Kurortoloģijas nozares konkurētspējas nodrošināšanai nepieciešams Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu atbalsts, intervijā “Rietumu Radio” sacīja Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks (Liepājas partija).

Kā norāda pilsētas mērs, kurortoloģija Liepājai ir iespēja nodrošināt pietiekami lielu tūristu plūsmu ne tikai vasaras sezonā, taču patlaban nevienā programmā nav redzamas iespējas, kā piesaistīt ES fondu līdzekļus nozares attīstībai.

“Viens no investoriem, kas uzbūvējis atrakciju parku Bešenovā, Slovākijā, ir viesojies Liepājai un izteicis interesi investēt, taču ar nosacījumu, ja tas notiek līdzīgi kā Slovākijā, Čehijā vai Lietuvā, kur iespējams piesaistīt 40% līdz 50% līdzfinansējumu dažādām izmaksām,” sacīja Sesks. “Būtu grūti konkurēt ar blakus esošo valstu sanatorijām, kuras ir piesaistījušas ES fondu līdzekļus, tātad viņu izmaksas un kredītportfeļi ir mazāki, līdz ar to viņu pakalpojumu cenas – zemākas.”

Kurortoloģija ir joma, kurai attīstoties veidojas jaunas sanatorijas, kur vajadzīgi jauni speciālisti. Tas savukārt ļauj attīstīt arī līdzās esošās teritorijas un atjaunot blakus esošās ēkas, sacīja Sesks. Viņš arī uzsver, ka kūrorta izveidošanās ļautu palielināt tūristu plūsmu ārpus aktīvās tūrisma sezonas.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas piedāvātais pilsētvides un policentriskās attīstības investīciju sadalījums paredz, ka attīstības plānus būs jāmēģina pielāgot ierēdniecības izstrādātajiem kritērijiem. Iepriekš pilsētas izstrādāja attīstības plānus un, pamatojoties uz šiem plāniem, atbildīgās institūcijas vērtēja projektus, ko pilsētas iesniedza Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļu saņemšanai.

Lai runātu par ES fondu līdzekļu sadalījuma principiem, Latvijas Lielo pilsētu vadītāji rīt plāno tikties ar Ministru prezidenti Laimdotu Straujumu (V).

Savukārt, Liepājas koncertzāle, kas tiks nodota ekspluatācijā nākamā gada rudenī, būtiski izmainīs pilsētas centru un cilvēku plūsmu, intervijā “Rietumu Radio” sacīja Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks.
Viņaprāt, arī līdzās Rožu laukumam iecerētais tirdzniecības centrs “Rožu galerija” būs viens no magnētiem, kas cilvēkus piesaistīs centram, un no pieaugošās cilvēku plūsmas ieguvēji būs arī citi tuvējās apkārtnes veikali un kafejnīcas.

“Šī vieta pilsētas attīstības plānā ir paredzēta apbūvei,” norāda Sesks. “Ir diskusija, ka tur būtu vajadzīgs skvērs, taču cik tad tie skvēri Liepājā ir vajadzīgi? Tikko esam atklājuši Kurzemes skvēru, rekonstruējuši Čakstes laukumu, ir Jūrmalas parks, Raiņa parks. Ir pietiekami daudz laukumu, kur pulcēties, kur atpūsties. Pilsēta jau tāpēc ir pilsēta, lai tā ekonomiski funkcionētu, un ir vajadzīgas tās lietas, kas piedod ekonomikā visas šīs nianses.”

Pilsētas attīstību var panākt, attīstot gan jaunas ražotnes, gan būvējot jaunas sporta bāzes un tirdzniecības centrus, sacīja Sesks, piebilstot, ka iedzīvotājiem nevajadzētu baidīties, ka tas notiek centrā.

Sesks arī uzsver, ka iedzīvotāju iebildumi pret būvniecības ieceri ir uzklausīti un daudzi no tiem tiks iestrādāti projektā. Arhitektam arī uzdots izstrādāt vairākas skices ēkas vizualizācijai, ar kurām iedzīvotāji varēs iepazīties un izvērtēt.