Vakar Liepājas kapsētās rosījās skolēni. Viņi uzkopa teritoriju un vietas, kur atdusas karavīri. Talku, kas notiek pirms Lāčplēša dienas, nu jau var dēvēt par tradīciju, tās iniciators ir Liepājas muzejs sadarbībā ar Izglītības pārvaldi un Kapsētu pārvaldi. Skolēni kopā ar saviem vēstures skolotājiem strādāja Centrālkapos, Garnizona, Līvas un Ziemeļu kapsētā.

Skolēniem kapu sakopšana nav tikai parasta talka, bet arī laba mācību stunda – kapsētu pārstāvji, kā arī skolotāji audzēkņiem pastāstīja par to dienu notikumiem un ievērojamiem liepājniekiem, kas atdusas kapsētā. “Šajā nozīmīgajā laikā, kad atzīmējam Lāčplēša dienu un Latvijas Republikas proklamēšanas dienu, ir svarīgi atcerēties tos, kas dzīvojuši savai valstij un atdevuši dzīvību par to,” sacīja Liepājas muzeja galvenā speciāliste Sandra Šēniņa. Viņa, apmeklējot talkas vietas, pārliecinājās, ka jaunā paaudze izprot vēsturiskos notikumus un ka skolēni ar entuziasmu strādā, sakopjot atdusas un piemiņas vietas.

Ziemeļu kapos strādāja Draudzīgā aicinājuma 5. vidusskolas 9.c klases zēni un meitenes, viņi bija atnākuši kopā ar savu vēstures skolotāju Anitu Ginteri. Meitenes čakli nogrāba uz kapu kopiņām sakritušās lapas, zēni izveda gružus. Rūdolfs Ciukors kopā ar klasesbiedriem zināja pastāstīt, kāpēc viņi atnākuši tieši uz Ziemeļu kapiem. Viņa klasesbiedrene Gita Gunika sacīja, ka ir jāpalīdz cilvēkiem, tāpēc viņas grāba lapas ne tikai vietās, kur apbedīti varoņi. Vēstures skolotāja atzina, ka skolēni labprāt vēlējās piedalīties, un, tā kā varoņu atdusas vietas Ziemeļu kapos ir sakoptas, tad bērni tīrīja pārējo teritoriju. Bet uz varoņu kopiņām meitenes nolika ziedus un aizdedza svecītes pie tām. Lai siltā liesmiņa silda tos, kas atdeva savu dzīvību cīņā par Latvijas brīvību.

Daina Meistere,
“Kurzemes Vārds”

Egona Zīverta foto

Elvīra Liepiņa aizdedz svecīti pie cīņā par Latvijas atbrīvošanu  kritušā karavīra atdusas vietas.