Daļa no šie jauniešiem līdz šim dzīvojuši tikai siltajās zemēs un sniegu redzējuši maz vai nav redzējuši vispār, tāpēc pārziemošana Liepājā kādam varētu sagādāt neērtības.

Jaunieši no Šrilankas portālam atzina, ka sniegu redz pirmo reizi.

Puisis Čatra Višejinga gan piebilst, ka, dzīvojot Šrilankā, kādreiz vēlējies, kaut temperatūra noslīdētu zemāk, bet tagad, studējot Liepājā, viņš ir gatavs savus vārdus ņemt atpakaļ, jo esot pārāk auksts. Puisis ar smaidu novērtē pilsētā uzstādīto egli un atzīmē, ka arī ko tādu iepriekš nebija redzējis.

Viņa draugs Subatha Ralalaja smejot piekrīt, ka šeit ir auksts, toties tagad vismaz ir iespēja izbaudīt īstus ziemas priekus.

“Ar draugiem bijām pikoties, un bija ļoti forši! Nedaudz nosalām, bet tas bija tā vērts,”

smaidot pastāsta jaunietis.

Savukārt Erdems Uluks no Turcijas gan vēl nav paspējis izpriecāties sniegā, bet labprāt to izdarīs līdz sezonas beigām.

“Pie mums sniegs ir reti, varbūt reizi 10 gados. Tāpēc man tagad ir diezgan grūti sadzīvot ar šo aukstumu un lielo sniegu. Varbūt citiem nešķiet, ka ir trakoti sniegots, bet man tas noteikti ir par daudz,” atzīst Erdems.

Dažbrīd jaunietim esot tik auksts, ka viņš labprāt būtu kādās siltākās zemēs. Viņš gan atklāj, ka katru dienu pārbauda laikapstākļu prognozes, tāpēc sniegu gaidījis, bet tas neesot palīdzējis emocionāli sagatavoties aukstajiem mēnešiem.

“Ir brīži, kad arī dzīvoklī ir diezgan auksts, kas nemaz nepalīdz samierināties ar man nepazīstamo klimatu,”

stāsta puisis.

Pie universitātes izliktās dekorācijas un egle gan viņam nedaudz sasildot sirdi. Plānos ir nofotografēties un iespaidos dalīties ar tuviniekiem Turcijā.

“Šī nav pirmā reize, kad dzīvē redzu sniegu, bet šis noteikti ir vislielākais sniegs, ar ko esmu saskāries. Es teiktu, ka man ir diezgan grūti aprast ar šiem laikapstākļiem, jo neesmu pieradis, ka ilgstoši ir tik auksts. Dažkārt pieķeru sevi pie domas, cik silti tagad ir manā zemē,” pastāsta Mamadu Telibe no Gvinejas, kas atrodas Āfrikas rietumos.

Viņš šobrīd dzīvo kopmītnēs, un, lai gan istabā esot silts, izejot gaitenī, varot kārtīgi nosalt. “Pagaidām vēl neesmu izbaudījis nekādus sniega priekus, jo nezinu nevienu, kurš gribētu man pievienoties, bet, cerams, paspēšu kaut ko no visa vēl izmēģināt,” piebilst jaunietis.

Viņš arī nekautrējas pilsētai pārmest par rotājumu izvietošanu – viņam šķiet dīvaini, ka izgaismots un izdekorēts ir vien pilsētas cents.

“Pie mums tiek dekorētas visas ielas, nevis tikai viena pilsētas daļa. Būtu skaisti, ja arī šeit dekorācijas turpinātos pa visu pilsētu.”

Jaunieti no Kanāriju salām Blanku Diazu ziemīgās dekorācijas nepārsteidz, bet viņa atzīst, ka egle, kurai apkārt apsnidzis sniegs, noteikti ir īpašāka nekā tās, ko var redzēt siltajās zemēs.

Visinteresantākais jaunietei šķiet – lai laukā nenosaltu, ir jāvelk īpaši silts apģērbs. “Neesmu pieradusi vilkt tik daudz drēbju vienlaikus! Un, kad paliek arvien aukstāks, ir jāvelk arvien vairāk apģērba gabalu.

Mani, protams, brīdināja par sniegu, bet es vienalga nejutos tam gatava.

Tagad noteikti ģērbjos silti un vēl neesmu tā kārtīgi nosalusi, bet pierast nav viegli,” smej Blanka, kura ar lielu smaidu piebilst, ka ieguvusi lieliskas emocijas, pikojoties ar draugiem.

Rupešs Kumārs ir no Indijas, bet Latvijā dzīvo jau otro gadu, tāpēc sniegam ne tikai bija gatavs, bet ar nepacietību to gaidīja.

“Man ļoti patīk sniegs, jo īpaši, kad tas ir uzsnidzis Ziemassvētku laikā! Pilsēta paliek tik skaista. Un pieļauju, ka to novērtē arī visi liepājnieki, bet pludmale ziemā, pārklāta ar sniegu, ir elpu aizraujoša,” pastāsta jaunietis.

Viņš jūtas, ziemas norūdīts, puiša galvenā aktivitāte otro gadu pēc kārtas ir kārtīga izpikošanās ar draugiem.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.