Labi, ka ir vīrs

Visas meistares atzina, ka visgrūtākais šobrīd esot sēdēšana bezdarbībā un tas, ka jāturpina maksāt īri par kabineta telpām. Strādāt, pelnīt nevar, bet vietu salonā vai izīrēto telpu saglabāt gribas, tātad nomas maksa būs jāsamaksā. Manikīres cer, ka ierobežojumi drīz tiks atcelti. “Ja aizliegums strādāt saglabāsies vēl ilgi, īri par savu kabinetu varēšu samaksāt līdz aprīlim, ilgāk noteikti ne,” viena no viņām sacīja.

Ilze strādāja salonā netālu no Pētertirgus un telefona sarunā atzīst, ka ir viena no tām laimīgajām, kuru finansiāli atbalsta vīrs, palīdzot pārdzīvot šo laiku. “Nevaru teikt, ka tagad esmu izmisumā, bet labi noteikti nejūtos. Bezdarbībā sēžu mājās. Nebiju gatava tam, ka manikīriem aizliegs strādāt. Protams, par savu vietu salonā turpinu maksāt, jo izvēles ir divas: maksāt vai to pamest. Telpu saimnieks gan vismaz īres maksu salonam solīja samazināt,” meistare stāsta.

Ilze nodokļus no saviem ienākumiem vienmēr esot maksājusi, tomēr uz valsts pabalstu nepretendēs. “Es vienkārši esmu tāds cilvēks, ka neko neprasīšu.” Klientes gan zvanot, gan rakstot e-pastus, jo vēlas tikt pie savas meistares sakopt rokas, bet Ilze visām atsaka, jo ne sev, ne kādam citam nevēlas radīt problēmas. Sieviete arī netic, ka kāda jēga būs no piketiem vai parakstu vākšanas.

Arī manikīrei Inesei ir savs kabinets, īrēta telpa pilsētas centrā. Viņa savā profesijā strādā jau vairāk nekā divdesmit gadu. “Tagad nestrādāju. Klientes zvana, grib pierakstīties, es atsaku, bet ir daudzas, kas nesaprot, kādēļ,” viņa atklāj. Izdzīvot palīdzot vīra alga, lai gan tagad ģimenes budžets jūtami sarucis. “Ja es būtu viena pati, tad nezinu, kā pabarotu abus bērnus, veiktu citus ikmēneša maksājumus,” pauž Inese.

Viņa teic, ka ļaunākais scenārijs būtu aizliegums strādāt līdz pavasarim.

“Esmu gatava ievērot visus drošības noteikumus, ja tādi būs papildus, tikai atļaujiet strādāt un maizītei nopelnīt!” Pieredzējusī meistare neslēpj, ka, jau sākoties kovida otrajam vilnim, bijis jūtams, klientu skaita samazinājums, jo cilvēki ne tikai baidās no slimības, bet arī taupa līdzekļus. Inese saka, ka noteikti pretendēs uz valsts finansiālo atbalstu: “Vismaz varēšu segt kādu daļu par  telpu īri.”

Kāda arī slepus strādā

Alise, kas ir gan manikīra, gan pedikīra meistare, sarunai piekrita ļoti nelabprāt, jo esot patiesi dusmīga par notiekošo. Viņa šobrīd praktiski palikusi bez iztikas līdzekļiem: “Manu bērnu tēvs strādā ārzemēs un sūta uzturlīdzekļus. Pirms nedēļas ar viņu sazinājos un pastāstīju, ka kovida ierobežojumu dēļ nevaru vairs strādāt, par īrēto dzīvokli jāmaksā, bērni jābaro. Prasīju, vai nevarētu kādu eiro pielikt. Viņš teica, ka pašam neklājas viegli un notiekošais ir mana problēma. Lai es priecājoties, ka vispār bērniem sūta alimentus. Apzinos, ka mums visiem trim nebūs, no kā dzīvot, tāpēc strādāju, bet vairs ne kabinetā.”

Meistare, ievērojot visstingrākos drošības noteikumus, pieņemot tikai vienu cilvēku dienā un tikai tādus klientus, kuriem tiešām uzticoties, ar kuriem sadarbojoties jau daudzus gadus.

Latvijas Skaistumkopšanas asociācijas pārstāve Sabīne Ulberte pastāsta, ka šobrīd līdzīgas problēmas kā nagu kopējas piedzīvo visi tie speciālisti, kuri ir individuālā darba veicēji vai patenta maksātāji. “Valdība tikai vēl runā, praktiski spekulē par kaut kāda atbalsta sniegšanu individuālā darba darītājiem. Nekāda konkrēta projekta nav, lai arī novembris tūlīt jau beigsies. Šķiet, ka uz to labāk necerēt,” viņa saka. Šodien asociācijas pārstāvji tiksies ar veselības ministri Ilzi Viņķeli un cer uz konstruktīviem risinājumiem smagajā situācijā.

Liepājā ir vairāki specializēti veikali frizieriem un manikīriem. Veikala “Miks Plus” darbiniece atklāj, ka, kopš noteikti ierobežojumi skaistumkopšanas speciālistiem, ieņēmumi jūtami samazinājušies. Tikai rets pircējs pa dienu atver durvis. Esot gan ļoti iespējams, ka tirdzniecība tagad vairāk norit virtuālajā vidē.

Pašai jākļūst par manikīri

Bet kā tad klientēm, ko par manikīru dīkstāvi saka viņas? Liepājas Tautas mākslas un kultūras centra direktore Baiba Kļava stāsta: “Līdz aizlieguma ieviešanai regulāri apmeklēju savu manikīra meistari, un pēdējo reizi pie viņas biju brīdi pirms manikīriem aizliedza pieņemt klientus. Līdz šim nagiem izvēlējos gēla laku, kas prasa īpašu kopšanu, un pēdējā reizē meistarei teicu, lai nokrāso tos iespējami neitrālā tonī.

Doma bija tāda – nagi augs, un nevarēs redzēt strauju pāreju, krasu atšķirību. Tagad nezinu, kā būs uz priekšu, kā varēšu sakopt rokas. Nagi taču aug! Ja matus nenogriež, neaplīdzina mēnesi, divus, trīs, tad izskats nerada tādas problēmas kā rokas, ja nevar aiziet pie manikīres.

Ir sievietes, kas nevar savu ikdienu iedomāties bez sakoptām rokām, nolakotiem nagiem, un šāda izvēle ir tikai normāla.

Mana meistare vienmēr ir strādājusi, rūpīgi ievērojot drošības un dezinfekcijas noteikumus. Tiešām grūti saprast un šķiet negodīgi, ka frizieriem strādāt atļauj, bet citiem skaistumkopšanas speciālistiem ne.”

Savukārt fitnesa trenere Ginta Ekanajaka stāsta, ka nagus kopj pati. “Tas neprasa daudz laika un pūļu. Ja agrāk man patika nagu lakas košās krāsās, tad tagad uzkrāsoju neitrālus vai pavisam caurspīdīgus toņus,” viņa pastāsta. Un arī veikala “Liels skapis” īpašniece Janita Kreidere neuztraucas par to, ka saloni slēgti. “Esmu iemācījusies rokas sakopt pati. Varu to darīt tad, kad man ir ērti un izdevīgi, nevis būt atkarīga no pieraksta. Pašai vajadzīgs tikai laiks, prakse, iemaņas. Zinu, ka sievietes, draudzenes, māsas pašas nopērk nepieciešamos līdzekļus, gēla lakas, lampu žāvēšanai un citu vajadzīgo, lai mājās pašas varētu taisīt manikīru un lakot nagus,” viņa padalās pieredzē.