Pētot aļģu izmantošanas iespējas, tapušas kastītes diedzēšanai, un šī ideja atzinīgi novērtēta projektā ”Kurzemes inovāciju granti studentiem”, piešķirot balvu – stipendiju 1000 eiro.

Aļģu kaudze kā baļķu kalns

Ekotehnoloģiju maģistrante S. Ozoliņa ar jūras aļģēm tuvāk iepazinusies pagājušā gada vasarā.

”Tas bija kovida laiks, prakses vietas reti kur varēja dabūt, jo vienkārši neviens negribēja ņemt cilvēkus no malas. Tādēļ man prakses vietu nodrošināja viens no Liepājas Universitātes institūtiem,” atminas S. Ozoliņa, kura patlaban maģistros studē ”Ekotehnoloģijas”, un tā viņa nonākusi Dabaszinātņu un inovatīvo tehnoloģiju institūtā.

”Man kā praktikantei tika dots uzdevums vienkārši sākt darboties ar jūras aļģēm, jo darba vadītājs Uldis Žaimis bija pētījis, kā no tām iegūt biogāzi. Tiku rosināta papētīt aļģes vairāk.”

Sintija atzīst, ka pirms tam pat īsti par aļģēm nav interesējusies, tas noticis sagadīšanās pēc, veicot darba pienākumus, un tā tas ievilcis iekšā.

”Agrāk tik, cik nostaigājot gar jūrmalu, redzot, kad ir izskalotas, nedomāju, kas tā ir par aļģu sugu vai cik daudz aļģu ir izskalotas, kur tās liek. Un, jā, lasot dzintarus. Braucot ar velosipēdu, tieši pirms ieinteresētības ieraudzīju milzīgo sastumto aļģu kaudzi pie mola, tad gan sākās jautājumi. Jo to bija tik daudz kā baļķu kalni pretējā krastā.”

Uzsākot praksi vides laboratorijā, sākumā bijusi doma no aļģēm radīt bioplastmasas materiālu, ko pēc tam izmantot 3D printerim, – veidot tādus kā plastmasas stiebriņus, ko liek printerī iekšā.

Taču saskārušies ar dažādām problēmām. ”Lai šo ideju īstenotu, vēl jāpadarbojas,” saka S. Ozoliņa, apliecinot, ka ideja nav atmesta pavisam, ”tajā virzienā tiek strādāts, jo pašiem tas noderētu.”

Eksperimentiem ar jūras aļģēm turpinoties, sekojis, kā teic Sintija pati, papīrprojekts. S. Ozoliņa rāda A4 izmēra papīra lapas, kam sastāvā ir aļģes, pievienotas klāt samaltā veidā.

Šāda veida papīru, kur jūras aļģes samiksētas ar jau izmantotu papīru, varot veidot dažāda biezuma. Taču ieceres tos ražot lielos apjomos nav. ”Drīzāk iekšējai lietošanai – kā reprezentatīvus materiālus, diplomus, varbūt māksliniekiem kā skiču papīru.” Jo vizuāli tas izskatās interesants.

Dēstu kastītes un tabletes

Miksējot papīru ar aļģēm, S. Ozoliņa izgatavojusi dēstu podiņus, kam patlaban jau redz potenciālu un ko varētu attīstīt. ”Esam pamēģinājuši tajās ko iestādīt,” saka Sintija un priecājas, ka iestādītais patiesi aug.

Turklāt, veicot testus, kuru laikā dēsts ar visu kastīti ticis ierakts zemē, bet pēc diviem mēnešiem izrakts ārā, – redzams, ka kastīte sairusi. Aļģu dēstu podiņi varētu būt labāki pat par kūdras podiņiem, vērtē pētniece.

”Kūdras podiņiem ir viens liels mīnuss, ka viņi pelē. Bet aļģēm ir antiseptiskās īpašības, kas neļauj pelējumam ieviesties, tāpēc arī kosmētikas līnijā viņas izmanto kā antiseptisku līdzekli pret apkārtējo piesārņojumu tieši sejas ādai,” zina stāstīt S. Ozoliņa.

Tālākie plāni ir salīdzināt analogus, līdzīgi produkti tirgū ir kūdras, kokosšķiedru un papīra dēstu kastītes. Taču Sintijas radītajām kastītēm ir vairākas priekšrocības, kā, piemēram, labi sadalās vidē, nav jātērē laiks piķēšanai, augu saknītes viegli izaug podiņam cauri, ir videi draudzīgi – augus drīkst un vajag stādīt ar visu podiņu, līdz sezonas beigām no podiņa nekas vairs nav palicis pāri.

S. Ozoliņai ir vēl idejas, kas varētu būt produkts dārzniecībai un mēslošanai. Piemēram, aļģu tabletes, kas ir sapresēta aļģu masa. ”Tās ir līdzīgas kūdras tabletēm,” skaidro Sintija.

Aļģu tabletes pirms lietošanas jāaplaista ar siltu ūdeni, lai tās sabriestu un tajās varētu iestādīt sēkliņas. ”Ideāli piemērotas diedzēšanai, tīrība un vienkārša lietošana,” viņa min dažas to priekšrocības. ”Tabletes veic puķu poda un augsnes funkcijas vienlaicīgi.”

Projektā iegūto stipendiju Sintija plāno izmantot hidrauliskās preses iegādei, ar ko varēs aļģes sapresēt.

Sintija neiesaka aļģes likt virsū augiem neapstrādātā veidā – pārāk liela barības vielu koncentrācija. ”Vajag apstrādāt vismaz kaut kā, ja vēlamies, lai sadalās ātri.

Aļģes ilgi sadalās izžāvētas – vairāk par gadu, bet apstrādātas, piemēram, izvārītas tepat mājās, ātrāk. Vienkārši cilvēks var paņemt, salasīt, izvārīt un izmantot mēslošanai.”

Par pētnieces izveidotajiem dēstu podiņiem interesējas dārznieki, jo ikdienā jau rodas problēmas ar plastmasas uzkrāšanos. ”Aļģes varētu kļūt par vienu no risinājumiem, kā mazināt videi nedraudzīgu materiālu rašanos,” spriež S. Ozoliņa.

Nenovērtēts dabas resurss

Šogad Liepājas Universitātes vides laboratorijā veikta arī celulozes ekstrakcija no jūras aļģēm. “Darbs vēl turpinās. Celulozes noteikšana un ekstrakcija parāda, ka Liepājas aļģēs celuloze ir. Tas ir pierādīts, nākamais solis – noteikt to procentuālo saturu. Pagaidām neviens to nav izpētījis.”

Uzzinātais viestu skaidrību, vai rentabli būtu kaut ko ražot, izmantojot no aļģēm iegūto celulozi, un ko tieši. Sintija norāda, ka šādā veidā iegūto celulozi varētu izmantot arī citiem mērķiem, ne tikai papīra iegūšanai.

”Medicīnā, dažādiem pētījumiem, laboratorijas darbiem, mitrumuzsūcošu materiālu, celulozes gēla izstrādē,” viņa uzskaita. ”Tas paver plašu patēriņa tirgu.”

Process, lai noskaidrotu aļģēs celulozes daudzumu, ir laikietilpīgs. Biomasas materiāls ir jāattīra no smiltīm, seko ķīmiskā apstrāde.

Līdz šim noskaidrots, ka celulozes sastāvs aļģēs ir mainīgs – no 9 līdz 40 procentiem.

”Atkarīgs no tā, kur aļģe augusi, kur un kad izskalota. Tas mums jāpēta, līdz ar to – vesels process,” skaidro Sintija.

Viņa uzskata, ka rezultāts būs ieguldīto pūļu vērts, un tas arī motivē aļģes turpināt pētīt. Kopš uzsākusi studijas Liepājas Universitātē, sākotnēji ”Vides inženieriju”, tagad ”Ekotehnoloģijas”, šī tēma galvenokārt arī skatīta. ”Domāju pēc tam stāties doktorantūrā. Nekavēšu laiku, iešu uzreiz,” smaidot saka Sintija, un, protams, pētāmais objekts joprojām būs jūras aļģes.

Viņa norāda uz to, ka Liepājas pašvaldība tērē daudzus tūkstošus eiro, lai kalnus ar aļģēm varētu savākt no pludmales zonas, lai gan tas ir resurss, ko varētu izmantot. ”Biomasu iespējams izmantot. Tā var būt ja ne peļņa, tad vismaz pievienotā vērtība produktam, kas no kaut kā jau ir veidots. Produktu pilnveidojot, Latvijā varētu radīt kaut ko ļoti praktisku un noderīgu visai sabiedrībai.”

Piemēram, igauņi šo vērtīgo resursu jau izmanto un nogādā Lielbritānijā, kur top kosmētikas līnija no jūras aļģēm.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.