Tie ir 21 devīto klašu un četri sestās klases audzēkņi, precizē Izglītības pārvaldes Pedagoģijas nodaļas vadītāja Baiba Bolšteina.

Viens no iemesliem, kas kavē pāriet uz citu svešvalodu, ir priekšzināšanu trūkums, akcentē B. Bolšteina.

Patlaban Izglītības pārvaldē neesot signālu par to, ka trūktu vācu, franču vai spāņu valodas skolotāju. Tāpat neesot indikāciju, ka krievu valodas pedagogi paliks bez darba.

“Lielais vairums ir pirmspensijas vecuma vai pensijas vecumā.

Un, tā kā krievu valoda kā otrā svešvaloda varēs būt līdz 2029./2030. mācību gadam, pieļauju iespēju, ka jaunākie skolotāji būs padomājuši, ko darīt tālāk,” spriež B. Bolšteina.

Grozījumi Izglītības likumā, kas paredz tiesības skolēniem jau šogad rakstveidā atteikties apgūt krievu valodu, stājās spēkā 22. maijā.

Skolēnu vecāki, kuru atvases apgūst vispārējo pamatizglītības programmu, to varēja izdarīt līdz 21. jūnijam.

Pēc atteikuma saņemšanas, bet ne vēlāk kā ar nākamā mācību gada sākumu, izglītības iestādes dibinātājam sadarbībā ar skolu jānodrošina iespēja skolēnam apgūt citu svešvalodu.

Skolas var slēgt savstarpējos līgumus par otrās svešvalodas vai to daļu īstenošanu pamatizglītības programmā 4.–9. klašu posmā.

Izglītības un zinātnes ministrijas apkopotie dati liecina, ka no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves atteikušies 2838 4.–9. klašu skolēni.

Tie ir 4,26% no tiem, kas 2023./2024. mācību gadā apguva krievu valodu kā otro svešvalodu.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.