Apsaimniekotāji min, ka mūsu pusē lieli parādi pagaidām neveidojas. Par to gan esot pāragri spriest, jo saņemti vien pāris rēķini.

Kamēr vienus maksājumu apjoms satrauc, citi meklē risinājumus, lai ekonomētu. Novada ļaudis priecājas par iespēju kurināt krāsnis pašu spēkiem.

Cena šķiet samērīga

“Kad paskatos savā apkures rēķinā, liekas, ka centrālās apkures cenas ir adekvātas. Tiesa gan, mājas siltinātas,” vērtē aizputnieks Mārtiņš Sants.

Viņš dzīvo tā saucamajā PMK rajonā, kur atrodas piecas daudzdzīvokļu mājas, tās apkurina SIA “Aizputes nami”.

“Man ir tipveida divistabu dzīvoklis. Kā pietrūkst? Gribas, lai katram dzīvoklim būtu savs siltuma skaitītājs, bet šobrīd tā nav. Ieejot trepju telpā, redzu pielīmētu lapiņu, ka mūsu mājai ir, piemēram, tāds un tāds parāds par patērēto siltumenerģiju, jo ne visi samaksājuši.

Es esmu par visu norēķinājies, bet kāds parādu iekrāj ļaunprātīgi, kāds varbūt nevar samaksāt; rocība katram citādāka.”

Jaunais vīrietis domā, ka “Aizputes namiem” būtu vieglāk strādāt, ja katrā dzīvoklī atrastos savs skaitītājs un iemītnieki varētu apkuri regulēt pa savam.

“Man ir arī īpašums siltinātā mājā, kur atsevišķs apkures skaitītājs. To pieregulēju, kā gribu, pats atbildīgs par siltumu un rēķinu,” viņš min atšķirību.

“Neesmu ne nabadzīgākais, ne turīgākais aizputnieks, nejūtu, ka cenas par siltumu Aizputē būtu ļoti augstas un neadekvātas.

Zinu, ka vietējie pensionāri mani varētu norāt – ko es runāju, ka nav dārgi! Viņi izjūt citādi.”

Iespējams, arī tad, ja būtu katram savs siltuma skaitītājs, mājai kopumā rastos siltuma zudumi, kas jāapmaksā kopīgi, summu izdalot uz dzīvokļiem.

“Ja ir gara siltumtrase, tad tā var notikt, taču atkarīgs, kur atrodas skaitītājs un kurā posmā zudums radies. Man PMK katlumāja diezgan tuvu,” Mārtiņš stāsta, taču nezina, kādu kurināmo izmanto.

“Rudenī redzēju, ka pa skursteni nāk oranži dūmi… Kurināmais man nav svarīgs, siltums mājās ienāk, apkure laikus ieslēgta, cena nešķiet liela.”

SIA “Aizputes nami” siltumpiegādes struktūras vadītājs Modris Lamberts informē, ka šobrīd Aizputē siltumenerģijas tarifs ir 88,41 eiro par megavatsundu.

Pilsētas mājas, kuras šī uzņēmuma pārziņā, apkurina viena katlumāja ar šķeldu.

Katram sava krāsns

Iveta Ķudule dzīvo Bunkas pagasta Krotes ciemā, daudzdzīvokļu mājā. Tās iedzīvotāji sildās, kā kurš māk.

“Manā dzīvoklī bija plīts uz metāla kājām, un mēs savulaik, kad sākām tur dzīvot, piemūrējām klāt mūrīti, tāda mums apkure. Citi sev ievilkuši savu centrālo apkuri.

Katrs, kā mācējis, kādu risinājumu atradis, tā izdarījis,”

kroteniece stāsta, ka dūmi plūst pa skursteni, kas mājā ir kopš pirmsākuma.

Malka pie mājas redzama, bet tā gluži nav, ka grēdās. Iedzīvotājiem jau sen uzbūvēti malkas šķūnīši.

“Katrs sagādā vai nu briketes, vai malku, un tie, kuri domā uz priekšu, arī sakrāvuši malkas kaudzes ārā. Nevar jau šķūnītī salikt, cik vajag,” Iveta turpina.

“Mūsu pagastā ir mājas ar centralizēto apkuri. Krotē tā palikusi skolā, ēdnīcā, bibliotēkā. Kādreiz arī mūsu māja bija pievienota, bet, kad pajhozi beidzās, cilvēkiem nebija naudas, lai varētu kurinātāju algot, un tad māja no centrālās apkures atgāja nost.

Ir vēl viena daudzdzīvokļu māja Krotē, arī tur kurina iedzīvotāji paši.”

Pagasta centrā Bunkā ir daudzdzīvokļu māja ar centrālo apkuri, bet tai kurtuve pašā mājā, pagrabā. Siltumapgādi nodrošina SIA “Priekules nami”, uzņēmums algo kurinātājus un arī apsaimnieko ēku. Kurina ar malku, ko centralizēti iepērk.

Tarifs, saka I. Ķudule, diezgan augsts – tāpat kā pilsētā. Siltumu ietaupīt nesanāk, jo mājas nav energoefektīvas, radiatori nav regulējami.

Malka lētāka

“Priekules nami” nodrošina ar siltumu aptuveni 180 māju Gramzdā, Kalētos, Bunkā, Priekulē, Vaiņodē.

Uzņēmuma tehniskais direktors Rims Mickus stāsta: “Lielajās katlumājās kurina ar malku, bet divās mazās, lokālās, kas ierīkotas daudzdzīvokļu ēkās Vaiņodē, ir granulu apkures katli.”

Pagājušajā gadā spēkā bija tarifs 120,48 eiro bez PVN par kilovatstundu, šogad – 113,37 eiro.

Samazinājumu devis malkas cenas kritums, kas no 80 eiro kubikmetrā pērn nokritās uz aptuveni 60 eiro šogad.

R. Mickus paskaidro, ka ievērojami maksu nevarēja pazemināt, jo jāpalielina algas strādājošajiem un kāpusi elektrības cena, kā arī citas izmaksas.

Pagājušajā gadā turklāt bija malkas deficīts. Daudz koksnes veda uz ostām, pārdeva ārzemniekiem, tostarp uz šķeldas ražotnēm Lietuvā.

“Kā jau brīvā tirgū – kas maksāja vairāk, tam arī pārdeva; kāpēc novadam tirgot par mazākām cenām?” retoriski jautā tehniskais direktors.

Šogad situācija izmainījās par labu vietējiem malkas patērētājiem.

1. janvārī tarifs nemainīsies

SIA “Grobiņas namserviss” 27. septembrī iesniedza Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifa projektu.

Paziņojumā informēja: “Piedāvātais tarifs varētu stāties spēkā no 2024. gada 1. janvāra. Spēkā esošo tarifu izmaiņas ir saistītas ar siltumenerģijas apgādes apjomu, mainīgo un pastāvīgo izmaksu izmaiņām.”

Izmaiņas dažādi skartu pilsētas un pagastus, kuros “Grobiņas namserviss” nodrošina siltumapgādi; dažviet samazinātos izmaksas, citviet ievērojami pieaugtu.

“Kurzemes Vārds” interesējās SPRK, vai projekts apstiprināts. Siltumenerģijas nodaļas tarifu vecākais eksperts Valts Šulcs informēja:

“Tarifa projekts ir izvērtēšanā, tā nav ievilkusies, notiek normatīvā noteiktajos termiņos.

No sīkākiem komentāriem šobrīd atturēšos.”

SPRK Siltumenerģijas nodaļas galvenais tarifu eksperts Vjačeslavs Smirnovs paskaidro: “Komersants norāda, pēc viņa domām, prognozēto termiņu, bet bieži vien situācija, kā jau reālajā dzīvē, ir citādāka. Pieprasa papildu informāciju, un tad izskatīšana apstājas. Komersants nedomā, ka viņam vēl ko prasīs, tāpēc termiņu nosaka pēc saviem ieskatiem, bet tas nav saistošs, tikai informatīvs.”

Kad tarifu izvērtē, to virza uz regulatora padomes sēdi apstiprināšanai. Kad tas sēdē tiek apstiprināts, tad 30 dienu pēc lēmuma publikācijas “Latvijas Vēstnesī” stājas spēkā.

Tā ka pat tad, ja “Grobiņas namservisa” tarifu apstiprinās decembrī, tas no 1. janvāra nekādi nevar stāties spēkā, saka Vjačeslavs Smirnovs.

Jāmaksā, un viss

Liepājā vadošais siltumapgādes veids ir centralizētā siltumapgāde. Pēc 2022. gadā apkopotajiem datiem, šādā veidā tiek apsildītas pavisam 1158 ēkas: 633 daudzdzīvokļu dzīvojamajās mājas, 245 privātmājas, 173 komercobjekti un 107 valsts un pašvaldības objekti.

“Protams, tādas cenas, kādas bija pirms visām šīm krīzēm, vairs nav redzētas.

Dzīvoju privātmājā, kas aprīkota ar gāzes apkuri, bet atstātas arī krāsnis, tad nu varam izlīdzēties arī ar tām vajadzības gadījumā.

Kad rēķins pērn sadārdzinājās, tas tiešām bija negaidīti liels. Iepriekš apkures sezonā maksājām līdz 100 eiro, bet krīzes laikā tie bija pat vairāk kā 400 eiro par apkuri vien, līdz brīdim, kad spēkā stājās regulējums un sāka maksāt kompensācijas. Pateicoties atbalstam bija aptuveni 200 eiro,” atminas liepājniece Veneta.

Šogad apkures cenas neesot tik šokējošas. “Tagad, kad ziema kļūst vēsāka un apkuri izmantojam intensīvāk, protams pieaug arī summa. Nupat saņēmu rēķinu par pagājušo mēnesi – 256 eiro. Septembrī, oktobrī bija aptuveni 100 eiro.

Bet nu kādi risinājumi tur var būt – jāmaksā un viss.

Jā, var kurināt ar malku, bet, ja mēs tā padomājam – jāpērk malka vai briketes, jānes, jākurina, jātīra. Tas viss arī nav lēti, pieļauju, ka to pašu summu vien sastādītu. Arī malkas cenas aug,” spriež Veneta.

SIA “Liepājas namu apsaimniekotājs” pārstāve Ita Cērmane skaidro, ka precīzāku auditu veikt varēs aptuveni pēc diviem mēnešiem, šobrīd to darīt būtu vēl pāragri, jo saņemti vien pāris pirmie rēķini.

“Kopumā gan nevarētu teikt, ka justu īpaši izteiktu neapmierinātību no iedzīvotājiem.

Iespējams, cilvēki izjūt izmaiņas, jo pērn bija pašvaldības atbalsts,” min I. Cērmane.

Apsaimniekotājs zina teikt, ka Liepājā par apkuri iepriekšējā sezonā  visus maksājumus nokārtojuši vairāk nekā 97% šī pakalpojuma saņēmēju, kas ir labs rādītājs atšķirībā no citām pilsētām.

Piemēram, Daugavpils iedzīvotāju kopējais parāds par siltumapgādi rudenī bija sasniedzis 2,6 miljonus eiro.

Trešais zemākais siltuma tarifs

“Liepājas enerģija” 2023./2024. gada apkures sezonā ir noslēgusi līgumus ar 10 šķeldas piegādātājiem.

“Tas ļauj samazināt dažādus riskus un veicina veselīgu konkurenci, savukārt par dabasgāzes piegādi ir noslēgts viens līgums.

Siltumenerģija Liepājā par gandrīz 90% tiek saražota no atjaunīgajiem resursiem – koksnes šķeldas. Uzņēmums gadā nokurina vairāk kā 300 000 m3 šķeldas,” skaidro SIA “Liepājas enerģija” valdes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Bērziņš.

Viņš norāda, ka 2023. gadā vidēji Liepājā ir trešais zemākais siltuma tarifs starp lielajām pilsētām – 91.39 EUR/MWh.

“Tas ir dārgāk, kā bija vidēji 2022. gadā – 75.37 EUR/MWh. Galvenokārt tāpēc, ka 2022. gadā pirmos deviņus mēnešus uzņēmums strādāja ar zaudējumiem, siltuma tarifam nesedzot izmaksas par kurināmo.

Kopš 2022. gada 1. oktobra uzņēmuma siltuma tarifs ir būtiski augstāks, jo atbilst patreizējām kurināmā cenām.

Iespējams, ka vairāku lielo pilsētu tarifi atpaliek no gāzes cenas celšanās par aptuveni trīs mēnešiem, taču Liepājā tarifs seko gāzes cenai uzreiz, lai arī tās ietekme ir neliela. To rādīs salīdzinošā tarifu dinamika nākamā gada pirmajā pusē,” papildina J.Bērziņš.

Būtisks ir arī faktors, ka dažās 2023. gada salīdzinājumā iekļautajās pilsētās siltumenerģijas ražotāji siltuma cenu subsidē ar saņemto OIK jaudas maksu, savukārt “Liepājas enerģijai” tādas nav.

Energoresursu cenas var pieaugt

Jānis Negribs, SPRK Enerģētikas departamenta direktors

Kurināmā resursu tirgos būtiskas izmaiņas nav notikušas. Vienlaikus nevar izslēgt, ka, saglabājoties zemai gaisa temperatūrai, energoresursu cenas var pieaugt.

Iedzīvotājiem noteikti jāņem vērā, ka aukstāka laika iestāšanās būs jūtama arī decembrī saņemtajos siltumenerģijas rēķinos saistībā ar lielāku patērēto siltumenerģijas daudzumu apkurei. Līdz ar to

arī pie zemākiem tarifiem rēķina apmērs var būt lielāks, salīdzinot ar saņemto rēķinu novembrī.

Joprojām saglabājas tendence, ka lielākajai daļai siltumapgādes komersantu tarifi samazinās kurināmā cenu izmaiņu dēļ.

Vienlaikus ir arī komersanti, kuriem tarifi palielinās. Tas saistīts ar nelielu kurināmā izmaksu kāpumu, salīdzinot ar vasaras mēnešos piemēroto.

Savukārt atsevišķās apdzīvotās vietās, kur iepriekšējā apkures sezonā tarifi netika pārskatīti, šobrīd atbilstoši aktuālajām kurināmā cenām aprēķinātie tarifi ir augstāki.

Būtiskākais faktors tarifu samazinājumam joprojām ir kurināmā cenu kritums. Apdzīvotajās vietās, kur siltuma ražotāji iepriekšējā apkures sezonā kurināmo iepirka par augstām cenām, mainoties līguma cenai un izlietojot dārgākos krājumus, tarifi strauji samazinās.

Savukārt tur, kur nebija iepirkts tik dārgs kurināmais, izmaiņas tarifos ir mērenākas.

Kurināmā cenu svārstības lielā mērā ir atkarīgas no izvēlētā kurināmā veida

un brīža, kurā komersants slēdzis līgumu par kurināmā piegādi, tostarp līguma darbības ilguma.

Esam novērojuši, ka komersanti kurināmā iegādei izvēlas dažādas pieejas. Tiem, kas slēdz līgumus par kurināmā iegādi uz pusgadu, kurināmā iegādes cena tiek nofiksēta ilgākam laikam.

Savukārt, ja līgumus slēdz pa mēnešiem un vērtē, vai kurināmā cenas varētu vēl samazināties, – tarifi mainās katru mēnesi.

Joprojām ir arī komersanti, kuriem vairākus gadus tarifi nav bijuši pārskatīti, un salīdzinājumā tie joprojām ir zemi.

Šādiem komersantiem līdz ar jaunu kurināmā piegāžu līgumu noslēgšanu tarifi pieaug, jo iepriekš tarifā ietvertā kurināmā cena bija būtiski zemāka par jaunajā līgumā noteikto.

Lai arī, pateicoties kurināmā cenas izmaiņām, šobrīd siltumenerģijas tarifi lielākoties samazinās, droši var prognozēt, ka tie vairs nebūs tādā līmenī, kā, piemēram, 2021. gadā.

Lai arī lielāko daļu no siltumenerģijas tarifa veido tieši kurināmā izmaksas, šogad neliels pieaugums vērojams arī citās komersantu izmaksās, kas saistīts ar vispārējo cenu pieaugumu valstī. Attiecīgi tas atstāj ietekmi arī uz komersantu siltumenerģijas apgādes pakalpojuma nodrošināšanas izmaksām.

Kopumā, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, siltumenerģijas ražošanas izmaksas ir nedaudz palielinājušās visās siltumenerģijas tarifu veidojošās pozīcijās.

Uzziņai

Mājokļa pabalsts Liepājā

• Tas ir pašvaldības sociālais atbalsts mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem, kurās izdevumi par mājokli lielāki par ienākumiem vai tie pilnībā nesedz izdevumus par mājokli;
• Lai pieprasītu mājokļa pabalstu, vienai no mājsaimniecības personām nepieciešams vērsties Sociālajā dienestā, pierakstoties uz pieņemšanu;
• Pabalstu var pieprasīt mājsaimniecība, kura dzīvo savā īpašumā vai īrētā mājoklī un tur deklarējusi savu dzīvesvietu;
• Pabalsta piešķiršanai tiek vērtēti ģimenes ienākumi, izdevumi, uzkrājumi un piederošie īpašumi, bet izmaksājamā pabalsta apjoma aprēķinā tiek ņemti vērā arī MK noteiktie normatīvi dažādiem komunālajiem maksājumiem;
• Mājokļa pabalstu izmaksā ne retāk kā reizi trijos mēnešos, izņemot mājokļa pabalstu cietā kurināmā iegādei, kuru var izmaksāt vienā vai vairākās reizēs kalendārajā gadā;
• Pabalstu pārskaita apsaimniekotājam vai komunālo pakalpojumu sniedzējiem, vai arī uz iesniedzēja norādīto kredītiestādes maksājumu vai pasta norēķinu sistēmas kontu.

Avots: liepaja.lv

Dienvidkurzemes novadā

• Mājokļa pabalsts tiek piešķirts individuāli izvērtējot materiālo stāvokli un komunālos izdevumus;
• Sociālais dienests var piešķirt maznodrošinātas mājsaimniecības statusu, ja mājsaimniecības ienākumi nepārsniedz 376 eiro vienai personai un 264 eiro par katru nākamo personu mājsaimniecībā.
• Sociālais dienests var piešķirt trūcīgas mājsaimniecības statusu, ja mājsaimniecības ienākumi nepārsniedz 313 eiro vienai personai un 290 eiro par katru nākamo personu mājsaimniecībā.

Avots: dkn.lv

Es domāju tā: Vai taupāt uz apkuri?

Marina – pensionāre:

– Es taupītu, ja dzīvoklī radiatoriem būtu skaitītāji, bet man to nav. Kāds rēķins atnāk, par to maksāju. Man gribētos, lai dzīvoklis būtu siltāks nekā tagad. Māja ir siltināta, bet no tā nav nekāda labuma.

Ieva Mežkovska-Gorlova – pastniece:

– Dzīvoju dzīvoklī ar malkas apkuri, un tas dod iespēju variēt. Reizēm taupām, reizēm nē. Kad lielāki mīnusi, krāsni kurinām vairāk. Jāatzīst, ka elektrību taupu daudz vairāk. Malka ir sagādāta un palikusi vēl no iepriekšējiem gadiem. Malku samiksējam ar dažādiem atgriezumiem un kurinām. Tā noteikti nav, ka malka tiek tērēta, vajag vai nevajag.  

Ludmila – liepājniece:

– Dzīvoklī uz radiatoriem ir skaitītāji. Siltumu regulēju, jo vīram istabā vajag vairāk siltuma nekā man. Nav tā, ka katru dienu regulēju siltuma padevi, lai būtu lētāk. Kad tiešām sals, tad uzgriežu uz 3. Jādzīvo ar komfortu, cik nu atvēlēts. Naudu kapā tāpat līdzi neviens nepaņems. Dzīve ir viena.  

Anna – liepājniece:

– Mēs ekonomējam, jo dzīvoklī ir gan centrālā apkure, gan kamīns. Kad ir auksti, papildus iekurinu kamīnu, kas tomēr sanāk lētāk. Kurinām ar nopirktajām briketēm. Centrālā apkure noregulēta tā, lai silda tikai mazliet. Visu esmu sarēķinājusi, un ekonomija sanāk. Mums ļoti paveicies, ka papildus vēl ir kamīns!

Dāvis Gūtmanis – interešu pulciņa audzinātājs:

– Sildāmies ar malkas katlu. Malku esmu pats sagādājis, kas sanāk lētāk nekā to pirkt. Kurinu tik, cik nepieciešams, īpaši netaupot. Nav tādas vajadzības. Papildus vēl nopirku briketes. Mājās temperatūra nekad nav zemāka par 20 grādiem. No vienas puses, kurināmo varētu taupīt, bet, no otras, – tas šobrīd nav nepieciešams.