Vecā gada nobeigums un šā gada sākums daudzām ģimenēm Liepājā pienāca ar nepatīkamu pārsteigumu – Ziemassvētku apsveikumu vietā cilvēki saņēma paziņojumu no firmas “Lindorff Oy” par to, ka palikuši parādā par ārstēšanos bijušajā Liepājas Centrālajā slimnīcā, tagadējā Liepājas Reģionālā slimnīcā. Parādi ir pat piecus gadus veci, taču nepatīkamākais ir tas, ka daudzi no tiem, kas saņēmuši šos paziņojumus, ir pārliecināti, ka par ārstēšanos pilnīgi vai vismaz daļēji ir samaksājuši. Neatlaidīgākajiem ir izdevies savu nevainīgumu pierādīt, taču citi nelaipni izraidīti no slimnīcas, augstprātīgi paziņot, ka savi parādi esot jāmaksā. Cilvēki to uzskata par nekrietnu reketu.

Uzklausot liepājniekus, lūdzām notiekošo skaidrot gan slimnīcas valdes locekli finanšu jautājumos Lieni Buseli, gan parādu piedzinēju firmas pārstāvi, gan arī talkā aicinājām juristu.

Nauda samaksāta, taču cilvēks skaitās parādnieks

“Piejūras slimnīcas” saimnieciskā darbiniece Brigita Grīsle Centrālajā slimnīcā ārstējās 2003.gadā no 28.marta līdz 10.aprīlim. No turienes viņu pārveda uz Rīgu, uz Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcu, tāpēc uzreiz sieviete savus maksājumus nenokārtoja, taču to viņa izdarīja pēc atgriešanās no Rīgas – maijā. Samaksājusi 23 latus, viņa šo notikumu atstāja pagātnē. Bet šā gada 2.janvārī saņēma paziņojumu, ka jāmaksā 23 lati, kā arī 14,16 latu – izdevumi par parādu piedziņu. B.Grīsle devās uz slimnīcu, lai noskaidrotu, kā šāda kļūda radusies, taču pretimnākšanu nav saņēmusi, bet gan dzenāta no statistikas daļas uz arhīvu un atpakaļ aptuveni 2 stundas. “Beigās es skaidri un gaiši pateicu, ka viņiem vairs neticu, tāpēc ātrāk prom neiešu, kamēr man nesameklēs dokumentu, kas apliecina, ka esmu samaksājusi,” viņa stāstīja. To viņa arī izcīnīja, taču piebilda, ka, iespējams, viņas situāciju atvieglojis tas, ka viņa savulaik šajā slimnīcā strādājusi un tāpēc zinājusi tos kabinetus, kur iet un meklēt vajadzīgo. Un tādu staigātāju todien slimnīcā bijis ne mazums.

Pavisam muļķīgi izgājis Pāvelam Rjabkovam. Pirms pieciem gadiem slimnīcā ārstējusies viņa sievasmāte Anastasija Belozjorova, kas tagad guļ paralizēta. Par it kā nesamaksātu rēķinu ģimenei piesūtīta parādzīme, kas kopā ar izdevumiem par parādu piedziņu ir 48,74 lati. Vīrietis zina, ka nauda jau toreiz samaksāta, taču, tā kā čeks nav saglabāts, viņš pēc parādraksta saņemšanas nekavējoties prasīto summu samaksājis vēlreiz. “Es esmu pietiekami daudz dzirdējis, ko nozīmē sapīšanās ar parādu piedzinējiem,” vīrietis skaidroja savu rīcību. “Kas zina – ja nesamaksāšu, var vēl atņemt dzīvokli vai kaut kā citādi vērsties pret manu ģimeni.” Tam, ka divreiz samaksāto naudu viņam kāds varētu atmaksāt, vīrietis netic. To cilvēku stāstus, kas uzskata, ka parādrakstus saņēmuši nepamatoti, varētu turpināt un turpināt.

Slimnīcā īsti nezina, kā putru izstrēbt, taču parādniekus mierā nelikšot

Centrālās slimnīcas bijušais galvenais ārsts Egils Freidenfelds apgalvoja, ka visai informācijai par katru bijušo slimnieku ir jābūt atrodamai slimnīcas arhīvā, kur katrai slimības vēsturei pievienota arī informācija par samaksu. Viņš pieļāva, ka misēklis ar parādzīmēm tiem cilvēkiem, kas savus rēķinus jau samaksājuši, varētu būt radies tāpēc, ka viņi tos nav maksājuši uzreiz, izrakstoties no slimnīcas, bet nākamajā mēnesī vai pat vēlāk.

Liene Busele, skaidrojot izveidojušos situāciju, piekrita, ka E.Freidenfelda versija varētu būt viens no iemesliem, kāpēc parādnieku sarakstos iekļuvuši cilvēki, kas par ārstēšanos ir samaksājuši. Iespējams, ir vēl kāda kļūda dokumentos. Piemēram, nesen čeks par samaksu atradies nodaļā. Taču neesot mazums gadījumu, kad cilvēki paši aizmirsuši – samaksāja toreiz vai ne. “Diemžēl daudzos gadījumos cilvēku apgalvojums, ka viņš ir samaksājis, neatbilst patiesībai,” viņa sacīja. “Kad sākam meklēt dokumentus un atrodam, ka cilvēks pats ir parakstījies par to, ka nav samaksājis, viņš atceras, ka patiešām tāda situācija ir bijusi.”

Slimnīcas plānos ir piedzīt parādus no bijušajiem slimniekiem, sākot ar 2000.gadu. L.Busele skaidroja, ka aprēķināts – slimnieki no šā laika slimnīcai palikuši parādā 200 tūkstošus latu. “Bet slimnīcas darbība ir atkarīga arī no šīs naudas,” viņa skaidroja. Tomēr tas nenozīmē, ka slimnīcai ir tiesības pazemot bijušos slimniekus un sagādāt viņiem lieku stresu. “Jā, mēs esam kļūdījušies, un pašlaik notiekošais mums ir laba skola, lai nākotnē, strādājot ar parādniekiem, vēl rūpīgāk izvērtētu mums pieejamos sarakstus, jo diemžēl maksājumu uzskaite slimnīcā patiešām nav pilnīgi ideāla,” L.Busele sacīja. Un uzreiz mierināja, ka šo pirmo no firmas “Lindorff Oy” saņemto vēstuli tūlīt nevajag uzskatīt kā parādrakstu.” Viņa solīja runāt ar tiem darbiniekiem, kas pret apmeklētājiem izturējušies nepieklājīgi. “Tādas situācijas nav pieļaujamas,” viņa sacīja.

Firmas “Lindorff Oy” menedžeris Ernests Lībietis sarunā ar “Kurzemes Vārdu” gan apgalvoja, ka cilvēkiem, kas ir pārliecināti, ka par ārstēšanos jau vienreiz samaksājuši, nav vēlreiz jādodas uz slimnīcu, lai pierādītu savu nevainīgumu. “Tā kā esam pārņēmuši slimnīcas parādus, tā ir mūsu atbildība,” viņš sacīja. “Cilvēkam tikai jāpiezvana mums, mēs tālāk sazināsimies ar slimnīcu, lai noskaidrotu patiesību. Cilvēkam nav vēlreiz jātērē savs laiks, lai nomazgātos balts.” Zvanīt firmas darbiniekiem, nevis vēlreiz mērot ceļu uz slimnīcu, viņš rosināja arī tos, kas savus parādus nav nokārtojuši.

L.Busele vēl piebilda, ka parādnieki, kas apzināti izvairīsies no savu parādu samaksas, iespējams, ar laiku iekļūs Kredītu reģistra melnajā sarakstā, kas nozīmē, ka nākotnē viņiem var rasties problēmas saņemt kredītus vai iegādāties pirkumus līzingā. Šādu iespēju pieļāva arī E.Lībietis.

Juriste mudina parādus nokārtot

Konsultēties pie advokātes Guntas Gulbes arī bijuši cilvēki, kas saņēmuši firmas “Lindorff Oy” sūtītos brīdinājumus. Izskatot slimnīcas un šīs firmas noslēgto cesijas līgumu par parādu piedziņu par 2003.gadu, advokāte komentēja, ka īsti nespēj piekrist punktam, kas nosaka, ka parādu piedzinējiem ir tiesības iekasēt arī parādu piedziņas izdevumus vai soda procentus. “Varbūt tas ir minēts pielikumā,” viņa pieļāva. Tāpēc brīdināja cilvēkus, ja viņi, vienojoties ar parādu piedzinējiem par citiem variantiem, kā segt radušos parādu, piemēram, samaksājot to pa daļām, slēdz kādu citu līgumu ar šo firmu, lai noteikti pievērš uzmanību, kā šajā līgumā ir atrunāti soda procenti, piedziņas izdevumi un citas lietas, kas var būt saistītas ar papildu maksājumiem.

Tomēr arī viņa ieteica cilvēkiem, kas brīdinājumus ir saņēmuši, lai arī viņi ir pārliecināti, ka savus maksājumus ir nokārtojuši, ar firmu noteikti sazināties. Bet tiem, kas patiešām ir palikuši parādā slimnīcai, vienoties, kā šo parādu nokārtot. “Jo parāds ir parāds, un, kā paredz Civillikums, to var piedzīt no parādniekiem desmit gadu laikā, tāpēc nedrīkst cerēt, ka situācija atrisināsies pati no sevis,” sacīja G.Gulbe.

Kristīne Pastore,
“Kurzemes Vārds”

Liepājas Reģionālās slimnīcas valdes locekle finanšu jautājumos Liene Busele atzīst, ka, nododot parādnieku sarakstus parādu piedzinējfirmai, ir pieļautas nopietnas nepilnības, un sola, ka turpmāk tādas vairs nebūšot.

Brigitai Grīslei izdevās sameklēt apliecinošus dokumentus un pierādīt, ka viņa jau pirms pieciem gadiem ir svītrota no parādnieku saraksta.