Lai arī sieviete cēlusies piecos no rīta, lai paspētu sagatavot visu, kas nepieciešams, garastāvoklis viņai pacilāts. Kā pienākas, arī rūķa cepure rotā galvu.

Ideja par vēlmi šogad iesaistīties labdarībā Inesei ar draugu radusies gandrīz vienlaicīgi. Sociālajās vietnēs pamanījuši Roberta Vītola mudinājumu iesaistīties ziedojumu vākšanā, lai saziedoto nogādātu veco ļaužu mājās, sākotnēji gribējuši piedalīties, bet Inese sākusi prātot – kāpēc gan neiepriecināt Aprūpes nodaļas pacientus, ar kuriem viņa pati diendienā strādā kā ārsta palīdze?

”Nodaļa, kurā darbojos, skaitās īslaicīgās aprūpes nodaļa, kur pacientu atved no slimnīcas uz laiku, līdz viņš ir gatavs doties mājās, kur kāds par viņu var parūpēties. Ja cilvēks ir vientuļš, tālāk viņš dodas uz kādu no sociālajiem centriem vai arī paliek tepat otrā stāvā, tā saucamajās sociālajās gultās.

Tā kā ar pacientiem man izveidojusies saikne, esmu ārstējusi, palīdzējusi un aprūpējusi viņus, ļoti gribējās svētku laikā viņu sejās redzēt smaidu.

Pandēmija klientus ir padarījusi vēl vientuļākus, jo biežās karantīnas liedz ienākt tuviniekiem, pat ja viņi atbraukuši no ārvalstīm. Tas ir ļoti sāpīgi,” par ieceri stāsta Inese.

Aprūpes nodaļā nereti jāstrādā ar pacientiem, kas drīz aiziet no šīs pasaules, tomēr Inesei tas neesot par grūtu. ”Dzīve arī mani nav īpaši lutinājusi. Sanāca tā, ka deviņu mēnešu vecumā zaudējām meitiņu, bet vēlāk smagi saslima mans vīrs. Ar onkoloģiju viņš slimoja 12 gadus, kā kopt pacientus, es mācījos… Vīrs ir miris. Kad zaudējām bērnu, jutos ļoti vainīga, ka nespēju viņai palīdzēt, jo tas viss notika pēkšņi, kad saslima vīrs, es visu sevi veltīju vīra atbalstam un studijām. Toreiz sapratu – es to varu.

Sākot darbu sociālajā nodaļā, vēl tikai pārliecinājos – jā, tā ir mana misija.”

”Šeit esmu ļoti daudz iemācījusies un pilnveidojusies. Darbojoties var redzēt, kā uzlabojas viņu veselības stāvoklis, līdz var doties mājās, un tā ir īpaša sajūta,” saka pasākuma organizatore.

Inese kopumā sagatavojusi 35 dāvaniņas, nekādi atbalstītāji nav piesaistīti, par pārsteigumiem parūpējušies abi ar dzīvesbiedru. Pasniedzot dāvaniņas, Inesei asistē arī divi mazāki rūķu palīgi, meita Madara un mazmeitiņa Marta.

Noskaidrojam, ka arī Madara strādā medicīnas jomā, ir ārsta epidemiologa palīdze, un svētku laikā paņemto atvaļinājumu viņa ar prieku velta cēliem mērķiem. Arī mazā Marta, kā pati saka, omelītei palīdz ar prieku.

Par atvašu līdzdalību Inese priecājas. Te gan neesot visi, Inese ir mamma trīs bērniem un omelīte četriem mazbērniem.

Ģimene cer, ka viņu iniciatīva iedvesmos vēl kādus iesaistīties labdarībā, līdzīgi kā viņus idejai iedvesmojis Roberts Vītols.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.