Slimnīca pilnībā atjaunojusi darbību
Agnese Kuplēna
"Kurzemes Vārds"
“Pilnīgi visi ambulatorie pakalpojumi ir atsākti, tāpat arī plānveida operācijas,” “Kurzemes Vārdu” informē Liepājas Reģionālās slimnīcas (LRS) vadītājs Edvīns Striks.
Pirms operācijas – Covid-19 analīzes
E. Striks skaidro, ka pašlaik ārsti vienā dienā spēj pieņemt mazāk pacientu, nekā tas bija iepriekš, jo jāievēro valstī noteiktie drošības pasākumi: “Jāņem vērā, ka pēc katra pacienta ir jāveic dezinfekcija.”
Slimnīcā plānveida operācijas tika atsāktas šajā nedēļā, taču darba ritms pielāgots jaunajai situācijai. Pacientam analīzes noņem slimnīcā dienu pirms plānotās operācijas. “Mēs tagad pacientus uzņemam vienu dienu agrāk, jo nevaram veikt ķirurģiskās manipulācijas, pirms neesam droši, ka pacients nav saslimis ar Covid-19,” skaidro E. Striks.
Jau rakstījām, ka LRS ambulatoros pakalpojumus pakāpeniski atsāka sniegt no 23. aprīļa. “Tie bija vairāk sagatavošanās darbi, lai atjaunotu pilnvērtīgu un drošu ambulatoro pakalpojumu klāstu,” atgādina LRS pārstāve Indra Grase.
Milzīgu sastrēgumu pie speciālistiem slimnīcā nav, jo pakalpojumi akūtos saslimšanas gadījumos netika pārtraukti, taču apgalvot, ka rindu garumu aizliegumu periods nebūs ietekmējis, arī nevar. “Gribu vērst uzmanību uz to, ka pirmie pakalpojumus saņems pacienti, kuriem pandēmijas dēļ tie bija liegti. Ceram uz iedzīvotāju sapratni. Šobrīd ar ārstiem veicam pārrunas, kā palielināt darba apjomu, lai apkalpotu pēc iespējas vairāk cilvēku,” pastāsta E. Striks. Lielākās rindas esot pie nefrologa, neirologa un uz ultrasonogrammu. “Bet šīs rindas vienmēr ir bijušas garas, arī pirms Covid-19,” saka slimnīcas vadītājs un uzsver, ka administrācija esot radusi risinājumu, kā samazināt rindu uz kolonoskopijas izmeklējumiem.
Domā, kā kontrolēt tēvus
E. Striks atgādina, ka pierakstu kārtība pie speciālistiem nav mainījusies. Onkoloģijas pacienti turpina pierakstīties pie slimnīcas koordinatores. Pārējiem jāpierakstās reģistratūrā klātienē, telefoniski vai internetā. “Ir mums arī pacienti, kuri paši atsaka vizīti pie speciālista. Vai nu ir piesardzīgi vīrusa dēļ, vai izrādījies, ka šis pakalpojums nav tik nepieciešams,” secina slimnīcas vadītājs.
“Mēs nākamnedēļ runāsim, kā atjaunot ģimenes dzemdības. Neredzu iemeslu, kāpēc tās neatsākt. Valstī tuvākajā nākotnē, iespējams, būs brīvāks režīms dažiem pakalpojumiem, tāpēc neļaut tēviem piedalīties dzemdībās būtu bezjēdzīgi,” saka E. Striks. Viņš gan ir nobažījies par tēvu uzvedību: “Viņiem būtu jāsaprot, ka tiešām jābūt blakus savai ģimenei, nevis jāstaigā pa slimnīcas gaiteņiem, jābrauc lejā pēc kafijas vai uzpīpēt. Mums būs jāizdomā, kā kontrolēt tēvu pārvietošanos.”
Kaut arī iedzīvotāju attieksme lielākoties ir saprotoša un cilvēki mēģina ievērot valstī noteikto kārtību, tomēr atslābums pēdējā laikā esot jūtams. “Mums jau liekas, ka viss tūlīt, tūlīt beigsies, ka mūsu valstī viss ir labi. Salīdzinot ar citu valstu statistiku, mums patiešām situācija ir ļoti laba, taču vīruss nekur nav pazudis, tāpēc nevajadzētu zaudēt modrību,” atzīmē E. Striks.