan ir nobažījusies, tomēr uz mammas nākotni raugās cerīgi. “Mamma ir cīnītāja! Ja kāds to var izdarīt, tad tā ir mūsu mamma. Viņa ir apņēmības pilna, to var nolasīt no viņas acīm. Kad sakām: mammīt, tev vēl jādzīvo, tev jācīnās, viņa saspiež mums roku, apliecinot, ka cīnīsies.”

Ģimene ir izveidojusi kolāžu no fotogrāfijām, kurā visi kopā redzami, lai mammai ik dienu tā ir acu priekšā kā stimuls dzīvošanai. “Viņai ir tikai 62 gadi, vēl daudz kas jāpiedzīvo.”

ziedot.lv konts:

SWEDBANK:  LV95HABA0551006150241, bankas kods: HABALV22

Maksājuma mērķī jānorāda: Ritas Demiteres ārstniecībai