“Foršs,
jauks, smieklīgs, jautrs, interesants,” – šādiem vārdiem
bērni raksturo savu klases audzinātāju Hardiju Kulmani.
Skolotāju, kurš šogad saņēma tradicionālo A/S
“Swedbank”
balvu par nesavtīgu,
ilggadēju ieguldījumu skolēnu izglītošanā.
Pedagogs par apbalvojumu ir priecīgs, jūtas novērtēts un par to
pateicas.

Par
skolotāju Hardijs Kulmanis strādā vairāk nekā 30 gadu. To
vienmēr esot gribējis. “Pabeidzu toreizējo Liepājas
Pedagoģijas augstskolu, un kopš tā laika par skolotāju arī
strādāju,” viņš pastāsta, un atminas, ka sākotnēji darba
gaitas uzsācis mākslas skolā, paralēli strādājot arī J.Čakstes
Liepājas pilsētas 10. vidusskolā. Taču pēc
pieciem gadiem uz
10.vidusskolu pārgājis
pavisam. “Man patīk darbs ar cilvēkiem, ar bērniem. Ir
interesanti,” atbild pedagogs, vaicāts, kā tik ilgus gadus
spējis būt skolā. “Nauda mani nekad nav motivējusi, nekad
neesmu domājis, cik saņemšu,” H.Kulmanis norāda, ka zemais
atalgojums viņu nav spējis atturēt no bērnu skološanas.

Izrādās,
ka līdz pēdējam brīdim H.Kulmanis nav zinājis, ka saņems balvu.
“Kādas trīs dienas iepriekš man direktore pateica, ka būs
jāiet uz domi, un vajadzēs sapucēties. Domāju, ka pasākums būs
zālē un ka vairākiem skolotājiem pasniegs godarakstus. Bet, kad
gaidīju pie Vitkovska (Liepājas
domes priekšsēdētāja vietnieks izglītības, kultūras un sporta
jautājumos Vilnis Vitkovskis – liepjaniekiem.lv)
kabineta un sāka ierasties žurnālisti, radās aizdomas. Likās, ka
jāmūk prom,” H.Kulmanis smaidot teic, ka tas bijis liels
noslēpums. Viņš ir pateicīgs skolai par to, ka viņa darbs ir
novērtēts: “Prieks censties.” Jāatzīmē, ka tieši
mācību iestādes izvirza pretendentus balvai, un Liepājas
pašvaldība, izskatot pieteikumus, izvēlas, kurš to varētu
saņemt.

Banka
balvu 10. vidusskolas ilggadējam mājturības un tehnoloģiju
skolotājam H.Kulmanim piešķīra par spēju iedvesmot un attīstīt
bērnos zināšanas un prasmes, veidojot Latvijas nākotni gudrāku,
konkurētspējīgāku un labāku. To gada nogalē Latvijas
izcilākajiem skolotājiem pasniedza jau 15. reizi. Līdz šim
Liepājā to saņēmušas pedagoģes sievietes, H.Kulmanis ir pirmais
vīriešu kārtas pārstāvis. Par šo faktu viņš tikai pasmaida.

Skolotājs
pastāsta, ka piešķirtā balva jau tiekot aktīvi izmantota.
“Darbojas labi,” viņš saka, un priecājas: “Noderēs
gatavojoties stundām.” Dators ir mazs, tāpēc viegli
pārnēsājams. “Varēšu tajā glabāt visus materiālus,
nevajadzēs rakstīt uz vairākām lapām ar roku. Varēšu bērniem
demonstrēt uzskates materiālus, jo datoru ir viegli pieslēgt pie
projektora. Datoram nāk nost arī pats ekrāns, un tad to var lietot
kā planšeti,” skolotājs pārvērtības arī nodemonstrēt,
uzskaitot ierīces plusus. “Brīnišķīga dāvana,” viņš
rezumē. Vēl smaidot piebilst, ka kāds labdaris skolai varētu
uzdāvināt CNC frēzi, kas bērniem ļoti būtu nepieciešama
mājturības stundās.

H.Kulmanis
ir ne tikai mājturības
un tehnoloģiju skolotājs, bet arī kupli apmeklēto foto un
kokapstrādes pulciņu vadītājs. Uz pirmo vairāk nākot meitenes,
bet otrajā darbojoties zēni, pastāsta pedagogs. Liela daļa
skolēnu, kuri mācās pie skolotāja Kulmaņa, guvuši panākumus,
piedaloties olimpiādēs, konkursos un izstādēs. Jāsaka, ka tieši
viņš ir daudzu jaunu ideju ģenerators skolā. “Bērni ļoti
labi pieņem manas idejas. Neatceros nevienu, kurš būtu izturēties
noraidoši un negribētu kaut ko darīt,” skolotājs secina, ka,
iespējams, šādi – caur audzēkņiem – viņš realizē idejas,
ko pats gribētu īstenot. Ja kāds konkursos, pārbaudījumos gūst
panākumus vai godalgotas vietas, skolotājs ir gandarīts.

H.Kulmanis
ir arī 5.a klases audzinātājs. Par saviem 23 audzināmajiem viņš
izsakās atzinīgi. “Ļoti aktīvi bērni. Atsaucīgi un
darboties griboši. Ja dodu kādu uzdevumu, piesakās visi, un tad ir
cīņa, kurš ko darīs,” novērojis pedagogs, sakot, ka
audzināšanas procesā lieti noder uzkrātā darba pieredze. Taču
ar bērniem ļoti lepojoties.

Rēzija
Mazure-Mago par savu klases audzinātāju saka: “Skolotājs kā
skolotājs. Nopietns, var arī nebūt nopietns, viņš var smaidīt
un var arī nesmaidīt, ir, kad viņam ir labas dienas, ir, kad
sliktas dienas. Nu gluži kā mums.” Alija Svara piebilst: “Viņš
pret mums ir noskaņots ļoti pozitīvi. Esam atnākuši no mazās
skoliņas, īsti vēl neesam pieraduši. Skolotājs mums palīdz
iejusties, ir mums atvērts, pieejams jebkurā brīdī.”
11.klases skolniece Zaiga Šuktere, kas jau vairākus gadus darbojas
H.Kulmaņa vadītajā foto pulciņā, norāda, ka ar citiem
skolotājiem nevar tā parunāt, kā tieši ar H.Kulmani jeb Herdiju,
kā viņu iesaukuši bērni. “Varu uzrunāt uz tu,” Zaiga
norāda uz savā starpā cilvēcīgajām un draudzīgajām
attiecībām, vērtējot to kā plusu.

Piektklasnieks
Armands Dille uzskata, ka ar klases audzinātāju viņiem ir
paveicies. “Nevienu citu negribam,” zēns paziņo visas
klases vārdā, tam piekrīt arī viņa klasesbiedrenes – Rēzija
un Alija. Vaicāti, ko, kā klase, darāt kopā, bērni nosauc
piedalīšanos dažādos konkursos, došanās ekskursijās un
pārgājienos. Vai skolotāju klausāt? “Jā, bet citreiz atkal
– nē,” smaidot atzīstas Rēzija. Bet tas notiekot brīžos,
kad uzdotais nepatīk. “Skolotāju respektējam, un visu
izdarām, ko vajag.”

Armands
H.Kulmanim nākotnē novēl kļūt par Kurzemes, un varbūt pat
Latvijas labāko mājturības skolotāju. “Un par skolas
prezidentu,” viņš smaidot piebilst. Tam piekrīt arī Rēzija
un Alija.

Pirms
atbildēt uz jautājumu, kāda ir jūsu formula darbā ar bērniem,
lai viņi gribētu darboties gan stundās, gan pulciņos, H.Kulmanis
ietur nelielu pauzi. “Nemāku atbildēt,” viņš lēnām
iesāk, beigās gan nonākot pie secinājuma, ka cenšoties pret
bērniem izturēties kā pret līdzvērtīgiem cilvēkiem. “Jā,
varbūt tā ir mana attieksme, ka es viņus uztveru tā – tu esi
tāds pats, kā es,” viņš spriež, norādot, ka, iespējams,
šādā veidā kaut ko arī zaudē. Piemēram, disciplīnu.
Atceroties skolas gadus, H.Kulmanis atminas, ka pašu iedvesmojuši
vairāki skolotāji, kam gribējies līdzināties. Viens no tiem
bijis Liepājas Mākslas vidusskolas pasniedzējs, pazīstamais
koktēlnieks
un rotkalis Oļģerts Keterliņš.