Portālā vērsās liepājniece, kura aizvadītās nedēļas nogalē, dodoties sēņot Šķēdes mežos, piedzīvojusi dīvainas lietas.

Sieviete stāsta, ka tieši iepretim Šķēdes 6.ielai kāpās iet celiņš, pa kuru viņa devusies priežu mežā sēņot. Līdz atdūrusies pret ko negaidītu: ”Koki izcirsti, celmi izrauti, zemes virskārta nostumta, izrakti grāvji un izbūvēts ceļš, kas ved tieši līdz jūrai.”

”Pirmkārt, cik esmu dzirdējusi, kāpu zonā būvēties nav atļauts,” turpina sēņotāja: ”Otrkārt, bažījos, vai tikai Nacionālie bruņotie spēki negrasās ierīkot vēl vienu šaušanas poligonu. Tāpat jau Šķēdē, kad notiek šaušanas mācības, ausis plīst pušu. Tikpat bail, ka tikai nesāk būvēt vēja ģeneratorus. No vibrācijas aizies postā visas sliekas. Bet tās dārziņos ir ļoti būtiskas.”

Pēc liepājnieces teiktā koku izciršana un ceļu būve kāpās notikusi ļoti klusi. Taču viņa lēš, ka vērienīgie darbi ilguši vismaz pāris mēnešus.

”Būvlaukumā pamanīju divus vīriešus,” stāsta kundze: ”Viens no viņiem topošā ceļa malās sēja zāli un skaidroja, ka esot strādnieks, kura saimnieks kāpās nopircis 3 hektārus zemes un veidošot tur kempingu. Savukārt otrais izteicās, ka būvēšot māju.”

”Maģistrāle” uz jūru

Portāls, protams, devās uz Šķēdi lūkoties, kas tad kāpās sastrādāts. Nonākot līdz sievietes norādītajai vietai – 6.ielas galam, brauktuves pretējā pusē pamanām nelielu celiņu, ko drīzāk gribas nosaukt par taku. Dodoties pa to, šķērsojam elektrolīnijas stigu un nonākam priežu mežā. Pirmais, kas nav nepamanāms, pie vienas no priedēm piestiprināta sarkana plāksnīte ar uzrakstu ”Privātīpašums”.

Dodoties tālāk, paejam garām mājiņai. Dzirdams, ka netālu šalc jūra, taču dabas skaistumu baudīt liedz izrakumi. Pa kreisi no takas sākas stiga, kurā izcirsti koki un top ceļš. Vārda vistiešākajā nozīmē šosejas platumā.

Ceļa, kas vairākās vietās sazarojas, abās pusēs izrakti nopietni grāvji, kuru malas jau apsētas ar zāli. Tāpat ieguldītas caurtekas. Un visdīvainākais, ka

ceļa gals iziet tieši jūras krastā – pāris metru no pēdējās kāpas malas. Ceļa galā, kas atrodas kāpu aizsargjoslā, stāvot, pie kājām skalojas jūra…

Diemžēl portālam tā nepaveicās, kā sievietei nedēļas nogalē – nevienu cilvēku – ne strādnieku, ne saimnieku uz vietas sastapt neizdevās.

Tā kā minētā teritorija atrodas uz Liepājas pilsētas un Grobiņas novada Medzes pagasta robežas, tad vispirms portāls mēģināja noskaidrot, kur tad īsti rakšanas un šķūrēšanas darbi notiek – Liepājā vai Medzes pagastā.

Kā portālam pastāstīja Komunālās pārvaldes un Liepājas Būvvaldes sabiedrisko attiecību speciālists Aigars Štāls, minētā teritorija atrodas ārpus Liepājas pilsētas administratīvās teritorijas. Tātad, Grobiņas novada Medzes pagasta teritorijā.

Ir atļauja tikai grāvju rakšanai

Kā portāls uzzināja Grobiņas mežniecībā, minētā teritorija, kur notiek vērienīgie darbi ir privātīpašums.

”Tur ir absurda situācija,” atzina mežniecībā: ”Pavasarī mums mežniecībā tika iesniegti dokumenti meža inventarizācijai. Dokumentos bija atzīmētas trases grāvjiem. Aptuveni trīs ar pusi mēnešus skaidrojām, kāpēc pēkšņi meža zemē parādījušies grāvji. Vērsāmies pat Zemkopības nekustamo īpašumu Meliorācijas daļā, taujājot, kur radusies tāda situācija.”

Izrādījies, ka privātpersona, kam pieder aptuveni 20 hektāri zemes teritorijā starp Ziemupes ceļu un jūras krastu – lielākoties tas ir mežs, sakārtojusi dokumentāciju, lai veiktu meliorācijas darbus – raktu grāvjus.

”Dokumentācija ir kārtībā,” atzīst Grobiņas mežniecībā: ”Ir meliorācijas pase, kurā atzīmēti grāvji, līdz ar ko zeme šajās vietās – 14 metru platās joslās, kur atzīmēti grāvji – vairs neskaitās meža zeme. Un līdz ar to mežniecībai par teritorijā notiekošajiem procesiem vairs nav daļas. Mežniecībā tika izskatīti visi dokumenti, piesaistījām speciālistus arī no Vides dienesta un Meža dienesta, taču tā kā dokumentācija bija kārtībā, neatlika nekas cits, kā atļaut grāvju rakšanas darbus. Ja meliorācijas pase noformēta, mežniecība neko nevar iebilst.”

Taču mežniecībā atzīst, ka minētā vieta kāpu zonā, kas ietver sevī arī 300 metru plašo kāpu aizsargjoslu, nebūt neprasa meliorācijas darbus un grāvju rakšanu:

”Susināšana šajā vietā nav nepieciešama, jo vieta jau tāpat ir sausa. Tas ir smiltājs, kurā aug priedes.”

Grobiņas mežniecībā uz portāla jautājumu, vai zemes īpašnieks mežniecību informējis, kādēļ nepieciešams rakt grāvjus, atzina, ka īpašnieks vien darījis zināmu, ka grāvji jau bijuši iezīmēti kartē vēsturiski: ”To gan mums neatklāja, kādi ir plāni.”

Sauks pie atbildības

Liepājas Reģionālās vides pārvaldes (RVD) direktore Ingrīda Sotņikova portālam atzina, ka RVD inspektori grāvjus kāpās un mežā konstatējuši jau šā gada maijā: ”Apsekojām teritoriju, izpētījām dokumentāciju un konstatējām, ka tā ir sakārtota. Taču nesen atkal saņēmām sūdzību, ka darbi Šķēdē turpinās, tādēļ pagājušajā nedēļā kopā ar mežiniekiem atkārtoti apsekojām teritoriju.”

RVD inspektori novērojuši to pašu ainu, ko portāls – koki izcirsti, zemes virskārta nostumta, izrakti grāvji un izveidotas brauktuves ar nobrauktuvēm. I.Sotņikova stāsta: ”Meliorācija pastāv uz to, ka viss ir saskaņots un kārtībā, bet mežinieki, piesaistot Dabas fondu, gatavos dokumentāciju, lai sauktu zemesgabala īpašnieku pie atbildības.

”Ir izcirsti koki, ierīkotas brauktuves. Par to visu ir noformēts pārbaudes akts. Nevar kāpu aizsargjoslā bez ietekmes uz vidi novērtējuma veikšanas veikt tik vērienīgus darbus,” tā Liepājas RVD direktore, atzīstot: ”Uzskatu, ka tas nav normāli, bet nu jau varam tikai plātīt rokas, jo redzamais mežā un kāpās jau paveikts.”

RVD inspektors, kurš vairakkārt apsekojis minēto teritoriju, portālam piebilda, ka ir gan sakārtoti meliorācijas dokumenti, bet nav veikts novērtējums uz vidi, kas kāpu zonā pirms darbu veikšanas ir obligāti jāveic.

Inspektors atzina, ka RVD plāno zemes īpašnieku sodīt, jo ir konstatēti vairāki pārkāpumi. Pirmkārt, nav veikts novērtējums uz vidi. Otrkārt, viens no grāvjiem izrakts, kaut arī nav bijis paredzēts projektā. Turklāt darbi veikti ne vien kāpu aizsargjoslā, bet arī aizsargājamā piejūras biotopā – mežainās piejūras kāpās.

Pēc Administratīvo pārkāpumu kodeksa par darbu uzsākšanu bez novērtējuma uz vidi veikšanas zemes īpašniekam – fiziskai personai – piemērojams naudas sods no 430 līdz 1400 eiro, skaidro RVP.

I.Sotņikova portālam atklāj, ka zemes īpašnieka pārstāvis RVD inspektoriem, kuri apsekojuši minēto teritoriju, izteicis draudus – draudējis ar iznīcināšanu, kā arī klaji paudis, ka darīs ko grib.

Viņa atzīst, ka RVD var darīt tikai to, kas ir pārvaldes kompetencē: ”Par būvniecību atbildīga ir novada pašvaldība. Ja nevar tikt galā savādāk, pašvaldība varētu pieņemt mērus un kaut policistu uz notikuma vietu norīkot.”

RVD direktores rīcībā esošā informācija arī vēsta, ka minētajā zemesgabalā tā saimnieki iecerējuši māju un kempingu: ”Arī to nenoliedz, ka būs brauktuve.”

Nākotnes plānus neatklāj

Portāla rīcībā esošā informācija vēsta, ka teju 20 hektāru plašais zemesgabals ar nosaukumu ”Ūdri”, kur mežā, neredzami no ceļa, notiek vērienīgie darbi, pieder Aijai Ivanovai, kuras pilnvarotā persona ir viņas dēls – uzņēmējs Juris Kūms.

J.Kūms portālam apstiprināja, ka viņa ģimenei pieder saimniecība ”Ūdri” Grobiņas novadā un tur patlaban notiek meliorācijas darbi. Lielos vilcienos meliorēšana jau esot pabeigta, vēl atlikuši ”šādi tādi darbiņi”.

Taču viņš apgalvoja, ka meliorācijas veikšanai bijis izstrādāts projekts un tas Būvvaldē apstiprināts. Saskaņota esot arī grāvju rakšana kāpu aizsargjoslā.

Jautāts par nākotnes plāniem, kā vārdā Šķēdē, tostarp kāpu zonā, tiek rakti grāvji, J.Kūms bija izvairīgs: ”Plānoju saimniekot savā īpašumā.” To, vai šā brīža darbiem sekos mājas būvniecība vai kempinga izveide, viņš ne apstiprināja, ne noliedza. Vien aizbildinājās, ka mājas būvniecībai neesot līdzekļu.

Tajā pašā laikā J.Kūms portālam prasīja nosaukt sēņotājas, kura piefiksēja vērienīgos būvdarbus un ziņoja medijam, vārdu un uzvārdu, jo vēloties ”sievieti saukt pie kārtības”.

Proti, viņam nepatīkot, ka pa viņa privātīpašumu, pie kura robežām izvietotas zīmes ”Privātīpašums”, klīst svešinieki.

Re, kā!

Kā lasāms Latvijas lauku konsultāciju un izglītības centra mājas lapā, Gada balvu ”Zelta čiekurs” 2014.gadā par ilgtspējīgu saimniekošanu saņēma Juris Kūms, kuru šai nominācijai pieteica LLKC Meža pakalpojumu centrs.

“Viņš ir aktīvs MKPC organizēto semināru un apmācību dalībnieks un godprātīgs mežu apsaimniekotājs Dunikas un Grobiņas pagastos.  

”Zelta čiekura” ieguvējs meža īpašnieks Juris Kūms aktīvs LLKC Meža konsultāciju pakalpojumu centra (MKPC) organizēto semināru un apmācību dalībnieks, pierādījis sevi kā godprātīgu, neatlaidīgu meža kopēju, apsaimniekotāju savu 170 ha lielo meža īpašumu ”Ūdri”, Dunikas pagastā un 117 ha platībā saimniecībā ”Ūdrīši” Grobiņas pagastā. Ar padomu un praktiski viņš palīdz apsaimniekot arī radiem piederošos īpašumus aptuveni 500 ha platībā. 

Deviņdesmitajos gados cilvēki atguva īpašumā zemi, arī Jura Kūma radi Zvārdes pagastā. Tur viņš guva pirmo rūdījumu meža apsaimniekošanā, lai gan par mežkopību nebija nekādu zināšanu. Juris, būdams aktīvs cilvēks, par visu interesējās, bieži iegriezās mežniecībā pēc padoma. Kad 2007.gadā Valsts meža dienestā tika izveidots Konsultāciju pakalpojumu centra Liepājas nodaļa, Juris Kūms kļuva par tā pastāvīgu klientu un nekautrējas lūgt padomu par dažādiem jautājumiem meža apsaimniekošanā un iegūt jaunāko informāciju. Jurim ir vēlme meža apsaimniekošanā rast arī zinātnisku pamatojumu, kas tiek rasts sadarbībā ar LU Bioloģijas fakultāti. Vairākas reizes semināri notikuši Jura apsaimniekotajos īpašumos, kur ir ko rādīt un par ko dalīties pieredzē.Jau no pašiem pirmsākumiem Juris Kūms ir aktīvs Eiropas Savienības atbalstīto projektu realizētājs.”

______________ 

Iesaki tēmu vai ziņo par notiekošo arī Tu! To var izdarīt ikviens portāla lasītājs, izmantojot sākumlapā esošo formu “Piedalies satura veidošanā!”. Turpat iespējams iesūtīt arī dažādus fotostāstus, piemēram, no kāda pilsētā notikuša pasākuma.

18Skatīt galeriju