Kaut arī šīs vasaras ilgais sausums raisīja šaubas, vai rudens pusē vispār kādas sēnes būs sagaidāmas, tomēr īstenie sēņotāji nekad nezaudē cerības. Aizvadītajās brīvdienās sēņošanas entuziasti bariem klīda pa mūspuses mežiem un nebija vīlušies – pēc ilgi gaidītajām lietus šaltīm sasparojušās beciņas, bērzlapes, sviestenes, gailenes.

Vieniem sēņošana ir azarts un izkustēšanās svaigā gaisā, vienlaikus baudot dabas skaistumu, citiem svarīgi sagatavot pārtikas krājumus ziemai, vēl kādam tā ir iespēja ar pārdoto tirgū piepelnīt ģimenes budžetam.

Aizvadītajās brīvdienās ielūkojoties Jūrmalciema mežos, bija redzams ne mazums automašīnu, kas piestājušas ceļmalā, kamēr sēņotāji pulkiem vien devušies mežā. Arī “Kurzemes Vārds” izmēģināja laimi un secināja, ka šaipusē varen saaugušas bērzlapes – sēņu kolonijās rindojas gan biezas, gaļīgas sēnes, gan tikko izspraukušies podiņi, bet kāpās mundri parādās sviesta beciņas jeb sviestenes. Mežā ar pieredzējušu aci atrodams arī pa kādai sēņu karalienei – baravikai – un apšu kundziņam. Taču sēnes ir visai tārpainas, tāpēc uzmanīgi jāizpēta, pirms likt groziņā.

Jāatzīst, gailenes Jūrmalciema pusē izdevās atrast vien sauju, toties Pētertirgū dzelteno sēņu nu jau ir pārpārēm. Vienkārši – esot jāzina īstās vietas, saka sēņu lasītāji un pārdevēji.

Liepājniece Lilijas kundze, kura tirgū piedāvā gailenes, atklāja, ka pati brīvdienās tās salasījusi Sakas pusē. Turpat arī pielasīts spainītis ar brūklenēm. “Ja jau iet mežā, tad pie vienas reizes paņem visu, ko tas dod,” saka čaklā lasītāja. Pāvilostas un Sakas pusē beidzot esot nolijis, tāpēc sēnes sākušas augt straujāk. “Jācer, ka uzlīs vēl, zeme ir dikti sausa,” atzina Lilijas kundze.

Par labākajām sēņu vietām gan neviens lieki nepļāpā, tās tiek turētas noslēpumā. Vien dzirdēts, ka baravikas un apšu bekas visvairāk esot manītas Bārtas mežos, vēl arī Cīravas un Kalvenes pusē.

To apstiprina vecpilniece Alises kundze, kura tirgū piedāvā pašu lasītas baravikas un apšu kundziņus, kas nemaz nav tārpaini, par ko var pārliecināties katrs pircējs pats, jo sēnes ir pārgrieztas uz pusēm, tās vidū – baltas un tīras. Izrādās, baravikas un citas beciņas nākot no Aizputes un Cīravas. Tajā pusē gan esot mazāk lijis. “Ļoti vēl vajadzētu lietu. Mežs joprojām ir kā izkaltis,” teic Alise. Toties cītīgi liets pašu dārziņš, tāpēc tagad var priecāties par daudzkrāsainām asterēm, ko saimniece piedāvā arī pircējiem. Turpat arī āboli no pašu ābelītēm un citas dārza veltes.

Pēc Latvijas Dabas muzeja datiem Latvijā līdz šim zināmas vairāk nekā 4100 sēņu sugu, no tām 1100 ir tā saucamās cepurīšu sēņu sugas, no kurām apmēram 300 ir atzītas par ēdamām, savukārt 30 – par indīgām.