liepajniekiem.lv
Pilsēta būs cilvēku pilna, satiksme ielās intensīva. ”Tas viss, ko izdara pasākuma organizatori, tūrisma nozares uzņēmēji, mums rada papildu iemeslu runāt par Liepāju kā iekārojamu galamērķi,” viņa priecājas.
Dari kaut ko!
Tops ir nemainīgs – pirmajā vietā ir pašmāju tūristi, pēc tam seko lietuvieši un vācieši, kas patlaban visbiežāk ielūkojas Liepājas reģiona Tūrisma informācijas birojā.
Arī pēc pandēmijas latvieši vēlas apceļot savu zemīti, apstiprina S. Pusaudze.
Liepājā vēsturiski aktīvākā tūrisma plūsma sākas jūlija vidū,
līdz ar to Sintija nesatraucas, ka pašlaik pilsētu vēl ”negāž no kājām” atpūtnieku pūļi, par ko gan neizpratni pirms neilga laika tviterī pauda sociālo tīklu lietotāji.
”Tad pie mums beidzot ir silts, ir nedaudz sasilusi jūra, baltajai pludmalei netraucē jūraszāles, pierimst arī brāzmainais pilsētas saimnieks – vējš,” viņa skaidro.
”Daudziem šķiet, ka ir jābūt tai milzīgajai tūristu plūsmai, bet mums tomēr ir klusā tūrisma sezona un aktīvā tūrisma sezona. Pirms pandēmijas ārvalstu tūristi arī pie mums sāka ierasties tikai pēc Jāņiem. Lietuvieši gan brauc no maija līdz septembrim,” klāsta S. Pusaudze.
Bet pār tūrisma biroja darbinieku galvām nāk ne tas vien. Arī lietas, par kurām īsti atbildēt nevar un kaut ko tajās mainīt – vēl mazāk.
”Bet mēs esam gatavi atbildēt uz dažādiem jautājumiem, esam gatavi sarunai. Ja pilsētā notiek kaut kas liels, ir traucēta mūsu ikdiena, mūsu labā pašsajūta, tas, kā mēs Liepājā ikdienā jūtamies.
Ja to saprot, tad arī kļūst skaidrs, kādēļ parādās negācijas, bet mēs birojā to neuztveram tā, ka, lūk, liepājniekiem atkal kaut kas nepatīk. Protams,
mēs nevaram atcelt ielu remontdarbus,
samazināt privāto uzņēmēju noteiktos cenu līmeņus, bet tas mums neliedz sarunāties ar cilvēkiem, stāstīt, kāpēc tā ir.
Jebkurai lietai ir savs iemesls, un tam ir pamatojums. Ja cilvēks jūt, ka ar viņu sarunājas, nevis konkrēti pasaka, jā, mums tā ir, un punkts, tad vienmēr problēmai var rast risinājumu.”
Uz biroju arī zvanījuši sašutuma pilni cilvēki un pauduši neapmierinātību par augstajām naktsmītņu cenām ”Prāta vētras” koncerta dienā, prasot, kas te, Liepājā, notiek.
Ar smaidu S. Pusaudze atceras viņai adresētu ieteikumu ”darīt kaut ko lietas labā”. ”Vai jums šķiet, ka es esmu tā, kas tieši precīzi privātam uzņēmējam var pateikt, ko lai viņš šajā brīdī dara?” bijis pretjautājums, ko zvanītājiem uzdevusi tūrisma biroja vadītāja.
”Īstenībā tas ir pozitīvi, ka mūsu uzņēmēji sapratuši, ka Liepāja ir izcils tūrisma galamērķis, bet
slikti, ka grib ļoti daudz nopelnīt uz vienas nakts rēķina.
Domāju, ka tas varbūt ir arī aiz bailēm, ka tūristu pēc tam nebūs. Un nebūs šīs peļņas, ar ko izdzīvot pēc tam, klusajā sezonā. Tas arī pamudina celt cenas, jo uzņēmējs nekad nevar paredzēt, kas var notikt.
Ņemot vērā piedzīvoto pandēmiju, netālu esošo karu, šobrīd daudzi dzīvo trauksmes stāvoklī. Tāpēc arī rodas vēlme nopelnīt uz lielo pasākumu rēķina, kas ir saprotami, bet sabiedrībā saceļ vētru.”
Nu jau situācija ir stabilizējusies, un šonedēļ, sazinoties ar viesnīcniekiem, kļuvis zināms, ka joprojām ir pieejamas naktsmītnes par ļoti saprātīgām cenām pat vairākzvaigžņu viesnīcās uz augusta pirmās nedēļas nogali, kad pludmalē gaidāms festivāls ”Summer Sound”, bet lidostā ”Liepāja” – lielākais aviošovs Baltijā.
Pārlieku izlutināti
Par to, ka Liepāja patlaban ir pārrakta, pilsētas viesi tūrisma birojā nesūdzoties. ”Es zinu, kāpēc tā. Viņi nepārvietojas ar automašīnām, bet iet ar kājām, brauc ar nomātiem velosipēdiem, sabiedrisko transportu. Un šāda pārvietošanās pilsētā nav traucēta atšķirībā no braukšanas ar privātajiem auto.
Mēs jau paši arī izjūtam, ka ar automašīnu ir garāks ceļš mājup, uz darbu, uz tikšanās vietām. Arī rīdzinieki par to nesūdzas, viņi pie tā ir pieraduši, jo sastrēgumos galvaspilsētas ielās ir spiesti pavadīt pat divas stundas. Mēs vienkārši esam pārlieku izlutināti,” saka S. Pusaudze.
Tāpat cenas ēdināšanas uzņēmumos nebūt nav augstas.
Ārvalstu tūristi brīnās, ka restorānā par svaigu, tikko ķertu zivi jāmaksā tāda pati summa, kādu mājās viņi maksātu par biznesa pusdienu piedāvājumu.
”Šobrīd ēdinātāji atgriežas tajā līmenī, kāds bija 2019. gadā. Tad cenas bija stipri augstākas, mēs vienkārši par to esam piemirsuši,” atgādina S. Pusaudze.
Un, ņemot vērā šā brīža dzīves dārdzību, uzņēmējiem kaut ko pārmest īsti nevar. ”Situācijās, kad dzirdam pārmetumus par augstajām ēdienu cenām, iesakām pašiem salīdzināt dažādu ēdinātāju piedāvājumus, jo to klāsts ir plašs, noteikti var atrast ko tādu, kas būs pa prātam.”
Bet par ko patlaban sūkstās ar tūrisma jomu saistītie uzņēmēji? ”Bez tā, ko jau minēju, uzņēmējiem, kas darbojas blakus ielu remontdarbiem, šobrīd ir sarežģītāk pie sevis pa citiem ceļiem atvest tūristus. Arī ar piegādēm ir grūtāk, tāpat vairāk laika paiet, pārvietojoties no punkta A uz punktu B,” zina stāstīt S. Pusaudze.
Taču pilsētas viesi uz ielu remontdarbiem raugās pozitīvi: ja jau sakāro ielas, tas nozīmē, ka pilsēta attīstās.
”Ko vēlētos es? Lai klimats, ko mēs nekādi nevaram mainīt, mazliet uzsiltu, jo tad pastiprinās cilvēku plūsma uz pludmali. Vasarā Liepāja ir kūrortpilsēta, pludmales pilsēta. Un pasākumi tam ir pakārtoti. Mēs jebkuru notikumu gaidām.
Protams, ir bijuši brīži, kad pārtraucam par to runāt, jo apzināmies, ka pilsēta būs pilna. Mēs tomēr gribam saglabāt, lai mūsu pludmalē joprojām būtu vieta, kur apgulties, un plastmasas gultas noma neizaugtu līdz 50 eiro gabalā. Mēs negribam, lai visur ir cīņa starp iedzīvotāju un tūristu, kurš ir novietojis savu automašīnu liepājniekam ierastajā stāvvietā,” pauž biroja vadītāja.
Pauzi nospiež dēliņš
”Es nemīlu vasaru,” S. Pusaudze ar smaidu saka, un viņu neapbēdina tas, ka nevar gada siltākajā periodā paņemt garās brīvdienas, kā to alkst vairums strādājošo.
”Man gadā mīļākie ir tie deviņi mēneši, kas nav vasarā.
Es esmu pelēkuma, vēsuma, aukstuma, vētru, šļuras, dubļu, lietus cienītāja. Es esmu tas cilvēks, kurš var stāvēt laukā un priecāties, ka vējš tevi pluina no visām pusēm un sejā šļācas lietus. Tas ir mans lielākais noslēpums, kāpēc man negribas iet vasarā atvaļinājumā un kāpēc to varu izbaudīt Ziemassvētku laikā.”
Pārējiem ģimenes locekļiem gan vasara patīk, tādēļ dažkārt nedēļu nogalēs Pusaudžu ģimene, tai skaitā suņu meitene Rafaela, kaut kur kopā aizbrauc. Īsos ceļojumos pa Latviju.
”Mans vīrs nemīl lidot, līdz ar to tālie ceļojumi nav īsti kārdinošs galamērķis,” viņa piebilst.
Nekas nav mainījies,
S. Pusaudze joprojām ļoti mīl savu darbu, lai gan tas prasa uzmanību 24/7.
”Esmu jebkurā diennakts laikā pieejama tūrisma uzņēmējiem, protams, ja varu būt noderīga un varu palīdzēt. Gribu atgādināt, ka esam sadarbības partneris” Savukārt ļoti labs pauzes nospiedējs ir Sintijas trīs gadus vecais dēlēns.
”Ja divpadsmitgadīgajam mammu vairs nevajag, tad trīsgadīgajam vajag ļoti. Kad dēliņš pieķeras man pie kājas, zinu, ir laiks viņu paņemt klēpī, apsēsties, parunāties, jo arī viņš izaugs, un arī viņam vairs mani nevajadzēs.”
Biroja vadītājas amatā S. Pusaudze aizvadījusi jau teju divus gadus. Tā nebūt nav, ka jau skatīti visi pasaules kontinenti. ”Man ir, uz ko tiekties,” viņa priecājas un atklāj, ka viens no sapņu galamērķiem ir Aļaska ASV.
Vizītkarte
Sintija Pusaudze
- Dzimusi 1981. gada 17. jūlijā.
- Pabeigusi Priekules vidusskolu.
- Augstāko izglītību uzņēmumu vadībā ieguvusi Liepājas Universitātē.
- Strādājusi ”MTV Networks Baltic”, bijusi ”Promenade Hotel”, ”Rally Kurzeme” un restorāna ”Upe” mārketinga speciāliste, piedalījusies ”Baltic Beach Party” rīkošanā.
- Kopš 2016. gada strādā LRTIB – sākotnēji par mārketinga speciālisti, bet kopš 2021. gada ir biroja vadītāja.
- Mamma Henrijam (12 gadi) un Teodoram (3 gadi).
- Precējusies ar mūziķi Daini Pusaudzi.
- Vaļasprieki: rokmūzika, ceļošana, dažādu sporta spēļu vērošana.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
