Kad ierodamies, skatam paveras īsts skaistumkopšanas salons, aktīvās atpūtas telpā pie lieliem spoguļiem darbojas amata meistares. Seniori klausa meistaru ieteikumiem un pacietīgi gaida rezultātu. Starp dāmām redzam arī divus kungus.

”Jūs taču zināt, kura ir tā skaistākā puķe?” smaidot vaicā Aļģirts, kurš sēž pašā pirmajā rindā pie lielā spoguļa. ”Sieviete!” viņš, negaidot mūsu atbildi, iestarpina. Viņš izlēmis saposties, jo plāno sveikt dāmas, šāds tāds jau nevarot iet.

Pāris vietu tālāk sastopam Lidiju. Sieviete atzīst, ka pucējoties jūtas brīnišķīgi: ”Es konkrēti zinu, ko man vajag, – zēngalviņa, tā man piestāv visvairāk.

Sieviešu diena gan man īsti neko nenozīmē, tāda pati kā visas citas dienas, var taču saposties vienkārši pats sev.”

Savukārt Maija ikdienā sev matus griež pati. ”Kā sanāk, tā nogriežu. Kā citādāk?” saka seniore un atzīst, ka ļoti priecātos, ja šādi meistari brauktu biežāk.

Īpašs prieks, ka saposties varot tieši pirms svētkiem. ”Tā taču ir mūsu diena. Protams, jāsvin, lai kāda arī tā būtu.”

Maiju frizē 3. kursa studente Aleksa Vasiļenko. Meitene ir gandarīta par iespēju iepriecināt vecos ļaudis, turklāt priecājas, ka tā var gūt arī praktisku pieredzi.

Liepājas Valsts tehnikuma pasniedzēja friziera-stilista specialitātē Evita Līce stāsta, ka šis ir ļoti labs veids, kā topošās frizieres var mācīties komunikāciju ar klientiem, pārvarēt bailes darboties praktiski.

Ikdienā atrast brīvprātīgus klientus nemaz neesot tik viegli, visi aizņemti darbos. Tāpēc nu jau tehnikums šādu iespēju piedāvā otro reizi.

”Turklāt šodien darīt kādam ko labu ir zelta vērtē, domāju, arī audzēknes sajutīs to, ka vecumā būt vienam ir grūti. Tas noteikti liks aizdomāties,” saka E. Līce.

”Katrā reizē, kad saņemam ziedojumus vai kādu citu labdarības piedāvājumu, kopā ar sociālajiem darbiniekiem cenšamies izvērtēt, kam tas konkrētajā brīdī varētu būt aktuālāk. Šoreiz priekšroku devām tiem senioriem, kuriem ir sarežģītāk pašiem nokļūt pie friziera, ir ierobežotas pārvietošanās spējas vai nav tuvinieku, kas viņus varētu aizvest. Protams, gribētāju ir vairāk nekā šie desmit, tāpēc šādus piedāvājumus uzņemam ar prieku,” skaidro Veco ļaužu dzīvojamās mājas vadītāja Linda Nīmane.

Visaktīvāk ziedotāji sarodas decembrī, Ziemassvētku laikā, tad darba esot daudz. Tomēr pēc Covid-19 ierobežojumiem parādījusies jauna tendence – cilvēki aizvien vairāk vēlas iepriecināt Veco ļaužu dzīvojamās mājas iedzīvotājus arī ikdienā.

”Nupat zvanīja arī no Jauniešu mājas, jaunieši interesējās, vai drīkst 8. martā uzdāvināt mūsu mājas iemītniecēm pašdarinātus ziedus, vaicāja, cik dāmu pie mums dzīvo. Protams, tas ir ļoti patīkami, un mēs to pieņemam. Arī 9. martā pie mums dziedās vokālais ansamblis ”Dzirkstele”, viss notiek, un par to liels prieks,” atzīst L. Nīmane.