Saimniecība atrodas abpus Abavai, tādēļ plašas teritorijas atrodas stāvās nogāzēs. Lai tās veiksmīgi apsaimniekotu, saimnieks pirms sešiem gadiem atgriezās pie lopkopības.

Govis palīdz uzturēt bioloģisku daudzveidību un uzturēt pļavas pēc tam, kad no aizaugušajām muižas laika teritorijām izcirsti krūmi, – tās apēd krūmāju atvases.

Ģ. Dzērve pēdējos piecus gadus sadarbojas ar zinātniekiem un pēta savvaļas augu izsēšanās efektivitāti. Viņš pats vāc sēklas un pārnes uz nabadzīgākām augsnēm.

Darbu sarežģī tas, ka katra auga sēklas ienākas citā laikā.

Viņš zina, ka Igaunijā dabisku pļavu augu sēklas vāc ar kombainu, kas atgādina ielu tīrāmās mašīnas – sēklas ar birstēm ieslauka agregātam pievienotā kastē – burtiski ķemmē zālāju.

Kamēr šādas tehnikas nav, Ģ. Dzērve nopļauj izziedējušu pļavu, zāles masu pārved uz atjaunojamo vietu un izkaltē. Sēklas izbirst, kad vālo sienu novešanai no lauka.

Latvijā dabiskus zālājus atjaunot kavē donorpļavu trūkums. Dažkārt atmaksājas augu pārstādīšana, taču tas ir laikietilpīgi un grūti – pārnest velēnas ir fiziski smagi.

“Finansiāli izdevīgāk būtu iegādāties jau esošu dabīgu pļavu, nevis atjaunot izlaistu teritoriju, piemēram, parkveida pļavu.

Lai teritoriju varētu pieteikt Lauku atbalsta dienesta atbalsta maksājumiem un to uzskatītu par sakoptu, nocirstu koku un krūmu celmi obligāti jāsafrēzē, un šis pakalpojums ir dārgs.

Subsīdiju nauda daļēji nosedz pļavu apsaimniekošanas izmaksas, tādēļ, cik iespējams, piesaistu projektu finansējumu, kuru mērķis ir dabas vērtību saglabāšana,” stāsta saimnieks.

“No otras puses, ja atjauno aizaugušu pļavu, liela iespēja, ka augsnē saglabājusies bagātīga sēklu banka. Reiz nākamajā gadā pēc lazdu izciršanas, pļavā uzziedēja milzum daudz orhideju.

Daba ar laiku visu līdzsvaro – orhideju kļūs mazāk, taču parādās daudz vairāk citu sugu.

Gandarījums, ja drīz pēc atjaunošanas uzeju bioloģiski vērtīgu zālāju augu indikatorsugas,” atklāj vīrietis.

Ģ. Dzērve muižas laika parkveida pļavas atjauno pakāpeniski, jo uzskata, ka tā veiksmīgāk veidot ainavu. Darbi vairākās sezonās arī pasargā lielus kokus no riska nolūzt vējā, ja ap tiem uzreiz nozāģē visus krūmus.

Agrāk viņš cītīgi izcirta lazdas, taču tās ir pirmās, kuras pavasarī zied un nodrošina barību apputeksnētājiem. Tagad parkveida pļavās atrasta vieta arī šiem krūmājiem.

Dabisko pļavu atjaunošana ir sarežģīta, jo jādomā ne tikai par augiem, bet arī ainavu, kokiem, kukaiņiem, putniem. Tā nav arī lēta un ātra, taču papildina saimniecības lauku tūrisma piedāvājumu.

Ģ. Dzērve jūt pienākumu saglabāt vēsturiski veidojušās dabas vērtības, kuras kopsaimniecību laikā aizlaistas krūmainē.

Signalizē par bagātību

Par bioloģiski vērtīgiem zālājiem sauc sen neapartās platībās veidojušās pļavas, kas nav ielabotas un mēslotas, taču gadu laikā apsaimniekotas un uzturētas.

Speciālisti atlasījuši 55 indikatorsugas, kuru skaits zālājā norāda uz tā vērtību.

DZIEDNIECĪBAS ANCĪTIS. Latvijā zināmas divas ancīšu sugas: dziedniecības un spilvainais, taču pirmais sastopams daudz biežāk.

Līdz 80 cm augsts rožu dzimtas lakstaugs ar plūksnaini kā spalviņām saliktām lapām, to malas zobainas. Stublājs un lapas apakšpuse viscaur ar mīkstiem matiņiem. Ziedi vārpveidīgā ķekarā, mazi, koši dzelteni, uz ļoti īsa kātiņa.

Auglis atgādina riekstu, ar maziem sarveidīgiem matiņiem, kam galā āķītis, kas augu palīdz izplatīt gan ar dzīvnieku, gan cilvēku palīdzību.

Aug sausās un mēreni mitrās pļavās. Ārstniecības augs. Zied no jūnija līdz augustam.

GAIĻBIKSĪTE. Līdz 30 cm augsts prīmulu dzimtas augs. Parasti viena lapu rozete ir ar vairākiem ziednešiem, kuru galā čemurveida ziedkopā atrodas gaiļbiksītes dzeltenie ziedi.

Pēc noziedēšanas nokarenais ziedkāts iztaisnojas, tam galā auglis – pogaļa.

Gaiļbiksīte ir populārs ārstniecības augs, tās lapas pavasarī ir C vitamīna avots, no tām var gatavot salātus. Dekoratīvas, aug sausās un mēreni mitrās pļavās. Zied aprīlī un maijā.

PURVA GANDRENE. Līdz 80 cm augsts lakstaugs, klāts ar matiņiem. Lapas šķeltas 5–7 segmentos. Ziedu kāti kaili, stāvi tikai ziedēšanas laikā, pārējā laikā nolīkuši.

Ziedi 1,5–2 cm diametrā, purpursārti, auglis – riekstiņu skaldauglis. Tam nogatavojoties, knābja skaldnes saritinās līdzīgi pulksteņa atsperei un atritinoties palīdz izmest sēklas vairāku metru attālumā.

Aug slapjās un mitrās pļavās, kā arī citās piemērotās bagātīgi mitrās vietās. Latvijas austrumdaļā bieži sastopama, rietumdaļā – retāk. Zied no jūnija līdz septembrim.

PARASTAIS VIZULIS. Līdz 50 cm augsts graudzāļu dzimtas lakstaugs. Lapas šauras, lineāras, līdz 10 cm garas.

Ziedkopa pēc izskata nekļūdīgi atšķirama no citām graudzāļu sugām – skraja skara ar sāniski plakanām, nokarenām vārpiņām, kuras krāsaino plēkšņu dēļ izskatās svītrainas.

Vārpiņas nokarājas tievos kātiņos un pie mazākā vēja trīc un vizuļo, no kā arī, domājams, cēlušies latviskie tautas nosaukumi – vizulis un trīsene.

Vērtīgs, bet mazražīgs lopbarības augs, dekoratīvs. Viena no biežāk pļavās sastopamajām indikatorsugām, mēdz augt dažāda mitruma pļavās. Zied maijā un jūnijā.

MATAINĀ VĒLPIENE. Vidējs 15–40 cm augsts kurvjziežu dzimtas lakstaugs. Augs klāts ar dakšveidīgiem matiņiem. Stublājs zem kurvīša mazliet platāks.

Pumpurs pirms ziedēšanas nolīcis, ziedot kurvītis stāvs. Ziedošs kurvītis apmēram trīs centimetru plats, visi mēlziedi dzelteni.

Kausmatiņi divās rindās: iekšējie plūksnaini un garāki nekā vienkāršie ārējie. Sēklenis gaišbrūns, spīdīgs. Zied jūnijā, jūlijā.

Materiāls tapis ar Latvijas vides aizsardzības fonda atbalstu. Par publikācijas saturu atbild SIA ”Kurzemes Vārds”.