Pie Liepājas ezera, kur atrodas laivu kooperatīvs “Kaija”, atrastas beigtas zivis, portālam apstiprināja biedrības “Liepājas ezeri” izpilddirektors Ēvalds Urtāns. Zivju bojāeja gan nav saistīta ar kādu piesārņojumu, bet – norisēm dabā.

Ē.Urtāns pastāsta, ka šo vietu, kur atrastas mirušās zivis, apsekojuši vairākkārt. Tas ir kanāls, kas atrodas starp Ezermalas ielu un ezera dienviddaļu, kur arī stiepjas uzņēmuma “Liepājas metalurgs” žogs. Ē.Urtāns, skaidrojot zivju bojāejas iemeslus, norāda, ka kanāls ir pilns ar dūņām. Tas nav tīrīts kopš izrakšanas, līdz ar to ūdens slānis virs dūņām seklākajās vietās ir tikai 10 līdz 30 centimetru. Kad apmēram divas nedēļas Liepājā bija iestājusies ziema, zivis ledū vienkārši iesalušas, jo ledus aizsniedzies līdz pat dūņām. Jāņem vērā arī apstāklis, ka pirms tam pūtis dienvidaustrumu vējš, liekot ezerā līmenim nokristies gandrīz par metru. “Tas ir dabisks process, piesārņojuma nav,” zina teikt biedrības “Liepājas ezeri” izpilddirektors, mierinot, ka punkts, kas liecinātu par kāda piesārņojuma avotu, nav atrasts.

Ē.Urtāns, stāstot par zivju bojāejas iemesliem, piemin arī uzņēmumu “Liepājas metalurgs”. Zemē bijušas vietas, no kurienes kanālā ietecējis uzņēmuma tehnoloģiskajā procesā izmantotais ūdens. Tas bijis siltāks un nav ļāvis kanālam līdz šim aizsalt. Šobrīd ūdens no “Metalurga” vairs neplūst, līdz ar to situācija, salīdzinot ar citiem gadiem, mainījusies, kas savā ziņā novedis pie zivju bojāejas.

Zivis kanālā esot iesalušas vairāku simtu metru garumā. “Tas gabals kanālam, kas savukārt iet uz Golodova dambi, ezera dienvidgalu, ir vaļā, brīvs no ledus. Tur nevienu beigtu zivi neesam manījuši,” portālam sacīja Ē.Urtāns. Nelaimes vietā mirušas atrastas tikai mazas zivis – raudas un asari. Ar tām šobrīd mielojas kaķi, novērojis biedrības “Liepājas ezeri” izpilddirektors.

Lai neatkārtotos līdzīgas situācijas, Ē.Urtāns uzskata, ka laivu kooperatīva galā kanālu vajadzētu padziļināt, attīrot no dūņām un tādējādi uzlabojot ūdens apriti. “Tas ir vienīgais, ko šobrīd varu pateikt,” biedrības “Liepājas ezeri” izpilddirektors gan norāda, ka notikušais “nekāda traģēdija zivju krājumiem nav”. Runāt par zivju slāpšanu Liepājas ezerā šobrīd nevarot. Tas esot tikai konkrēts gadījums. “Slāpšanai parasti uzmanība jāpievērš martā. Kā rāda prognozes, tagad nāk atkal siltais laiks, temperatūra būs plusos, sāksies ledus kušana, līdz ar to skābekļa aprite ezerā uzlabosies.” Taču situācijai ezerā tiekot sekots līdzi katru dienu.

Jāatzīmē, ka starp beigtajām zivīm atrasti arī apaļie jūrasgrunduļi, un tā nepavisam nav priecīga ziņa. Ē.Urtāns domā, ka jūrasgrunduļi, kas izcēlušies no Kaspijas vai Melnās jūras un pakāpeniski izplešas ziemeļu virzienā, Liepājas ezerā ieskaloti janvāra vētru ietekmē. Jūras ūdens aizgājis līdz pat pus ezeram. Šo sugu zivis atrastas arī Tirdzniecības kanālā un ostā, tā kā neesot brīnums, ka būtu pagājušas vēl dažus simts metrus uz priekšu un palikušas uz dzīvi. Taču, ja apaļie jūras grunduļi Liepājas ezerā sāks iedzīvoties, tas var radīt ekoloģiskas sekas. “Viņi noēdīs citiem barību,” paredz Ē.Urtāns, un uzskata, ka to nevajadzētu pieļaut. Viņaprāt, tos jāizķer un uzmanība jāpievērš jau valsts mērogā.