Šodien, 24.oktobrī, atkritumu apsaimniekošanas poligonā
”Ķīvītes”, šķirojot atkritumus, atrasts vērtīgs mākslas darbs – glezna,
portālam pastāstīja SIA ”Liepājas RAS” sabiedrisko attiecību speciālists
Viktors Birze.

”Mums ir noruna ar strādniekiem, kuri veic atkritumu
šķirošanu, ka gadījumos, ja šķirošanas procesā tiek atrasti atkritumos izmesti
interesanti priekšmeti, tie tiek atnesti uz administratīvo ēku,” stāsta
V.Birze: ”Un tā šorīt strādnieki bija atnesuši apgleznotu audeklu ar visu rāmi.
Priekšmets izskatījās pēc gleznas.”

Sākumā nav bijis īsti skaidrs, vai atrastais priekšmets ir
vērtīgs, jo audekls bijis stipri apsūbējis, bet rāmis – salauzts. ”Nolēmām, ka
izmest atradumu paspēt var vienmēr,” turpina V.Birze: ”Mulsināja tas, ka
gleznojums ir uz audekla, nevis uz kartona, jo 20. – 30.gados pārsvarā tika
strādāts uz kartona.” Gleznojums uz audekla vedinājis domāt, ka atradumam
varētu būt nopietna pievienotā vērtība.

Aizdomas apstiprinājušās: ”Papētot uzmanīgāk, pamanīju, ka
uz audekla ir paraksts: J.Belte. Gleznošanas gads gan nav norādīts, taču Jānis
Belte ir zināms mākslinieks. Viņš dzimis 1893.gadā, bet miris 1946.gadā. No
30.gadu vidus dzīvojis un gleznojis Liepājā. Bijis pirmais lībiešu izcelsmes
gleznotājs ar vārdu.”

V.Birze zina stāstīt, ka līdz mūsdienām saglabājušies 18
J.Beltes darbi: ”Tikai daži no tiem atrodas Liepājas muzejā. Pārsvarā tie ir
mākslinieka zīmējumi – viņš savulaik strādājis arheoloģiskās ekspedīcijās.
Gleznu saglabājies maz. Dažas ir privātajās kolekcijās, vēl dažas Ventspils
muzejā un Lībiešu tautas namā.”

Pēc V.Birzes stāstītā atrastā glezna ir ainava: ”Attēlots ir
vakars – redzamas lauku mājas un apaļš pilnmēness. J.Beltes darbos dominējis
naivisms.”

SIA ”Liepājas RAS” sabiedrisko attiecību speciālists
skaidro, ka uzņēmums iecerējis sazināties ar speciālistiem, lai konsultētos, kā
rīkoties, lai atrastais mākslas darbs tiktu atjaunots: ”Tādu vērtību nevar
atstāt nesakārtotu vai nodot aizmirstībai! Viennozīmīgi glezna jārestaurē!”

Atkritumu apsaimniekošanas poligona darbinieki lēš, ka
glezna gružos nonākusi, kad kāds remontējis vecu dzīvokli. ”Šis nav pirmais
gadījums, kad, veicot mājokļos remontu, atkritumos tiek izsviestas vērtīgas
lietas,” pēc pieredzes stāsta V.Birze: ”Muzejā šādā ceļā nonāk ievērojamas
vērtības.”

Gleznas gan atrast gadoties reti: ”Biežāk atrodam sadzīves
priekšmetus ar vēsturisku vērtību, piemēram, gludekļus, vērpjamos ratiņus,
senus radioaparātus u.c. Nesen kāds atkritumos bija izmetis pat divus
Ulmaņlaiku albumus ar senām fotogrāfijām.”

Uzziņai:

Kā lasāms Lībiešu kultūras un valodas portālā globālajā
tīmeklī, lībiešu mākslinieks J.Belte, saukts arī par Kriņķeļu Jāni, dzimis
Lūžņas ciema Kriņķeļos zvejnieka ģimenē.

Pirmā pasaules kara laikā J.Belte iesaukts Krievijas ķeizara
armijā un nosūtīts uz Kaukāzu. Tur saslimis, uz vairākiem mēnešiem nonācis
lazaretē Groznijā un sācis gleznot. Viņš portretējis zaldātus, gūdams tik lielu
piekrišanu, ka saņēmis daudzus pasūtījumus arī no virsniekiem un paša
komandiera. Tas sagādājis nopietnas nepatikšanas – J.Belti arestējuši un
nosūtījuši uz Pēterburgas kara hospitāli.

Gadījies, ka tur viņa darbus ievērojusi ķeizara māsa,
hospitāļa patronese. Viņa tos aiznesusi uz Pēterburgas Mākslas akadēmiju, un
bildes aplūkojuši daudzi profesori un mākslinieki, bet nav ticējuši, ka darbu
autors nav mācījies gleznošanu. Augstā dāma vēlāk J.Belti izpestījusi no aresta
un bijusi gatava viņu skolot par mākslinieku.

Liktenis izvērties citādi. J.Belte nonācis Rēvelē, bet pēc
kara atgriezies Lūžņā, kur viņu gaidījusi sieva un meita. JBelte ierīkojis
zāģētavu uz Lūžupītes un uzbūvējis ģimenei māju, kur vienā galā atvēris
veikalu. Paralēli viņš visu laiku gleznojis.

Traģiskas pārmaiņas J.Beltes dzīvē ienesis 1925.gads, kad
nomirusi sieva, atstājot trīs bērnus, jaunākais dēls bijis tikai pāris nedēļu
vecs. 1928.gadā J.Belte bērnus atdevis patversmē Rīgā, pēc tam bieži mainījis
dzīvesvietas. Kādu laiku dzīvojis Rīgā, Ķemeros, Ventspilī, Mazirbē. 1936.gadā
devies uz Liepāju, kur palicis līdz mūža galam un vairāk nodevies gleznošanai.

J.Belte miris no plaušu slimības 1946.gadā Liepājā. J.Beltes
kapavieta nav zināma.

J.Beltes dzīves laikā viņa gleznas rotājušas daudzas mājas
lībiešu krastā, īpaši dzimtajā Lūžņas ciemā. Galvenokārt gleznojis ainavas –
eļļā uz audekla, finiera, kartona.  Gleznojis
arī portretus.