Izslimo nezinot

Linda Sileniece dzīvo ASV Masačūsetsas štata Northemptonas pilsētā. “Esam salīdzinoši zema riska zonā visas ASV kontekstā,” viņa saka. Apgabalā divu nedēļu laikā konstatēti 74 Covid-19 saslimšanas gadījumi, štatā kopumā otrdien bijuši 700 saslimušie. Konkrēti dati par pašu pilsētu sievietes rīcībā nav.

Linda pastāsta, ka ar Covid-19, visticamāk, jau pati ir izslimojusi februāra vidū, kad nekādas informācijas par slimību vēl nebija.

“Ir milzu varbūtība, ka izslimojām jau tad. Pēcāk parādījās informācija par simptomiem – garša un oža pazuda, bija milzu nespēks – kritu nost no kājām. Nespēks saglabājās arī ilgi pēc slimošanas, bija aizdusa,” teic sieviete.

“Ierobežojumi mums ir jau ļoti ilgi. Pārsvarā darbs notiek no mājām, skolās ir dažādi, kaut kur klātienes mācības notiek, bet citur mācīšanās notiek onlainā. Mūsu pilsētā arī maskas ir jāvalkā visur, pat ārā. Ir atsevišķas zonas, kurās var atpūsties bez tām,” situāciju raksturo ASV dzīvojošā latviete.

“Katrā štatā un pilsētā ierobežojumi ir ļoti atšķirīgi, jo nav vienota likuma visai valstij. Katrā štatā izlemj gubernators. Tā kā katrai pilsētai dod tiesības uzlikt savus noteikumus – no pilsētas uz pilsētu ir vēl individuālie likumi.” Kafejnīcās un restorānos šobrīd var sēdēt ārā, ļoti daudz pasūtījumu notiek tiešsaistē. “Supermārketā ierobežota skaitā laiž iekšā, atkarīgs no blīvuma. Mazos veikalos – līdz 20 personām, pārējiem jāgaida ārā. Koncerti un dažādi pasākumi nenotiek visu vasaru – vismaz mūsu pilsētā viss tika atcelts.”

Cilvēki ierobežojumus pārsvarā ievērojot. “Tie, kuri negrib veikalā nēsāt masku, var pasūtīt pirkumus internetā,” piezīmē Linda.

Maskas nav jānēsā astmas slimniekiem un bērniem zem divu gadu vecuma. “Veikali arī ļoti dažādi: ir tādi, kuros pieļauj, ka var masku nevalkāt, ja ir medicīnisks iemesls, kurš nav jāmin. Bet ir vietas, kur rakstīts: ja tā iemesla dēļ nevar lietot masku, labprāt apkalpos klientus pa telefonu un iznesīs pasūtījumu ārā.”

Varbūt vajadzēja vakcinēties

Karīna Iļintseva strādā par mediju menedžeri lielā ziņu aģentūrā Maskavā, ar viņu iepazināmies kādā starptautiskā žurnālistu projektā Dānijā. Pavasarī viņa patiesi uztraucās, cik daudzi apkārtnē vienaldzīgi izturas pret ierobežojumiem, kad Karīna pati izgāja no dzīvokļa, tikai lai izmestu atkritumus, turklāt centās to darīt laikā, kad citus kaimiņus satikt ir maza iespēja.

Karīna domā, ka tagad situācija Krievijā daudz neatšķiras no situācijas citās valstīs.

“Ļoti stingrais lokdauna posms beidzās, un daudzi vairāk vai mazāk, cik vien tas bija iespējams, atgriezās pie normālas dzīves. Un atslāba. Vienmērīgais un zemais saslimušo skaits lika atslābt vēl vairāk. Maskās neviens vairs nestaigāja, tie, kas stingro ierobežojumu laiku pavadīja ārpilsētā, atgriezās Maskavā, sāka ceļot vispirms pa Krieviju, pēc tam, kad atvēra robežas, arī uz ārzemēm. Loģiski, ka tad arī sāka pieaugt saslimušo skaits.

Sākumā nekādas īpašas reakcijas nesekoja, pēc tam valsts pārstāvji sāka atgādināt, ka elementāru drošības prasību neievērošana novedīs pie jauna ārkārtas stāvokļa ar visstingrākajiem aizliegumiem. Sabiedriskajā transportā, metro, veikalos, teātros un citviet sākās reidi, kas, protams, deva arī rezultātus. Turklāt statistikas skaitļi tagad ir patiešām biedējoši, daudz briesmīgāki nekā aprīlī un maijā, tāpēc daudzi arī saprātīgi cenšas uzvesties – piesargājas paši un savus tuviniekus cenšas pasargāt. Diemžēl arī tādu, kas šo visu ignorē, nav maz, tomēr mazāk nekā pavasarī.

Nu jau ir maz tādu, kam tuvumā nav bijis kāda saslimušā, arī smagi gadījumi,” viņa stāsta.

Karīnas darbs īpaši nav mainījies, jo ziņas cilvēkus interesē, krīzes apstākļos vēl vairāk. Vienīgi daudzi pasākumi ir pārcelti uz tiešsaisti. “Man gan šķiet, ka pasaule šim bija ļoti gatava, ko pierādīja straujās pārmaiņas, ko piedzīvojām pavasarī,” viņa saka. Lai arī pēc pirmo ierobežojumu beigām šķita, ka daudziem uzņēmumiem draud krahs, tie ir izķepurojušies. Protams, tūrisma jomā aģentūrām ir elle, bet izklaides vietas ir atvērtas un darbojas, nav tā, ka teātriem logi aiznagloti.

Kā zināms, Krievijā cilvēki sākuši vakcinēties pret Covid-19 saslimšanu. “Manā paziņu lokā visi pret to izturas adekvāti un nesteidz vakcinēties, gaidot, kad būs skaidrs, cik iedarbīga īsti šī vakcīna ir. Ir kādi 5 cilvēki, ko pazīstu, kas ir saņēmuši vakcīnas “Sputniks V” divas potes. Visiem analīzes uzrādījušās augstu vīrusneitralizējošo antiķermenīšu līmeni asinīs, tāpēc es mazliet nožēloju, ka pati neizlēmu vakcinēties. Tagad būs jāgaida,” stāsta Karīna.

Bezalgas atvaļinājumā jau pusgadu

Ieva Aklē (Aqleh) ir latviete, kas ieprecējās Izraēlā. Tur viņa dzīvo ar vīru un meitu. Sieviete ziņo, ka Palestīnā vidēji dienā ir vairāk nekā 400 ar Covid-19 saslimušo, bet Izraēlas pusē – pāri par 500 cilvēkiem.

“Kopumā šis laiks daudziem ir milzīgs izaicinājums. Tā kā šī ir tūrisma zeme, daudzi ir pazaudējuši darbu un ienākumus. Izraēlas pusē ļaudis ir ļoti neapmierināti ar politiku, protestē. Šī būs grūta ziema. Mums viss ir apstājies jau no 5. marta, vēl pusgads tā jānodzīvo, varbūt arī vairāk. Mēs joprojām esam bezalgas beztermiņa atvaļinājumā. Palestīnas pusē nav sociālo pabalstu – kā māki, tā izdzīvo.

Cilvēki nesūdzas, jo ir bijuši arī grūtāki laiki,” stāsta Ieva. Ģimene dzīvojot no iepriekš iekrātajiem līdzekļiem, vienlaikus atzīstot, ka tie nav bezgalīgi.

“Mēs staigājam maskās jau ļoti sen, bija laiks, kad arī cimdos staigājām. Robežas ir slēgtas. Trīs nedēļas bija lokdauns, ieviesa komandantstundas. Meitiņai skolā piecas stundas jāsēž maskā. Strikti distances nav jāievēro, jo pie mūsu pārapdzīvotības tas nav iespējams. Cilvēki vairs arī nesveicinās tā, kā kultūrā ierasts.”

Japāņi maskas nenoņem

Saslimušo skaits pieaug arī Japānā, tomēr tur situācija ar vīrusa izplatību neesot tik kritiska kā Eiropā, stāsta Masahide Ivataki (Masahide Iwataki), kurš strādā “Mitshubishi Materials” korporācijā Tokijā.

Galvaspilsētā ierobežojumu esot mazāk nekā vairākos citos reģionos, kur slēgti daudzi veikali un restorāni.

Maskas iedzīvotāji sabiedriskās vietās, kā iekštelpās, tā arī ārpus tām, lieto kopš marta, kad Covid-19 pandēmija uzliesmoja daudzviet pasaulē.

Kopš agra pavasara daudzi japāņi strādā arī attālināti, no mājām, un par to esot ļoti priecīgi, jo tie, kuri dzīvo Tokijas apkaimē, šādi varot ietaupīt laiku, proti, iepriekš viņiem ik dienu ceļš uz darbu un atpakaļ ar vilcienu aizņēmis divas stundas.

Japānā kā tehnoloģiski attīstītā valstī attālināts darbs cilvēkiem sarežģījumus neradot. Nepieciešamības gadījumā Masahide gan varot doties uz ofisu, taču komandējumos ārpus valsts gan nebraucot. “Neviens nevēlas tērēt laiku, kas būtu jāpavada pašizolācijā,” viņš pauž, skaidrojot, ka japāņi ir ļoti disciplinēti un visus ierobežojumus bez ierunām arī pilda.