Kāds rīkojas, cits vēl domā

Liepājas uzņēmumi jau vēsturiski aizsargājuši savas preču zīmes. Piemēram, savulaik bija patentēta “Liepājas cukurfabrikas”, “Liepājas maiznieka”, “Liepājas sērkociņu” preču zīme.

Arī šodien daļa pilsētas uzņēmumu pasargājuši savus zīmolus, to skaitā AS “Liepājas autobusu parks”, “Lauma Fabric”, “Lauma Lingerie”, “Lauma Medical”, “Windcut Barber Shop Liepāja”, “Tiamo” utt.

Savu naktsmītņu nosaukumus patentējis arī uzņēmums SIA “Hermes Invest” (“Roze Kūrmājas Residence”, “Roze Center Apartments”, “Roze Park Rooms” u.c.).

Nupat Latvijā reģistrēta arī Liepājas uzņēmumu “Vecās ostmalas biznesa parks” un “Northside Business Park” figurālās preču zīmes “VOBP” un “NSBP”.

Sagaidāms, ka drīzumā noslēgsies arī to vārdiskā reģistrācija.

“Mūsu biznesa parku saimnieciskā darbība uzņem arvien lielākus apgriezienus, un šādi aizsargājam mūsu kā īpašnieku izņēmuma tiesības savas preču zīmes Latvijas teritorijā lietot. Proti,

primārais mērķis ir aizliegt citām personām komercdarbībā izmantot identisku vai līdzīgu preču zīmi.

Lai nebūtu tā, ka uzrodas kāds konkurents, kurš nodarbojas ar nekustamiem īpašumiem un nodēvē sevi, piemēram, par Vecās ostmalas biznesa centru,” skaidro uzņēmumu “Vecās ostmalas biznesa parks” un “Northside Business Park” attīstības vadītāja Inese Kurvina.

Par savas preču zīmes reģistrāciju jau ilgāku laiku domājis viens no vecākajiem Liepājas ražotājiem – AS “Liepājas papīrs”.

“Iemesls, kāpēc neesam aizsargājuši savu preču zīmi, ir ļoti vienkāršs, ik pa laikam mūsu pārdošanas daļa izsaka aicinājumu, ka mums jāpamaina uzņēmuma nosaukums, jo Latvijā ar to nav problēmu, taču ārzemēs daudzi klienti samulst, jo, pirmkārt, šo nosaukumu grūti izrunāt – tas ir garš, otrkārt, tas neasociējas ar to, ko darām, jo mēs vairāk esam poligrāfijas uzņēmums jeb drukātāji.

Tagad esam nolēmuši iet citu ceļu – saglabāsim savu esošo nosaukumu, taču ārzemju tirgos lietosim saīsinājumu “LP”,

ko var arī tulkot  kā “label print” (no angļu valodas ‘etiķetes druka’ – I. O.),” skaidro “Liepājas papīra” valdes priekšsēdētājs Jānis Vilnītis.

Līdz ar to uzņēmums turpmāk vērtēs, kādu preču zīmi Patentu valdē būtu pareizāk reģistrēt – “LP” vai “Liepājas papīrs”.

Uzņēmuma vadītājs norāda, ka līdz šim nav bijusi situācija, kad kāds cits komersants negodprātīgi izmantotu “Liepājas papīra” preču zīmi.

“Ir gan bijuši krāpnieciski gadījumi, kad klientiem piedāvājumi izteikti “Liepājas papīra” vārdā,” piebilst J. Vilnītis.

Risku novēršanai

Preču zīmes aizsargā arī sporta, izklaides un kultūras jomā. Tā, piemēram, bez preču zīmes īpašnieka piekrišanas nedrīkst izmantot nosaukumu “Summer Sound”, Liepājas Olimpiskā centra logo “LOC”, Liepājas Simfoniskais orķestris patentējis festivāla “Liepājas vasara” nosaukumu, uzņēmumam “RA Events” pieder “Rally Liepāja” un “Tet Rally Latvia Rīga-Liepāja\2024” preču zīme (figurāla). 

No šī gada 20. augusta arī koncertzāles “Lielais dzintars” vārdiskā zīme un logotips ir reģistrēts kā preču zīme.

Tas nozīmē, ka šo zīmolu var lietot tikai SIA “Lielais Dzintars” un neviena cita persona vai organizācija bez piekrišanas nedrīkst to izmantot.

SIA “Lielais Dzintars” valdes priekšsēdētājs Timurs Tomsons “Kurzemes Vārdam” stāsta, ka iepriekš ir saņemti lūgumi izmantot koncertzāles logo, piemēram, kāda suvenīra ražošanā. Bet šādu gadījumu nav bijis daudz.

“Kā zināms, Liepāja būs Eiropas kultūras galvaspilsēta, un fokuss uz mūsu pilsētu būs daudz lielāks. Preču zīmes reģistrēšana ir savā ziņā tāds risku novēršanas mehānisms.

Mēs ļoti negribam, lai “Lielā dzintara” vārds un logo kaut kur parādītos bez mūsu kontroles un uzraudzības.”

Ja tagad kāds gribēs vēstīt, ka sadarbojas ar koncertzāli, tas būs jāsaskaņo ar SIA “Lielais Dzintars” Mārketinga un sabiedrisko attiecību daļu. Turklāt tas būs maksas pakalpojums.

Kopš šī gada jūlija kā preču zīme Patentu valdē reģistrēts nosaukums “Liepāja 2027”.

Nodibinājuma “Liepāja 2027” komunikācijas vadītāja Zita Lazdāne skaidro, ka preču zīmes reģistrācijas mērķis ir nodrošināt izņēmuma tiesības uz preču zīmi, proti, tiesības aizliegt citām personām komercdarbībā izmantot preču zīmei identisku vai sajaucami līdzīgu apzīmējumu attiecībā uz identiskām vai līdzīgām precēm un pakalpojumiem.

“Liepājas 2027” gadījumā Liepājas pašvaldībai ir izņēmuma tiesības uz šo preču zīmi Latvijas teritorijā.

Z. Lazdāne papildina: “Reģistrācija nodrošina ne tikai juridisku aizsardzību, bet reizē kalpo arī kā mārketinga rīks, kas palīdz vairot konkrētā zīmola atpazīstamību un stiprināt reputāciju.

Reģistrējot “Liepāja 2027″ zīmolu, mēs arī nodrošinām konkrētu kvalitāti.”

Patentu valdes tīmekļvietnē redzams, ka bijis pieteikts arī Liepājas pilsētas šā brīža zīmes atveidojums, ko izmanto reklāmas materiālos, publikācijās, rīkojot sporta pasākumus utt. Taču tās reģistrācijas process apturēts.

Kā skaidro Z. Lazdāne, mērķis bija, bet saņemts atteikums, jo patentēt tikai vārdu vienu pašu nevar, kas turklāt ir vietvārds.

Pagājušajā mēnesī savu zīmi reģistrējis arī Liepājas Restaurācijas centrs. Tā vadītājs Ivars Pilips pauž, ka Restaurācijas centrs ir sasniedzis zināmu atpazīstamību un vēlējies sakārtot zīmola aizsardzības jautājumu, lai var droši rīkoties ar preču zīmi. “Jebkurā gadījumā to biju plānojis darīt,” viņš piebilst.

Reģistrācijas process bijis vienkāršs un nav aizņēmis daudz laika. Arī finansiāli tas neesot bijis dārgi. “Man tas nesagādāja papildu rūpes,” rezumē I. Pilips.

Patentē vārdu un uzvārdu

“Arī sportistu vārdi ir preču zīmes,” norāda Patentu valde, skaidrojot, ka šī gada vasaras olimpiskajās spēlēs Parīzē piedalījās daudzi slaveni sportisti un liela daļa no viņiem reģistrējuši savas preču zīmes, lai aizsargātu savu vārdu, logotipu un citus ar savu personīgo zīmolu saistītus elementus.

Tas nodrošina to komerciālo izmantošanu un aizsardzību pret neatļautu izmantošanu.

Reģistrētas preču zīmes palīdz sportistiem gūt ienākumus no sava vārda un tēla izmantošanas, kā arī aizsargāt viņu reputāciju.

2016. gada vasarā, gadu pēc tam, kad Latvijas basketbola talants Kristaps Porziņģis tika izvēlēts Nacionālās basketbola līgas draftā ar augsto 4. numuru,

sportists vērsies Latvijas Patentu valdē ar pieteikumu par vārdiskas preču zīmes “Kristaps Porziņģis” reģistrēšanu (tā reģistrēta 2017. gada februārī).

Viņa preču zīme attiecas uz audzināšanu, apmācību, izpriecām, sporta un kultūras pasākumiem.

K. Porziņģa vārds kā preču zīme reģistrēts arī Lielbritānijas Intelektuālā īpašuma birojā (UKIPO), kā arī Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojā (EUIPO).

Attiecīgi viņa vārda izmantošana komerciāliem nolūkiem aizsargāta gan Apvienotajā Karalistē, gan visā Eiropas Savienības teritorijā.

Latvijas Patentu valdes datu bāzē redzams, ka savulaik savu vārdu un uzvārdu patentējis arī Latvijas hokejists Sandis Ozoliņš.

Viņa preču zīme no reģistra gan izslēgta šī gada februārī – pagājis 10 gadu reģistrācijas termiņš.

Nostiprina ekskluzīvas tiesības

Preču zīmes izvēle vai radīšana ir katra jauna biznesa pasākuma svarīga daļa. Ja apzīmējums izraudzīts veiksmīgi, tas kļūst par produkta un komersanta vizītkarti.

Preču zīme patērētājiem ļauj atpazīt konkrēto produktu plašajā līdzīgo produktu klāstā un izvēlēties sev vajadzīgo. Taču, lai veidotu stipru zīmolu, ir jādomā arī par preču zīmes aizsardzību, lai gadījumā, ja tirgū parādās atdarinājumi, pret tiem varētu efektīvi cīnīties.

Tātad preču zīmi nepieciešams reģistrēt, skaidro Patentu valde, kur preču zīmes reģistrē, lai iegūtu to aizsardzību Latvijā.

Ja preču zīme aizsargāta ar reģistrāciju, īpašniekam ir ekskluzīvas tiesības aizliegt citiem lietot identisku vai līdzīgu preču zīmi.

Ja preču zīmes īpašniekam ir pamats uzskatīt, ka kāda persona pārkāpj viņa izņēmuma tiesības, vispirms var rakstiski brīdināt šo personu par iespējamo pārkāpumu.

Ja pārkāpējs turpina izmantot strīdīgo apzīmējumu, jāvēršas tiesā ar prasību par izņēmuma tiesību pārkāpumu.

Preču zīmes var būt dažādas – vārdiskas (ja tās veido tikai vārdi vai burti, cipari vai citas standarta tipogrāfiskās zīmes vai to kombinācija), figurālas (ja tajās izmantotas nestandarta rakstzīmes, īpaša stilizācija vai izkārtojums, vai grafisks elements, vai krāsa), telpiskas (ja tās veido telpisks apjoms, preces vai tās iesaiņojuma forma vai tās šādu objektu ietver) u.c.

Reģistrācija ir spēkā desmit gadus no pieteikuma datuma ar iespēju regulāri to atjaunot uz jaunu 10 gadu periodu.

Ideja dzīvo savu dzīvi

Ritums Ivanovs, preču zīmes “Latvietis” līdzīpašnieks

– Vai ir bijis noderīgi, ka reģistrējāt zīmolu “Latvietis” kā preču zīmi?

– Tas ir juridisks jautājums, kurā neesmu iedziļinājies. Esmu mākslinieks, un tā visa lieta mani maz interesē. Bieži vien tāpēc, ka maz interesē, var rasties problēmas. Es piekrītu.

Bet domāju, ka noteikti, – ja tā ir preču zīme un ja kaut ko dara, tad reģistrācija ir vajadzīga. Bez tā neiztikt. Tas arī palīdz darboties.

– Kā radās doma par reģistrāciju?

– Tas bija juristu ieteikums.

– 2021. gadā cēlāt iebildumu par preču zīmes “Krievs” reģistrāciju, jo atveidojums bija ļoti līdzīgs. Pastāstīsiet par šo strīdu?

– Tā ir tāda teritorija, kas, godīgi sakot, mani neinteresē. Saprotu, ka tādas lietas notiek un tās ir uzņēmējdarbībā svarīgas sastāvdaļas. Bet es vairāk koncentrējos uz mākslu.

– Kā jūs aizsargājat savus autordarbus?

– Ir Autortiesību aģentūra, kas par to vairāk vai mazāk uzņemas atbildību. Tad vēl ir līgumi. Bet no māksliniekiem arī autortiesības nemaz nevar tik vienkārši paņemt, kā, teiksim, uzņēmumu preču zīmes. Tā ir nedaudz cita sadaļa.

Mākslinieki bieži vien apliecina savu autorību ar parakstu un ar to, ka tas ir viņa darbs, līdz ar to strīdu tur mazāk.

Bet, tiklīdz sākas komercija, uzņēmējdarbība, tā kļūst sarežģītāk.

– Vai ir bijusi pieredze, ka kāds nesaskaņojot paņēmis jūsu darbu?

– Kaut kas noteikti ir bijis, bet nevaru atsaukt atmiņā.

– Cik atpazīstama kļuvusi preču zīme “Latvietis”?

– Tas ir pārsteidzoši, kā tas tik daudz ko ir iekustinājis. Acīmredzot mēs kaut ko tādu izdarījām pareizā brīdī. Tāda sakritība.

Ka zīme kļūs tik populāra, mēs nedomājām. Mums bija ideja un to vajadzēja realizēt. Kā jau tas mākslā bieži vien ir.

– Tagad jau zīme dzīvo savu dzīvi.

– Jā, tā tas ir. To esmu pamanījis jau agrāk, – tiklīdz ideja ir ārpus tevis, tā dzīvo savu dzīvi. Līdzīgi var salīdzināt ar bērniem. Bērnus vairs neregulē, bērni paši aug, dzīvo tālāk.

Mans uzdevums bija palīdzēt rasties un dot tam enerģiju. Var vienkārši pabrīnīties, kuru ideju vilnis paņem un nes tālāk.

– Atceraties, kā uzraksts tapa?

– Kā jau daudzām lietām, ir vairāki mēģinājumi, līdz tiek pie risinājuma, ko gribas redzēt.

Uzziņai

Kā reģistrēt preču zīmi Latvijā?

> Latvijā preču zīmes reģistrē Patentu valde.

> Vispirms ir jāpārliecinās, ka izvēlētā preču zīme atšķiras no citām.

> Jāpārbauda, vai šāda vai ļoti līdzīga preču zīme nav jau reģistrēta – ir jāveic meklējums datubāzēs.

> Jāaizpilda preču zīmes pieteikuma veidlapa un jānorāda:

* Kam pieder preču zīme – uzņēmums vai fiziska persona (informācija tiek publiskota un tai vienmēr ir jābūt aktuālai, lai nebūtu šaubu, kam pieder preču zīme).

* Preču zīmes atveidojums (vārds, attēls vai cita veida atveidojums).

* Preces un pakalpojumi – nosaukti tā, lai visi saprastu, uz kādām precēm un pakalpojumiem attiecas preču zīme (tie jāklasificē atbilstoši Nicas klasifikācijai, kur preces un pakalpojumi ir iedalīti 45 klasēs).

> Preču zīmes reģistrācijas izmaksas, sākot no 185 eiro.

> Kopš 2023. gada 1. jūnija Eiropas Savienībā (ES) ieviesta vienota spēka Eiropas patenta sistēma, nodrošinot patentaizsardzību katrā ES dalībvalstī, kas pievienojusies šai sistēmai. Tas mazina rūpes arī Latvijas patentu pieteicējiem, kuriem vairs nav nepieciešams reģistrēt savu patentu katrā valstī, tādējādi ietaupot gan laika, gan finanšu resursus.

Avots: Patentu valde

​​Es domāju tā: Kas būtu Liepājas labākais simbols?

​Ita – dzīvo Liepājā:

​– Jūra, protams! Pilsēta pie jūras. Vēl jau par vēju daudz runā. Es neesmu liepājniece. Te ieprecējos no Vidzemes. Nāku no ļoti latviskas pilsētas Smiltenes.

Es par tās galveno simbolu uzskatu tieši latviskumu. Vēl jau Smilteni dēvē par kantrimūzikas pilsētu, kurā mīt daudz labu mūziķu.

Evita Kliša – klientu apkalpošanas speciāliste:

– Pirmais prātā nāk dzintars, ko izskalo no jūras. Jā, arī jūra. Kaut kādus simbolus vajag, lai pilsētu var atpazīt.

Zinu, ka daudziem, kuri te nedzīvo, Liepāja ļoti patīk. Arī mana vīramāte, kura te nav dzimusi un tagad dzīvo ārzemēs, saka, ka jūtot Liepājas pievilcību. Viņa te gribētu dzīvot.

Skaidrīte Laumane – konditore:

– Ātri grūti izvēlēties, bet man galvenais simbols būtu jūra. Varbūt arī skaistie saulrieti jūrmalā. Liepājā daudz kā skaista.

Varbūt vajag kādu piemiņas zīmi, pieminekli kā simbolu. Kaut gan Kūrmājas prospektā jau vairāki simboli iemūžināti.

Elizabete – garāmgājēja:

– Liepājas cilvēki un mājas. Viss, kas te pilsētā ir. Veikalus un hoteļus ieskaitot. Vēl jau arī tramvajs! Katram būs kas savs, bet galvenais, lai tas saistās ar mājām.

Diāna Kema – pensionāre:

– Mani bērni iet jūrā, strādā tur, tāpēc es mīlu jūru. Vēl arī vējš nav slikts simbols. Svarīgi, ka iedzīvotājiem pašiem patīk vieta, pilsēta, kurā viņi dzīvo.

To var manīt, ka par Liepājas izaugsmi rūpējas un dara to pilsētu skaistu. Galvenais – neapstāties attīstībā.