Ja valsts slimnīcām šogad piešķirto naudas summu saglabās līdzšinējā apmērā, Liepājas Reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētājs Juris Bārzdiņš skaidri zina: gada beigās mēs būsim pamatīgos parādos.

Trīs varianti tālākai ārstēšanai

Šogad visas Latvijas slimnīcas no valsts saņems finansējumu, kas būs vēl par 29 procentiem mazāks, nekā pērn. “Mums vairs nav ko samazināt: nodaļas ir apvienotas, darbinieku skaits samazināts līdz minimumam, algas zemāk vairs nav kur laist, par valsts naudu sniedzam gandrīz vai tikai neatliekamo palīdzību,” saka J. Bārzdiņš. “Tāpēc vienīgais, ko vēl varam darīt, ir samazināt ārstēšanās dienu skaitu slimnīcā, gan ne uz kvalitātes rēķina.”

Viņš gan skaidro, ka jau tagad ārstēšanās dienu skaits ir pavisam īss: ķirurģijā 6–7 dienas un terapijā 5–6 dienas. “Lai pacients pēc izrakstīšanas no slimnīcas saņemtu vajadzīgo medicīnisko palīdzību un aprūpi, mēs piedāvājam vairākus tālākās ārstēšanās variantus,” viņš skaidro. “Pirmais – turpināt ārstēšanos pie tā paša ārsta Konsultatīvajā poliklīnikā, pie kura pacients ārstējās slimnīcā. Otrais – mājas aprūpe, par ko maksā valsts, ja vien pacienta slimība iekļaujas to diagnožu skaitā, kam šī aprūpe pienākas. Trešais – pārvietošana uz aprūpes nodaļu, ja pacientam nav mājās neviena tuvinieka, kas viņu aprūpē, bet pats viņš vēl nespēj ar sevi tikt galā. Tas izmaksā 5 latus diennaktī un ir lētāk, nekā 9,5 lati, kas jāmaksā par atrašanos ārstnieciskajā nodaļā.”

Atkal veic endoprotezēšanas operācijas

Atskatoties uz pagājušo gadu, J. Bārzdiņš saka: “Tāpēc ka Veselības ministrija gada beigās rada iespēju slimnīcām piešķirt papildu līdzekļus un miljons latu tika arī mūsu slimnīcai, mēs pagājušo gadu beidzām veiksmīgi. Lai gan šī nauda bija domāta ārstniecības pakalpojumiem, ministrija atļāva to izmantot arī parādu samaksai, un līdz ar to mēs spējām norēķināties ar zāļu, materiālu un citiem piegādātājiem, kā arī samaksāt citus iekrājušos parādus. Tagad tie vairs nevelkas līdzi, un mēs varam rēķinus maksāt laikā. Bet jau tagad ir skaidrs, ka ar šo finansējumu līdz gada beigām atkal būsim parādos, ja atkal neatradīs papildu naudu.”

Šogad, kā jau iepriekš sarunā ar “Kurzemes Vārdu” apliecināja arī veselības ministre Baiba Rozentāle, par plānveida operācijām valsts nemaksās. Taču mūsu slimnīcā vismaz daļēji ir atjaunotas endoprotezēšanas operācijas, kuras arī pagājušā gada otrajā pusē pārtrauca, atļaujot to darīt tikai un vienīgi Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcai. J. Bārzdiņš skaidro, ka 102 tūkstoši latu šogad ir piešķirti endoprotezēšanai. Tas nozīmē, ka par šo naudu palīdzību varēs saņemt aptuveni 100 cilvēku, kas gaida rindā uz šo operāciju, vai divtik daudz, ja pacienti ir gatavi pusi naudas piemaksāt paši.

Arī dienas stacionārā operācijas par maksu

Vēl janvārī veselības ministre B. Rozentāle kā vienu no iespējām pacientiem saņemt valsts garantētos veselības aprūpes pakalpojumus minēja arī plašo dienas stacionārā veikto operāciju klāstu, par kurām maksā valsts. Diemžēl līdz ar finansējuma samazināšanu kopš februāra vidus arī tās ir par maksu. Slimnīcas Ambulatorās nodaļas vadītāja Inese Flaksa to apstiprināja: “Ar šo finansējumu vairs nav iespējams tās nodrošināt par valsts līdzekļiem.” Pagaidām gan valsts vēl maksā par acu operācijām. J. Bārzdiņš gan sacīja: rindu uz valsts samaksātajām operācijām veido cerībā, ka nāks labāki laiki un tās atkal atjaunos, taču pagaidām valsts maksā tikai un vienīgi par neatliekamām operācijām.

Kristīne Pastore,
“Kurzemes Vārds”