Daniels Dāvis Berjozkins
"Kurzemes Vārds"
Peldoša laboratorija
Baltijas jūrā lielākā zinātniskā kuģa komandas ikdiena ir visnotaļ noslogota, veicot regulārus pētniecības reisus Baltijas jūrā un tādējādi kalpojot par nozīmīgu platformu jūras izzināšanā.
Apmeklētājus uz klāja sagaidīja viens no apkalpes vīriem ar tulku, kurš īsumā pastāstīja, kam kuģis paredzēts un kas atrodas uz tā.
Interesanti, ka kuģis, arī atrazdamies Tirdzniecības kanālā, veica pētījumus, ņemot ūdens paraugus. Uz kuģa lielās mucās iespējams veikt dažādas simulācijas, piemēram, paņemot ūdens paraugu, modelēt dažādus scenārijus un eksperimentēt.
Kuģis tik tiešām ir kā peldoša laboratorija, jo uz tā tiek veikti ļoti dažādi pētījumi – mērīta ūdens temperatūra, apskatīta gultne. Ievācot datus, tie uzreiz tiek apstrādāti.
Kuģī atrodas vairākas laboratorijas, kurās iespējams apskatīt dzīvos organismus – planktonus, jūras skābekļa veidotājas – aļģes.
Uz kuģa mūs pavadīja Liepājas pilsētas vides aizsardzības vecākā speciāliste Diāna Stendzeniece.
Viņa pastāstīja: “Somu projekts ”Baltic Cities” paredz, ka kuģis ”Aranda” ir pieejams sabiedrībai, to ir iespējams apskatīt dažādu Baltijas jūras valstu pilsētās, un Liepāja ir viena no šīm pilsētām.
Mūsu pašvaldības mērķis ir rosināt cilvēku interesi par to, kā notiek jūras pētīšana, parādīt, ka zinātne spēj aizraut un ieinteresēt.
Jā, mēs vēlamies pievērst uzmanību jūrai, parādīt, kāda ir mūsu mijiedarbība ar to, radīt sabiedrības izpratni. Uzdevums nav ieinteresēt tikai bērnus, bet arī pieaugušos.”
Neēst gaļu un netrokšņot
Pēc viņas domām, lielākais risks Baltijas jūrā ir barības vielu noplūde no sauszemes ar saldūdeņiem, upēm.
Ar upēm tiek ienestas barības vielas, kas jūrā rada procesus, samazinot skābekli. Tas nozīmē dzīvo organismu stresa pieaugumu. ”Mēs, liepājnieki, jūru izbaudām vairāk, pie tās atpūšoties, taču galvenais, lai cilvēki izprastu katra paša ietekmi uz jūras vidi. Ko katrs no mums var darīt jūras labā? Tā noteikti būtu dažādu preču patēriņa samazināšana.
Aprunājoties ar kuģa zinātniekiem, viens no ieteikumiem ir mazāk ēst gaļu un vairāk patērēt dārzeņus, jo gaļas mājlopu audzēšanai ir nepieciešams nodarboties ar lopkopību, lauksaimniecību. Lai pabarotu lopus, ir jāapstrādā plaši lauki, kas savukārt jāmēslo, lai izaudzētu lopbarību.
Šis mēslojums pēc laika nonāk Baltijas jūrā un rada piesārņojumu, līdz ar to – jo mazāks gaļas patēriņš, jo mazāk mēslojamās teritorijas,”
skaidroja D. Stendzeniece.
Arī pavisam ikdienišķas lietas rada piesārņojumu, piemēram, plastmasa. Viena no tēmām, ko kuģa zinātnieki pēta, ir atkritumu piesārņojums jūrā.
Vides speciāliste atzīst, ka šī problēma novērojama arī Liepājas pludmalē, kad ziemās pēc vētrām piekrastē ir daudz izskalotu plastmasas atkritumu, virvju, spuldžu, arī medicīnas atkritumi. Ja pareizi apsaimniekosim savus atkritumus, samazināsies risks tiem nonākt jūrā.
“Nesenie pētījumi rāda, ka Baltijas jūrā viens no zīmīgākajiem draudiem ir troksnis.
Kuģu satiksme ir ļoti intensīva, tā rada stresu zivīm un pārējiem dzīvajiem organismiem,
jo troksnis, ko izdod kuģi, ir liels, kas nozīmē, ka zivis stresa laikā mazāk ēd, bet tas apdraud viņu populāciju,” par riskiem Baltijas jūrā pastāstīja D. Stendzeniece.
Piekrastē mencu maz
Lai labāk izprastu un noskaidrotu, kas pēdējo gadu laikā ir mainījies Baltijas jūrā un tieši Kurzemes un Liepājas piekrastē, iztaujājām hidrobioloģi Solvitu Strāķi no Latvijas Hidroekoloģijas institūta.
”Viena no interesantākajām lietām, kas atklāta, ir nogrimuša kuģa vraks, kas ir iemūžināts fotogrāfijā. Mēs kartējam teritorijas, kuras atrodas Latvijas ekskluzīvi ekonomiskajā zonā.
Plānojam pētīt trīs lielas teritorijas. Ja tajās būs bioloģiskās dabas vērtības, tad tās varētu būt jaunas aizsargājamās teritorijas,”
pastāstīja hidrobioloģe.
Par vienu no galvenajiem aizsargājamajiem objektiem Baltijas jūrā S. Strāķe minēja rifus jeb smilšu sēkļus, kuri sev apkārt veido bagātīgu sugu daudzveidību. ”Sākotnēji varētu šķist, ka šie sēkļi ir mazapdzīvoti, taču, arī mums pašiem par pārsteigumu, sastapām daudz vairāk zivju sugu, nekā sākumā gaidījām.
Vairāki ļoti blīvi apdzīvoti sēkļi atrodas tuvāk Lietuvas robežai, kā arī iepretim Pāvilostai un Irbes šaurumam.
Viena no šīm teritorijām jau ir nokartēta.”
Piektdien kuģa komanda devās uz Pāvilostu, kur kopā ar Latvijas hidroekoloģijas institūta kuģīti pētīja Pāvilostas sēkli, veicot arī zemūdens video filmēšanu.
Runājot par Baltijas jūras sugām, kuras pēdējo gadu laikā ir visvairāk apdraudētas, Solvita Strāķe sacīja: ”Īsti droši nevaram apgalvot, ka kāda suga būtu izzudusi pilnībā, bet ir vērojamas to populāciju izmaiņas. Šobrīd Kurzemes piekrastē vairs nav iespējams zvejot mencas, jo to populācija ir pārzvejota.
Zivju ir kļuvis tik maz, ka tās vairs nespēj atjaunoties.
Protams, Atlantijas okeānā un Ziemeļjūrā mencu populācija ir stabila, bet tas, ka Baltijas jūras ekosistēma ir tik trausla, kādu zivju sugu kvotas vairs nav pieejamas zvejniekiem, lūk, tas ir šokējošākais.”
Baltijas jūra mainās, un mēs maināmies tai līdzi. Ko īsti mēs varēsim atstāt nākamajām paaudzēm, rādīs laiks.
Liela interese par kuģa ”Aranda” apmeklējumu bija tieši no pirmsskolas izglītības iestādēm, jo kad tad vēl būs iespējams tik tuvu apskatīt planktonus un dzirdēt jūras trokšņus.
