Liepājas Centrālās slimnīcas laboratorijas iekārtas, kuras reģistrē izmaiņas arī elektrības piegādē, uzrādījušas ne tikai elektrības piegādes svārstības, bet arī elektrības piegādes pārrāvumus, aģentūru LETA informēja slimnīcas sabiedrisko attiecību speciāliste Indra Grase. Šodien Liepājas Centrālajā slimnīcā bija ieradušies “Latvenergo” Rietumu elektrisko tīklu un Augstpriegumu tīklu pārstāvji, lai noņemtu Augstspriegumu tīklu uzliktos sprieguma reģistrējošos aparātus un veiktu reģistrēto datu analīzi. Grase sacīja, ka “Latvenergo” pārstāvji solījuši, ka nākamās nedēļas sākumā varētu būt zināmi mērījumu rezultāti.

Slimnīcas galvenais enerģētiķis Raimonds Lācis skaidroja, ka tas nepieciešams, lai noskaidrotu cēloņus, kuru dēļ slimnīcā pēdējā laikā notikušas vairākkārtējas strāvas sprieguma pārmaiņas un strāvas piegādes pārtraukumi.
“Vienmērīga elektrības piegāde slimnīcai ir ļoti būtiska, jo slimnīcā ir izvietota moderna, mūsdienīga un jutīga aparatūra, kura nekavējoties reaģē uz sprieguma un maiņstrāvas svārstībām,” piebilda Grase.

Liepājas slimnīcas galvenais ārsts Egils Freidenfelds nosūtījis vēstuli “Latvenergo” vadībai ar lūgumu nodrošināt kvalitatīvu elektrības piegādi.
“Ir Ministru kabineta noteikumi, kas regulē elektrības piegādi mājām un iestādēm, tajā skaitā arī slimnīcām. Slimnīcas ir mūsu rūpju lokā, taču mums nav jāuzņemas atbildība par to, kas būtu jādara pašai slimnīcas vadībai,” šonedēļ sacīja AS “Latvenergo” Korporatīvo komunikāciju departamenta Ārējo komunikāciju daļas vadītājs Andris Siksnis.

“Mums ir jāpiegādā elektroenerģija pietiekamā kvalitātē nepārtrauktā režīmā Liepājas slimnīcai, tāpat kā jebkuram klientam, ar dažiem izņēmumiem, tā saucamā divpusējā barošana. Tas nozīmē, ka slimnīcai no divām neatkarīgām elektroenerģijas līnijām tiek piegādāta enerģija,” norādīja Siksnis.
“Bet tas nenozīmē nekādā veidā, ka mēs varētu uzņemties atbildību par iekšējiem, pret ļoti minimālām sprieguma svārstībām jutīgiem aparātiem. Tā tas nav nekur,” atzina Siksnis.

Viņš norādīja, ka “Latvenergo” kategoriski nepiekrīt šiem pārmetumiem un uzskata, ka ir vai nu neprofesionalitātes un neizpratnes, vai citu apsvērumu dēļ notikusi nepatiesa informācijas producēšana.
“Tas, kas ir jādara un ko dara jau daudzas slimnīcas, izvieto tā saucamo nepārtrauktas strāvas sistēmu (UPS) jeb sprieguma stabilizatorus. Viņu izmaksas ir pārdesmit latu, kas, salīdzinot ar aparatūru izmaksām, ir niecīga summa,” piebilda Siksnis.

Vinš norādīja, ka šajos pārmetumos nav bijusi runa par strāvas apdzēšanu. Runa ir par sekundes simtdaļām vai pat tūkstošdaļām, kurās notikušas sprieguma pārmaiņas. Noteiktās robežās sprieguma svārstības pēc jebkuriem normatīviem tīklos ir pieļaujamas.

LETA