Lai arī šeit daļa matraču vēl sarullēti un sadzīves tehnika stāv kastēs, dažas mazās istabas jau iekārtotas, un var nodrošināt vismaz jumtu virs galvas.

Ukrainas iedzīvotāji uz īsu laiku Liepājā iekārtojas arī ar brīvprātīgo organizāciju palīdzību, piemēram, cilvēki no Krievijas okupētā Hersonas apgabala, kurus satiekam Siļķu ielas 7. nama pagalmā.

Par to, ka šeit Liepājas pašvaldība gatavojas izmitināt viņu tautiešus, Dmitrijs, Daņiils, Mihails, Andrejs un mazais Jaroslavs, protams, pat nenojauš. Viņi ar ģimenēm dosies uz Vāciju.

Brīvprātīgie palīgi līdz prāmja atiešanai viņus izmitinājuši tieši pretī – hostelī “Brīze”, nopirkuši biļetes, par ko viņi ļoti pateicīgi, jo pašiem būtu jāmaksā 450 eiro par vienu automašīnu. Uz Vāciju dodoties pie attāliem paziņām, kuri paši aizbēguši no kara. “Zvanījām, viņi teica – brauciet šurp, te ir kaut cik normāli,” pastāsta bēgļi.

Viņi nevēlas aprakstīt, kas šobrīd notiek dzimtajā pusē. “Ja tur būtu labi, mēs nebūtu šeit,” saka bēgļi. Šie ļaudis ir zemkopji, savos laukos turējušies līdz pēdējam brīdim. Kad izsludināta mobilizācija, sapratuši, ka ilgāk palikt nevar, pēc tam no savējiem uzzinājuši, ka paguvuši izbraukt pēdējā mirklī.

Ceļā līdz Liepājai pavadīta vesela nedēļa. Četras diennaktis nostāvējuši uz Krievijas robežas. Rinda milzīga, tajā iestājušies ar 230. numuru, bet laukā laistas 50 mašīnas dienā.

Ukraiņiem sagatavotās telpas kopmītnes otrajā stāvā izrāda Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks Atis Deksnis, kurš pieļauj masveidīgu jaunu bēgļu ierašanos Latvijā. “Ir rudens, nāk ziema, arī Ukrainā ir bažas par to, kā tur varēs dzīvot karā cietušie cilvēki, jo tāpat jārisina apkures jautājums. Šajā nedēļā valstī iebraukuši jau sešsimt bēgļi,” viņš saka.

Pirms vairākiem mēnešiem Iekšlietu ministrija apzinājusi papildu iespējas cilvēku izmitināšanai, Liepāja piedāvāja Siļķu ielu 7.

“Otrais stāvs tikai nedaudz kosmētiski pielabots un tiks aprīkots ar mēbelēm, lai varētu izmitināt pirmo vilni. Vairāk remontējot, šai pašā ēkā 4. un 5. stāvā sagatavosim pavisam svaigas telpas, ceram, ka līdz gada beigām darbi tiks pabeigti,” pauž A. Deksnis.

Otrajā stāvā var uzņemt 104 cilvēkus, izvietojot samērā brīvi. Ja situācija kļūs kritiskāka, apstākļi ir pietiekami labi, lai izmitinātu vairāk.

Ukrainas iedzīvotāji Liepājā iebrauc brīvdienās, vēlās stundās, viņiem nepieciešama īstermiņa izmitināšana līdz prāmja atiešanai. “Šeit varētu būt pirmā vieta, uz kurieni viņus novirza,” norāda priekšsēdētāja vietnieks.

Rudenī prāmja noslodze ir mazinājusies, uz tā var vieglāk tikt, lai arī biļetes tagad jāpērk pašiem.

Tā kā daļa kara bēgļu dodas tālāk vai atpakaļ, pašvaldības dzīvokļi, kur viņi bija izmitināti, paliek rezervēti nākamo Ukrainas civiliedzīvotāju vajadzībām.

A. Deksnis uzsver, ka liepājniekiem par to nevajadzētu būt greizsirdīgiem. “Neviens no šiem dzīvokļiem nav kapitāli remontēts, tie atbrīvoti no visa, kas bija palicis pēc iemītniekiem, un nebūt nav labā stāvoklī. Tas ir īstermiņa risinājums krīzē, dzīvokļu rindu Liepājā tas neietekmē,” viņš norāda.

Uzziņai

Atbalsts ukraiņiem Liepājā

• Kopā Liepājā reģistrēti 1311 Ukrainas civiliedzīvotāji (30.09.2022.).
• Šobrīd ar pašvaldības palīdzību tiek izmitinātas 368 personas: pašvaldības dzīvokļos – 61, viesnīcas tipa izmitināšanas vietās – 38, privātajās mājsaimniecībās – 269 personas 103 mājsaimniecībās (kopā ir bijuši 214 mājsaimniecību pieteikumi, izmitinot 545 personas, bet daļai ir beidzies valsts noteiktais primārais atbalsts).
• Personu skaits, kas devušās tranzītā caur Liepāju, atgriezušās atpakaļ Ukrainā (par to ziņojot pašvaldībai), devušās uz citu pašvaldību vai valsti: 507 cilvēki.

Avots: Liepājas pašvaldība

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.