Otrdiena, 19. marts Jāzeps, Juzefa
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Siltums Berči projektētā mājā

Siltums Berči projektētā mājā
Foto: Egons Zīverts
24.06.2019 07:15

"Kurzemes Vārds"

Atslēgvārdi

Peldu ielā 44 dzīvojošie cilvēki savā ziņā ir izredzēti – viņi dzīvo savulaik Liepājā slavenā pilsētas galvenā arhitekta M. P. Berči projektētā namā. Protams, šāda māja prasa rūpīgu uzturēšanu, jo tā ir valsts nozīmes kultūrvēsturisks piemineklis. Taču iedzīvotāji sasparojās, lai namā ierīkotu centralizēto apkuri, un aizvadījuši pirmo sezonu.

“Līdz tam mēs, līdzīgi kā daudzviet citās senās apbūves namos, kurinājām ar malku,” stāsta šīs mājas kontaktpersona Ģirts Eisters, neslēpjot, ka šāda apkure strādājošiem cilvēkiem vairs nav atzīstama par mūsdienīgu.

Viņš pats šai namā dzīvo sesto gadu. Savulaik, kad tā iemītnieki vairākkārt mainījušies, iegādājies dzīvokli ar nolūku, lai pats būtu noteicējs par izmaksām, kas saistītas ar apkuri.

“Senāk, kad plašajos dzīvokļos bija saimnieciskais personāls, kas rūpējās par kurināšanu un visu pārējo, tas bija pieņemami, taču mūsdienās, kad cilvēki ir darbā, ar malkas apkuri uzturēt komfortablu gaisa temperatūru mājoklī nav iespējams,” viņš skaidro. “Pārnāc mājās pēc darba, un tur auksts. Kamēr iekurini un iesilst, vakars jau klāt.”

Jādomā par mūsdienīgāku apkures veidu! Līdzīgi sprieda arī vairums citu šī nama iedzīvotāju. “Izskatījām divus variantus. Pirmais – gāzes apkuri,” turpina Ģirts. Tomēr ierīkošanas izmaksu dēļ no šī risinājuma atteikušies. Otrs variants – centralizētā apkure. Kad bija jau uzsāktas konstruktīvas sarunas ar siltumapgādes uzņēmumu “Liepājas enerģija”, saņemts piedāvājums, ka siltumtrasi līdz mājas ieejai uzņēmums izbūvēs no saviem līdzekļiem. Izsverot sistēmu uzturēšanas un enerģijas izmaksas “par” un “pret” ilgtermiņā, iedzīvotāji nosliecās par labu “Liepājas enerģijas” pakalpojumam.

“”Liepājas enerģijas” piedāvājums izbūvēt siltumtrasi līdz mājai bija viens no izšķirošajiem punktiem, lai turpinātu sarunas,” atzīst Ģirts, minot, ka šīs izmaksas mājas iemītniekiem būtu vairākos tūkstošos eiro. Tālāk sekoja iedzīvotāju sapulces ar visām iesaistītajām pusēm: piedalījās šī nama apsaimniekotāja “Liepājas namu apsaimniekotājs” speciālisti, projektētāju pārstāvji, “Liepājas enerģijas” speciālisti un citi. Sapulcēs izrunāja visus interesējošos jautājumus gan par tehniskajiem risinājumiem, gan darbu un materiālu izmaksām un citas nianses. Šīs kopīgās sapulces Ģirts uzskata par vienu no svarīgākajiem posmiem, lai ķertos pie kāda projekta.

“Liepājas namu apsaimniekotājs” speciālisti izstrādāja projektu, un būvnieki ķērās pie darba. Kad siltumtrases izbūve līdz mājai bija pabeigta, sākās otrs posms – iekšējo siltumtīklu izbūve koplietošanas telpās. To izdevās izvietot nevis centrālajā kāpņu telpā, bet tā saucamajā ķēķa pusē, kuru Berči savulaik projektējis kā saimniecības ieeju. Līdz ar to nav estētiski sabojāta plašā kāpņu telpa. Šie darbi, ieskaitot izvēlēto siltummezgla veidu, iemītniekiem izmaksāja gandrīz desmit tūkstošus eiro. Šo naudu ņēma no mājas uzkrājuma. “Mums ir tā laime, ka mājā nav parādnieku, tāpēc veidojas uzkrājums,” piebilst Ģirts.

Trešais posms bija apkures sistēmas ierīkošana katrā dzīvoklī. Tas palika uz katra dzīvokļa saimnieka pleciem. Ģirts neslēpj: šie darbi izmaksāja ap diviem tūkstošiem eiro. Dzīvokļi šai mājā lieli – no 80 kvadrātmetriem līdz pat 170. Taču vienlaikus cilvēkiem palika iespēja arī izmantot krāsns apkuri. Tā viens no dzīvokļa saimniekiem, kurš savā miteklī uzturas reti, pirmajā gadā neizbūvēja apkures sistēmu. Taču tas netraucē citiem kaimiņiem izmantot centralizēto siltumu – tā piegāde regulējama katrā dzīvoklī. To, ka katrā dzīvoklī ir individuāli regulējama siltuma piegāde un siltuma skaitītājs, Ģirts sauc par vienu no ieguvumiem. “Gribi – sildies ar centralizēto siltumu, negribi – turpini kurināt krāsni vai kamīnu,” viņš saka.

Ir arī vēl daudz citu ieguvumu. Galvenais no tiem – komforts, ko dod vienmērīga siltuma padeve, kas vienlaikus ir regulējama tā, lai telpās, kur uzturas cilvēki, būtu siltāks, bet tajās, kas mazāk apdzīvotas, gaisa temperatūra zemāka. Otrs – ugunsdrošība. “Lai arī regulāri un cītīgi tīrām skursteņus, jārēķinās, ka mājai ir vairāk nekā simts gadu,” Ģirts norāda. Trešais – neatkarība no krāsns kurināšanas. Un tā vēl varētu uzskaitīt virkni ieguvumu.

Vienlaikus viņš arī neslēpj, ka centralizētā apkure izmaksā dārgāk, nekā kurināšana ar malku. Gan piebilstot: šī bija tikai pirmā apkures sezona, kad cilvēki mācījās regulēt siltuma padevi. Tā kā daudz kas vēl var mainīties. “Katram pašam ir jāsaprot, kā atrast sev labāko variantu,” saka Ģirts.

Līdz ar centralizētās apkures pievienošanu mājai ir sakārtota arī plašā arka, kas ved uz iekšpagalmu un pats pagalms. Ideja ķerties pie šiem darbiem bija jau iepriekš, taču īstenota tagad, kad segumu virs siltumtrases sakārtoja uzņēmums “Liepājas enerģija”, bet pagalma daļu ar bruģi atkal izklāja no mājas uzkrājuma naudas. Tagad nelielajā iekšpagalmā iestādītas tūjas un košumkrūms, novietots neliels galdiņš un krēsli, radot atmosfēru ar nedaudz francisku pieskārienu. “Te mēs, kaimiņi svinam arī svētkus,” Ģirts atklāj. Piemēram, Baltā galdauta svētkus un Ziemassvēkus, kad ir eglīte un kopīgs cienasts. Un, kad vajag, kaimiņi rīko sakopšanas talkas.

Vērienīgākais darbs, ko šīs mājas iemītnieki plāno nākotnē, ir jumta seguma nomaiņa. Ja apkures sistēmas ierīkošanai nama pieminekļa statuss nekādus šķēršļus nelika – projekta īstenošanas gaitā nemainīja ne ēkas plānojumu, ne vizuālo izskatu –, tad uz jumta nomaiņu gan noteikumi ir stingri. Tagadējā šīfera vietā, kas uzklāts pirms aptuveni sešdesmit gadiem, atļauts likt dakstiņus, kā tas bijis nama pirmsākumā. Iedzīvotāji, izmantojot Liepājas domes atbalsta programmu kultūrvēsturisko ēku sakārtošanai, izstrādāja jumta seguma maiņas projektu, pieaicinot arhitekti Ilzi Mekšu, kas izstrādāja arī Liepājas Valsts 1. ģimnāzijas rekonstrukcijas projektu.

Taču tālāk, kā Ģirts saka, viss atduras pret naudu. Var, protams, ik gadu piedalīties konkursā, lai atkal pretendētu uz līdzfinansējumu no pašvaldības. Tā ir iespēja gadā saņemt līdz 20 tūkstošiem eiro. Taču naudu piešķir tikai tad, kad darbs pabeigts. Turklāt, rēķinot tagadējās cenās, visa jumta seguma nomaiņa varētu izmaksāt vairāk nekā 100 tūkstošus eiro. Tas nozīmē, ka bez kredīta neiztikt. “Bet tam mēs pagaidām vēl neesam gatavi! ” Ģirts ir pavisam atklāts. Taču šī doma nav atmesta, tikai jādomā par pieņemamāko risinājumu.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz