Viņi gribējuši, lai no mājas kopējā uzkrājuma ēkā tiktu ierīkota regulējama apkure, tomēr ”Liepājas namu apsaimniekotājs” (LNA) paziņojis, ka nepieciešams balkonu remonts.

Balkoni nomainīti, bet nu nepieciešams ekspertu atzinums, ka tie droši lietošanai. Dzīvokļu īpašnieki no kopējā uzkrājuma par to maksāt nevēlas.

Nogriež vecos, uzliek jaunos

Siļķu ielas 22.a nama iedzīvotāja Veronika Deksne laikrakstam stāsta, ka mājas uzkrājumā līdz šim bijuši aptuveni 30 000 eiro, par kuriem mājas iedzīvotāji vēlējušies uzstādīt siltuma padevi regulējošas iekārtas, lai katrs varētu pielāgot siltumu savām vajadzībām, tomēr plānotais neesot izdevies.

Ēkai ir trīs korpusi, kopā 45 dzīvokļi.

Pašvaldības dzīvokļi esot kādi trīs, visi pārējie ir privatizēti. Mājas uzkrājumā V. Deksne ik mēnesi iemaksā 16 eiro.

Sieviete atklāj, ka līdz šim visam nepieciešamajam sanācis sakrāt bez kredītsaistībām – pamati nosiltināti, izolācijas caurules savilktas, stāvvadi nomainīti.

Pirms balkonu remonta mājas apsaimniekotājs LNA rīkojis kopsapulci.

”Tiekoties viņi teica, ka mājas īpašniekiem jāparakstās par to, ka ir atnākuši uz sapulci, nevis par to, ka mēs piekrītam balkonu remontam vai nomaiņai.

Nebija ne projektu, nekā cita, ko viņi varētu uzrādīt, līdz šim brīdim netikām redzējuši to, kā šie pārbūvētie balkoni vispār varētu izskatīties.

Saprotiet, man kā dzīvokļa īpašniecei nebija pat iespējas apskatīt, kas ar manu īpašumu tiks darīts. Izkrāpjot parakstus un savācot to 51% balsu vairākumu, LNA aizmuguriski, apejot mājas vecāko, paņēma mūsu uzkrājumu un iztērēja it kā balkonu remontam.

Kad darbi sākās, balkoni tika nevis remontēti, bet pilnībā nogriezti un taisīti no jauna,” stāsta Veronika.

Uz balkona bail iet

Mājas iedzīvotāja pastāsta, ka mājas vecākais ir atbildīgs un rūpīgs, tomēr arī viņa ieteikumi un prasības apsaimniekotājs apgāja un vērā neņēma.

”Paraksti savākti ar viltu. Daudzus dzīvokļus mūsu mājā īpašnieki vienkārši izīrē, protams, ka īrnieki grib, lai dzīvoklim būtu balkons, tomēr viņi te dzīvo uz laiku un nav paraksttiesīgi.

Pirmā stāva dzīvokļiem balkonu vispār nav,

tiem dzīvokļiem, kuriem ir pusotra istaba, arī balkonu nav, tomēr arī viņu iemaksātais mājas uzkrājums aizgājis balkoniem.

Kopumā uztaisīti 16 balkoni, 8 vēl nav pabeigti. Mēs iebilstam pret šiem balkoniem, kuri nav lietošanai droši.

Tā kā esmu strādājusi celtniecībā, droši varu to apgalvot. Iepriekšējie balkoni bija kārtīgi nostiprināti pie mājas, vismaz 17 centimetrus iekšā sienā gāja stiprinājums, tagad vienkārši iebāzti nelieli puļķīši, ap 13 centimetriem un caurumi palikuši vaļā, ūdens tek iekšā.

Manuprāt, uz balkona iet ir bīstami.

Man ir bail iet uz sava balkona.

Toreiz, kad paziņoja, ka balkonus remontēs, prasīju projektu, atrunājās: būs, būs, bet līdz šai dienai neesmu projektu redzējusi.

Lai nu kā būtu, gribētos vismaz ar mūsu piemēru nodot citu māju iedzīvotājiem – esiet vērīgi, neļaujat sevi apmānīt, sekojiet visiem procesiem līdzi, kamēr nav par vēlu,” sarunas beigās noteic Siļķu ielas 22.a nama iedzīvotāja.

Mājas vecākais Jānis Zuzāns V. Deksnes teikto apstiprina un

uzsver, ka balkoni izbūvēti nelegāli, bez nekādiem projektiem, bez tāmes.

”Jau gadu velkas viss šis juceklis. Šobrīd gan visvairāk sadusmo tas, ka tagad mums jātaisa ekspertīze par to, vai šie balkoni ir riktīgi vai ne, bet par mūsu pašu naudu.

Nāk draudu vēstules un brīdinājumi no būvvaldes, ja ekspertīze netiks uztaisīta līdz 24. jūlijam, tad mums uzliks soda naudas. Nākamajā paziņojumā mums aizliedz ekspluatēt balkonus, kamēr ekspertīze nav uztaisīta. Kāpēc mums būtu par to jāmaksā?

Apsaimniekotājs šādi ar mums un ar mūsu iekrāto naudu izrīkojas, uztaisa apšaubāmus balkonus, neuzrādot īpašniekiem pat projektu, kādi tie būs, un vēl mums pieprasa tagad maksāt, lai noskaidrotu, vai tie ir lietošanai droši? Tas ir pilnīgs absurds.

No paša pirmā brīža tā visa bija afēra.

LNA ļoti labi zināja, cik liels ir mūsu uzkrājums, viņi ļoti labi zināja, ka lielākā mājas daļa grib regulējamu apkuri, alokatorus, un ar 30 tūkstošiem būtu pilnībā tam pieticis, tomēr, apejot mūsu vajadzības, viņi uzspieda tos balkonus.

Ja vēl tie balkoni būtu labi uztaisīti…” saka J. Zuzāns un piebilst, ka mājas vecākā pienākumus vairs pildīt nevēlas.

Apsaimniekotājs ekspertīzi veikt nevar

Lai noskaidrotu, vai tiešām mājas apsaimniekotājs rīkojies patvaļīgi, vēršamies pie LNA. Uzņēmuma pārstāve Ita Cērmane skaidro, ka viss aizsācies jau 2016. gadā, kad tika veikta dzīvojamās mājas Siļķu ielā 22a apsekošana.

Atzinumā bijis norādīts, ka ēkas balkoniem nepieciešams remonts: ”No balkonu grīdu plātņu apakšējās daļas krīt apmetums. Balkonu vairogi neapmierinošā stāvoklī.”

”Tolaik dzīvokļu īpašnieku kopība nespēja vienoties par remontdarbu uzsākšanu, bet 2018. gada aprīlī LNA tika saņemts iesniegums ar lūgumu veikt 37. dzīvokļa balkona steidzamu remontu, jo balkons kļuvis bīstams lietošanai.

Reaģējot uz iedzīvotāju lūgumu, darbi veikti 2018. gada augustā,” atminas pārstāve.

Pērn sasauktajā dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē atkārtoti ticis aktualizēts jautājums par nepieciešamību plānot balkonu remontdarbus, jo

balkonu tehniskais stāvoklis bijis neapmierinošs, tiek apdraudēta iedzīvotāju drošība.

”Par balkonu remonta nepieciešamību sapulcē iestājās arī Liepājas pašvaldība, kurai šajā dzīvojamajā mājā pieder vairāki dzīvokļi. Sapulces dalībnieki tika iepazīstināti ar vairāku būvuzņēmumu sagatavotajām tāmēm balkonu remontiem, taču sapulcē nekāds lēmums netika pieņemts, jo nebija kvoruma.

Tomēr 2022. gada 26. aprīlī dzīvokļu īpašnieki ar 53% balsojumu pieņēma lēmumu veikt 16 balkonu vienkāršoto atjaunošanu. Kā jau iedzīvotāji minēja, darbi tika apmaksāti no mājas Uzkrājuma fonda līdzekļiem. 5. jūlijā darbi bija paveikti un pieņemšanas/nodošanas aktu parakstīja arī mājas kontaktpersona,” skaidro I. Cērmane.

Tomēr jau augustā mājas kontaktpersona apsaimniekotāju informējusi, ka

ar paveikto neesot mierā un ar pretenzijām plāno vērsties būvvaldē.

”Šogad aprīlī sasaucām dzīvokļu īpašnieku kopsapulci, jo LNA no būvvaldes bija saņēmis uzdevumu veikt sertificēta eksperta sagatavotu atzinumu par balkonu atbilstību būvniecības normām. Ekspertīzes izmaksas sedzamas no mājas Uzkrājuma fonda līdzekļiem.

Kopsapulcē kvoruma nebija, līdz ar ko lēmumu pieņemt nebija iespējams. Tiksimies ar mājas iedzīvotājiem kopsapulcē, lai risinātu jautājumu par sertificēta eksperta sagatavotu atzinumu par balkonu atbilstību būvniecības normām.

LNA darbinieki nav būveksperti un nav tiesīgi izlemt, vai balkoni ir droši lietošanai, tas ir iemesls, kādēļ ir nepieciešama ekspertīze,” paskaidro I. Cērmane.

Dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu par apkures sistēmas rekonstrukciju mājā LNA gan neesot saņēmis. ”Lai to veiktu, jānobalso lielākajai daļai dzīvokļu īpašnieku (vismaz 50+1%),” papildina I. Cērmane.

Projekts būtu drošības garants

Mājas iedzīvotāji laikrakstam uzrāda Liepājas pilsētas būvvaldes brīdinājumu par piespiedu izpildi, kur teikts, ka 2022. gada 8. decembrī būvvalde pieņēmusi lēmumu par būves ekspertīzes veikšanu, saskaņā ar kuru patvaļīgās būvniecības novēršanai daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas Siļķu ielā 22a dzīvokļu īpašnieku kopībai, kuras pilnvarotā persona norādīta LNA, uzdots līdz 2023. gada 6. martam iesniegt būvvaldē Būvniecības valsts kontroles biroja attiecīgajā jomā sertificēta eksperta sagatavotu būves Siļķu ielā 22a ekspertīzes atzinumu, kas izstrādāts atbilstoši normatīvajiem aktiem.

2023. gada martā LNA būvvaldi informējis, ka būveksperta ierobežotas pieejamības dēļ laikus iesniegt ekspertīzes atzinumu nevarēs, tāpēc termiņš tika pagarināts, tomēr, ielūkojoties būvvaldes informācijas sistēmas datu bāzē, konstatēts, ka prasība joprojām nav izpildīta.

2023. gada 24. jūlijā bija plānots uzsākt piespiedu izpildi, izvēloties soda naudu kā piespiedu izpildes līdzekli.

Liepājas būvinspekcijas vadītājs Normunds Tupesis atzīst, ka jautājums par to, kuram par ekspertīzi būtu jāmaksā, ir strīdīgs. ”Mājas iedzīvotāji saskaņā ar tāmi bija lēmuši nodot tiesības LNA slēgt līgumu ar būvnieku par balkonu remontu.

Pēc tam, kad balkoni remontēti, iedzīvotāji vērsās būvvaldē ar sūdzību par veikto darbu kvalitāti. Dzīvokļu īpašnieks ir tas, kurš lemj par mājā notiekošajiem remontiem, mājas uzkrājuma pielietojumu.

No savas puses nevaru apgalvot, ka maksāt par ekspertu atzinumu vajadzētu tieši dzīvokļu īpašniekiem vai LNA. Tomēr uzskatu, ka LNA jau laikus vajadzēja brīdināt mājas iedzīvotājus, ka šāds process nav tik vienkāršs, kā sākotnēji varbūt šķiet.

Tāpat vajadzēja izskaidrot, kāda ir robeža starp to, kad notiek atjaunošanas darbi un kad – būvniecība. Bez attiecīgas dokumentācijas, šajā gadījumā – projekta, būvniecību veikt nevar.

Mainot balkona margas, jau tiek skarta ēkas kopējā arhitektūra.

Ja būtu sastādīts projekts, projektētājs ar sertifikātu apliecinātu, ka plānotie darbi ir droši, un būvnieks, ievērojot noteiktās normas, to arī paveiktu, būvdarbu vadītājs varētu apstiprināt, ka viss ir atbilstoši projektam un ir droši.

Šajā gadījumā iztrūkst projekts, tāpēc jāvienojas par ekspertīzi,” skaidro N. Tupesis.

Viņš piebilst, ka būvvalde gan šādās situācijās ir saprotoša, – ja dzīvokļu īpašnieku kopībai vai apsaimniekotājam vēl nepieciešams laiks, būvvaldē jāiesniedz rakstisks lūgums un jāuzrāda līgums ar ekspertu, kura atbilde vēl jāgaida, tad termiņu vēl varot pagarināt.

Nezināšana neatbrīvo no atbildības

Larisa Medvedeva, zvērināta notāre

Personiskam parakstam ir simtprocentīga nozīme, jo tas nodrošina dokumenta juridisko spēku. Ja uz kāda dokumenta uzlikts paraksts, tad strīds var būt vienīgi par to, vai tas ir īsts vai viltots, kā arī par to, vai cilvēks, kurš parakstījies, ir rīcībspējīgs.

Ja tiesā pierāda, ka paraksts ir īsts, tad jebkura saistība, ko cilvēks uzņēmies, parakstot konkrēto dokumentu, ir spēkā. Tas attiecas arī, piemēram, uz parādzīmi, kas ir vienkāršā rakstiskā formā, un likums neprasa, ka tā jāparaksta notāra klātbūtnē.

Ja cilvēks pie pilna saprāta parakstījis dokumentu, bet pēcāk saka, ka nav īsti zinājis par ko viņš parakstās, tad vienmēr ir jautājums: kas tad pirms parakstīšanas traucēja ar dokumentu iepazīties?

Nezināšana neatbrīvo no atbildības!

Tāpēc pirms parakstīšanas jebkurš dokuments noteikti rūpīgi jāizlasa, īpašu uzmanību pievēršot arī tekstam, kas uzrakstīts ar sīkiem burtiem, jo tajā var būt ietverts pats svarīgākais.

Steigā neko nevajag parakstīt!

Ja dokuments ir pārāk sarežģīts, tas saistīts ar lielām naudas summām vai īpašumiem, uz tā uzreiz likt parakstu noteikti nevajadzētu. Šajā gadījumā, drošs paliek drošs, dokumenta projektu labāk parādīt notāram, advokātam vai juristam, kurš izskaidros visus nosacījumus un iespējamās sekas.

Es domāju tā: Vai pazīstat sava nama apsaimniekotāju?

Irina – pašnodarbinātā:

– Pazīstu savu apsaimniekotāju. Īpašas grūtības nav gadījušās, bet bija reize, kad nācās vērsties pie viņa. Manam dzīvoklim bija sajaukts elektrības skaitītājs, kuru nācās nomainīt. Mūsu mājā ir sava biedrība, kura risina iekšējās problēmas. Piedalos arī rīkotajās sapulcēs, kurās runājam, ko remontēsim un uzlabosim.

Vera Semeņuka – liepājniece:

– Pie mājas apsaimniekotāja nav nācies vērsties. Ēkā Siļķu ielā, kurā dzīvoju, apsaimniekotājs katru mēnesi pie katra individuāli dodas un pārrunā mēnesī notikušo, painteresējoties, vai viss kārtībā. Organizētajās sapulcēs piedalos vienmēr. Pēdējā sapulcē mēs, ēkas iedzīvotāji, vienojāmies par kāpņu nomaiņu, jo pirms trim gadiem bija ugunsgrēks.

Sigurds Špāks – pensionārs:

– Dzīvoju Ventas ielā 2, deviņstāvu mājā. Savu mājas vecāko Silvu pazīstu jau kopš bērna kājas. Pie viņas nav bijusi vajadzība vērsties, jo ēka ir renovēta, līdz ar to problēmu ir maz. Taču paņemto kredītu mums kopā nāksies apmaksāt 15 gadu laikā. Visi mājas iedzīvotāji tiek informēti par gaidāmo sapulci – tiek atstāta vēstule pastkastē un izlikts ziņojums pie info dēļa.

Valda – liepājniece:

– Dzīvoju daudzdzīvokļu ēkā, kura pieder privātīpašniekam. Vajadzība vērsties pie ēkas īpašnieka ir bijusi. Jautājumi par konkrētiem remontiem un tamlīdzīgi. Grupveida sanāksmes nav veidojis.

Vaida Šeflere – darba aizsardzības speciāliste:

– Mūsu ēku apsaimnieko “Liepājas namu apsaimniekotājs”. Esam griezušies pie LNA saistībā ar zāliena pļaušanu un remonta lietām. Paši mājas iedzīvotāji vienojamies par darāmo lietu sarakstu un to iesniedzam apsaimniekotājam, kurš ir ļoti pretimnākošs.