“Tēvs nobučoja mammu, mazo māsiņu. Mums bija līdzi maizīte, tēvs paņēma kukulīti, iebāza azotē un teica: man pietiek. Pirms tam vēl mājās tēvs teica tā – ja mūs izsūtīs mežā, tad mēs izdzīvosim.” Šādi piedzīvoto Kalvenes stacijā 1941. gada 14. jūnijā atceras Vilma Radžus (dzim. Šnipke), kuru kopā ar ģimeni aizveda no Sakas pagasta Lejzemnieku mājām.

Meitenei bija 17 gadu, brālim Raimondam seši, bet mazā māsiņa Antra bija tikai septiņas nedēļas veca. Padomju režīmam viņi visi bija nevēlamas personas. Vilmas atmiņu stāsts glabājas Pāvilostas novadpētniecības muzeja krājumā. Visu padomju deportācijās izvesto Pāvilostas puses iedzīvotāju vārdi ir iekļauti muzejnieku izveidotajā grāmatā “Lai atcerētos”, kas skatāma padomju laika ekspozīcijā. “Braucām uz Liepājas muzeja filiāli un izrakstījām sava novada ļaudis, kuri cieta izvešanās 1941. un 1945. gadā,” stāsta muzeja vadītāja Irina Kurčanova. Izsūtīto saraksti nodrukāti arī grāmatā par Pāvilostu, kas izdota 1999. gadā. Ļoti vērtīgu materiālu ar izsūtīto sarakstiem muzeja rīcībā nodevis A. Pirktiņš no Vērgales, kurš vēstulē raksta, ka esot strādājis Zinātniskās bibliotēkas Fondu krātuvē.

Par deportācijām un izsūtījuma laiku Sibīrijā Pāvilostas muzejā vēsta digitālā formātā aplūkojamas fotogrāfijas. Izsūtītie pie mājas, kuru uzcēluši, darbā, sadzīvē. Kādā fotoattēlā cilvēku grupā sēž Vēra Lieljukse, kuras dzīve padomju okupācijas gados bijusi īpaši dramatiska. Kā mazu meiteni viņu izsūtīja no Dandzenieku mājām1941. gadā. Pēc pieciem gadiem atsūtīja atpakaļ uz Latviju. Lai 1949. gadā atkal izvestu uz Sibīriju… Tomēr Vēras kundze nodzīvojusi garu mūžu, pēc atgriešanās no izsūtījuma strādājusi Pāvilostā, zivju apstrādes cehā.

Vairāk materiālu muzejā ir par otro izvešanu. Deportāciju kartē, kas atrodas padomju laika ekspozīcijā, ir atzīmētas mājas Pāvilostas, Sakas un Ulmales pagastā, no kurām cilvēkus izrāva 1949. gada martā. Skatoties kartē uz zilajām lapiņām pie māju nosaukumiem, redzams, ka tikai retai ģimenei ir izdevies paglābties no atkārtotā nežēlīgā terora, kas atstāja aiz sevis tukšas saimniecības un salauztus likteņus. Abās izsūtīšanās kopā no šiem pagastiem uz Sibīriju aizveda 207 cilvēkus. Par nometnēs pavadīto laiku muzeja ekspozīcijā stāsta Elmāra Bisenieka izgatavotā Vorkutas karote un šaha komplekts, kas bijis viņa īpašumā, ceļojis līdzi un spēlēts izsūtījumā. Arī šīs mantas apdare liecina, ka šahs ir pašdarināts. Divas lietas, viena – praktiska, tik būtiska izdzīvošanai, un otra – dvēselei, iespējams, garīgam patvērumam, kas nebija mazāk svarīgs par miesas uzturēšanu.

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 13.jūnija numurā.

#kvards-20170613-01#