Ceturtdiena, 9. februāra Simona, Apolonija
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Skolēni vēlas tikt sadzirdēti. “EMU:Skola” palīdz noteikt skolu audzēkņu labsajūtu

”Bija vairāki gadījumi, par kuriem nevienam pieaugušajam nebija ne mazākās nojausmas, ka ir tik nopietnas emocionālas problēmas,” saka Liepājas Raiņa 6. vidusskolas sociālā pedagoģe Iveta Reinfelde, stāstot par digitālo atbalsta rīku ”EMU:Skola”, kas palīdz noteikt skolēnu labsajūtu. ”Rīks ir labs,” apliecina arī 6. vidusskolas direktors Kārlis Strautiņš, ”mēs saredzam tajā atdevi.” Mērījumus veic, elektroniski anketējot skolēnus, vecākus un skolotājus.

Skolēni vēlas tikt sadzirdēti. “EMU:Skola” palīdz noteikt skolu audzēkņu labsajūtu
Ir starpbrīdis, un Raiņa 6. vidusskolas audzēkņi – līdzpārvaldes aktīvisti – labprāt piekrīt fotografēties laikrakstam pie pērn pavasarī iesētajām saulespuķēm – Ukrainas atbalstam, un nu ziedi priecē kā pašus, tā ikvienu garāmgājēju. To, kāda ir skolēnu emocionālā labsajūta, palīdz uzzināt mūsdienīgs, digitāls atbalsta rīks “EMU:Skola”, ko izglītības iestāde pielietos jau trešo gadu. (Foto: Egons Zīverts)
25.10.2022 06:00

liepajniekiem.lv

Ne vienmēr uzticas pieaugušajiem

Raiņa 6. vidusskola, kā arī J. Čakstes Liepājas pilsētas 10. vidusskola bija tās divas izglītības iestādes, kas pirms trim gadiem iesaistījās pilotprojektā, izmēģinot fonda ”Plecs” ar sadarbības partneriem radīto digitālu rīku ”EMU:Skola”.

Pilotprojekts noslēdzies, pierādot, ka var palīdzēt agrīni pamanīt skolēnu emocionālās problēmas. Šajā mācību gadā to pielietos visās Liepājas vispārizglītojošajās skolās, un tā izmaksas segs pašvaldība.

Pagājušā mācību gada sākumā, izmantojot speciālo anketēšanas programmu ”EMU:Skola”, parādījies, ka 95 skolēni no visas skolas ir trauksmes režīmā, atceras I. Reinfelde.

Veicot ar viņiem pārrunas, atklājies, ka lielākajai daļai nopietnu problēmu nav, anketas bija aizpildītas, kad jutušies satraukti vai pēc strīda ar klasesbiedru. ”Bet bija vairāki gadījumi, kad sapratām, ka ir diezgan nopietnas emocionālas problēmas. Iesaistījām arī speciālistus no Pusaudžu resursu centra,” pieredzē dalās sociālā pedagoģe.

”Arī vecāki nebija piefiksējuši sava bērna vajadzības. Mūsdienās vecāki ir ļoti aizņemti, citi strādā vairākos darbos.

Līdz ar to ar bērniem nav laika pat parunāt, un bērns pusaudžu vecumā slēpj savas problēmas, ne vienmēr uzticas pieaugušajiem.

Varbūt kādreiz mēģinājis uzticēties, bet nav sagaidījis atbilstošu reakciju. Līdz ar to baidās par to runāt.”

I. Reinfelde apliecina, ka būtībā rīks tiešām palīdz noskaidrot, kāda ir bērna, jaunieša pašsajūta. ”Protams, ir ģimenes, kur vecākiem ar bērnu ir ļoti labs kontakts, un viņi paši pamana, vai ir kādas problēmas, bet ne visi. Līdz ar to šādi var redzēt, kā bērns jūtas,” saka sociālā pedagoģe.

Skolotājam bez atbalsta instrumentiem ikdienā ir grūti sekot līdzi un arī pamanīt visu bērnu, ar kuriem strādā, emocionālās grūtības.

Raiņa 6. vidusskolas sociālā pedagoģe Iveta Reinfelde, esot atbalsta komandas sastāvā, aktīvi iesaistās, kad redz nepieciešamību sniegt palīdzību kādam skolēnam. Jaunieši domā arī par pašnāvību, viņa saka, redzot anketēšanas datus. Foto: Egons Zīverts

”EMU:Skolas” izstrādātāji, balstoties uz zinātniskiem pētījumiem, norāda, ka bērna emocionālās vajadzības ietekmē arī viņa spēju mācīties.

Tam piekrīt arī 6. vidusskolas direktors K. Strautiņš:

”Ja skolēns jūtas labi, emocionāli stabili, droši, ir motivēts, tad viņam ir arī vēlme mācīties. Mācību sasniegumi ir augstāki.

Bet, ja skolēnā ir trauksme, nedrošība, bailes, tad kvalitatīvas mācības nav iespējamas. Šie procesi, kas mūs satrauc vai baida, nodarbina mūsu smadzenes un neļauj pilnvērtīgi nodoties mācību procesam. Šis rīks ļauj diagnosticēt vai identificēt šādas situācijas un sniegt ļoti ātru un mērķētu atbalstu.”

Lai varētu noskaidrot bērnu izjūtas, elektronisku anketēšanu veic skolēniem, vecākiem, pedagogiem. Atbildes arī atklāj emocionālās vajadzības. Kam nepieciešams, ”EMU:Skola” dod konkrētus ieteikumus rīcībai, piedāvā praktiskus padomus. Anketēšana tiek veikta reizi mācību pusgadā – rudenī un pavasarī.

Vai ar to ir pietiekami? ”Šis nav vienīgais aptaujas rīks, ko mēs izmantojam. Līdz ar to ir būtisks balanss, lai bērni un vecāki gribētu iesaistīties,” skaidro K. Strautiņš, piebilstot, ka vēl skolu interesē jautājumi, kas skar mācību procesa kvalitāti.

Riska grupā – arī teicamnieki

”Ļoti ceru, ka ar šo instrumentu saskatīsim bērna būtību un vajadzības,” saka Liepājas Izglītības pārvaldes vadītāja Kristīne Niedre-Lathere.

”Necik senie notikumi Liepājā apstiprināja, ka šāda veida skrīnings, sekošana līdzi skolēnu emocionālai labbūtībai ir ļoti svarīga.

Protams, šis rīks ir vairāk prevencija, nevis krīzes apstākļiem. Bet, ja nesāksim ar prevenciju, tad patiesībā nav iespēju izvairīties no dažādiem incidentiem.”

Turklāt ”EMU:Skola” neprasa lielu piepūli vai papildu darbu to izmantot un pielietot. ”Labi ir tas, ka atgriezeniskā saite nonāk arī Izglītības pārvaldē. Jo reizi semestrī saņemsim rādītājus un sekosim tiem līdzi, lai varētu izdarīt secinājumus, kur varbūt tomēr vajadzīgs lielāks atbalsts personāla nodrošināšanā. Tas ļaus arī jaunajam Metodiskajam centram ar Iekļaujošās izglītības nodaļu iesaistīties, būt kā atbalsta mehānismam nopietnākos un smagākos gadījumos,” cer Izglītības pārvaldes vadītāja.

Digitālā rīka ”EMU:Skola” izmaksas, ko sedz pašvaldība, ir vairāk nekā 20 tūkstoši eiro. ”Vidēji tie ir trīs eiro par skolēnu, plus PVN,” precizē K. Niedre-Lathere.

Augstās izmaksas liedz to izmantot pilnīgi visās Latvijas skolās, portālam apliecina fonda ”Plecs” valdes loceklis Georgs Rubenis. Tikai Liepājā un vēl Jelgavā tas ir visās skolās. Taču rīks ir unikāls, balstīts Hārvardas Universitātes Bērnu attīstības centra izstrādātajā pieejā.

Pilotprojekts rāda, ka vislielākās riska grupas ir bērni ar mācību grūtībām, bet otra lielākā riska grupa ir teicamnieki, apliecinot, ka izaicinājumi mācībās, sportā, ģimenes dzīvē var ļoti ietekmēt bērnu labsajūtu un kādā brīdī radīt emocionālu pārslodzi.

”Ļoti gribētu, lai tas ir vienots rīks visā valstī, lai visās skolās varētu sekot līdzi emocionālajai labbūtībai,” teic K. Niedre-Lathere.

Vai arī nākamgad Liepājas skolām pašvaldība izmaksās ”EMU:Skolu”, Izglītības pārvaldes vadītāja sacīja: ”Zinot, kāda patlaban ir sociāli ekonomiskā situācija, nevaru konkretizēt. Ja tam nevar būt pilnīgs pašvaldības atbalsts, tad tomēr aicināšu ministriju kaut vai daļēji piedalīties ar līdzfinansējumu.”

Savukārt paši skolēni par anketēšanu pauž prieku – tas parādot, ka viņi kādam interesē. Raiņa 6. vidusskolas audzēknes Alise Admidiņa, Marta Kātiņa, Katrīna Dzintare un Linda Lanka teic, ka atbildēs ir patiesas. ”Aizlaist vējā savas 20 minūtes? Nē! Un tā nebija viena no tām anketām, aptaujām, kurā vienkārši kaut ko saspiest, bet tiešām gribējās padomāt, vai viss ir labi,” meitenes saka.

Viņas teic – vērtīgi tādai pašrefleksijai. ”Tu esi iedzinies skolas sliedēs darot, darot, darot, un tad ir mirklis, kad kāds tev paprasa, kā tev iet. Un tu arī padomā. Tajā pašā laikā arī vecāki pārjautā, vai tev ir stress, kā tu jūties.”

Tas, ka skola ir informēta par katra skolēna labsajūtu, ir labi, uzskata jaunietes. Jo tad var kaut ko mainīt vai uzlabot. ”Tā noteikti skolēniem ir platforma, kurā izteikties par savu mentālo veselību,” uzskata M. Kātiņa.

Uzziņai

Kā ”EMU:Skola” atvieglo un efektivizē skolu ikdienu?

1. Atbalsta instruments audzināšanas darbā, kas ļauj sekot līdzi bērnu emocionālajām grūtībām skolā.

2. Atvieglo skolām un to personālam darbu pie daļas no jauno IKVD un VISC standartu ieviešanas.

3. Atvieglo un strukturizē sadarbību un metodes starp audzinātājiem, atbalsta personālu un vecākiem.

4. Skolas vadībai un Izglītības pārvaldei sniedz datus, lai plānotu nepieciešamos resursus un risinātu bērnu vajadzības.

Avots: Fonds ”Plecs”

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz