liepajniekiem.lv
Par silto smilšu terapiju, tās pielietojumu un iedarbību stāsta silto smilšu terapeite, Liepājas Reģionālās slimnīcas medicīnas māsa Līga Olbačevska.
Ar basām kājām
“Šajā terapijā siltums ir galvenais elements,” saka L. Olbačevska.
“Bērns kāpj speciālā smilšu kastē, kur smiltis tiek pastāvīgi sildītas no apakšas ar ūdens cirkulācijas sistēmu. Apakšā ierīkotas caurulītes, pa kurām nepārtraukti plūst silts ūdens, nodrošinot vienmērīgu un patīkamu temperatūru.”
Nodarbībai bērnam ir jāapģērbjas šortos un plānā krekliņā, līdzi jāņem dvielis. Viņam nomazgā un dezinficē rokas un kājas, un tikai tad drīkst kāpt smiltīs.
Dažos gadījumos, ja ir īpaša jutība vai nepatīk smilšu pieskāriens pēdām, ir atļauts terapiju uzsākt ar tīrām, jaunām zeķēm.
Speciālistes pieredze rāda, ka
bieži vien pēc dažām nodarbībām bērns pats izvēlas basas kājas, jo sajūta kļūst patīkama un droša.
Smiltis ir no pludmales, taču īpaši apstrādātas un ar augstu kvarca saturu.
Pirms nonākšanas terapijas kabinetā tiek vairākkārt mazgātas, žāvētas, turētas koka mucās zemē noteiktā dziļumā, pēc tam sijātas un atkārtoti apstrādātas. Tikai tad tās piemērotas darbam ar bērniem.
Terapiju visbiežāk izmanto gadījumos, kad bērnam ir trauksme, pastiprināta uzbudināmība, miega traucējumi, valodas attīstības grūtības vai nakts enurēze, ja nav medicīnisku problēmu.
“Bērns reti sēž kastē mierīgi – viņš kustas, ber smiltis, ierokas tajās.
Tieši kustībā slēpjas terapijas spēks, jo silti smilšu graudiņi nepārtraukti stimulē nervu galus, maigi masējot ķermeni,” skaidro L. Olbačevska.
Efekts saglabājas mēnešiem
Atšķirībā no klasiskas masāžas smiltis vienlaikus iedarbojas uz lielu ķermeņa laukumu.
“Kad bērns apsēžas, viņš izstiepj taisni kājas, tad es pa tām ar abām rokām stumju smiltis uz augšu, uz leju, tādā veidā vēl vairāk iekustinot limfātisko sistēmu. Vēl es taisu silto smilšu lietutiņu – beru uz kājām no sietiņa. Mazais lietutiņš ir zemāks, tāpēc maigāks, varbūt mazdrusciņ pakutina, bet lielais – augstāks un asāks.
Kad ber to, bērniem liekas, ka dursta ar adatiņām,”
silto smilšu terapeite teic, ka jau tad var labi izvērtēt, kā bērns iekšēji jūtas. Vai ir dusmīgs, kāds atnāca, vai arī mierīgāks.
Kad saspringts, viņš nereti izvēloties intensīvāko stimulāciju, bet pēc tam pats lūdzot maigo lietutiņu – mieram. Šāda pāreja ir nozīmīga terapijas daļa.
Smilšu pieskāriens palīdz līdzsvarot nervu sistēmu un atslābināties.
Pamatkursā ir četras nodarbības, katra – ar vismaz divu dienu pārtraukumu. Smiltīs esošais kvarcs iedarbojas pakāpeniski, un organismam ir vajadzīgs laiks pielāgoties.
Savukārt efekts var saglabāties pat vairākus mēnešus.
“Darbs ar smiltīm stiprina pirkstu veiklību, plaukstas kustīgumu un koordināciju. Nereti bērna rociņas sākotnēji ir stīvas, mazāk elastīgas, taču regulāru nodarbību laikā kļūst brīvākas, un to pamana arī vecāki.
Terapija apvieno siltumu, pieskārienu un kustību,
radot bērnam drošu vidi, kurā nomierināties, sajust savu ķermeni un soli pa solim attīstīties,” mediķe uzskaita.
Terapija mājas apstākļos
Daļa metožu, ko izmanto terapijā, ir viegli pielāgojamas sadzīvē un neprasa īpašus materiālus.
Efektīvi ir dažādu rupjumu graudi, un pietiek ar nelielu daudzumu – lai bērns iegremdētu plaukstas.
Var būt pupas, griķi, kukurūza, arī sinepju graudiņi, kuri pēc struktūras ir interesanti; iebērti bļodā, tie rada gaisīgu, vieglu sajūtu.
“Šādas aktivitātes veicina sīkās motorikas attīstību un arī labvēlīgi ietekmē nervu sistēmu, palīdzot mazināt uzbudinājumu un trauksmi,”
stāsta L. Olbačevska.
Viņa uzsver vakara norišu nozīmi ģimenē. Iesaka veidot nelielus, vienkāršus rituālus, kas palīdz bērnam nomierināties pirms miega.
Viens no efektīvākajiem paņēmieniem ir pēdu peldināšana siltā ūdenī. Lai gan šī procedūra ir īslaicīga, jo ūdens ātri atdziest, tā sniedz nomierinošu efektu. Ūdenim var pievienot, piemēram, lavandas ēterisko eļļu.
Mediķe skaidro, ka tieši pēdas ir īpaši jutīgas un to stimulēšana palīdz organismam sagatavoties nakts mieram, īpaši gadījumos, ja bērnam ir traucēts miegs.
Vienlaikus viņa atgādina, ka
nevajadzētu gaidīt tūlītēju pozitīvu rezultātu.
Vecākiem ir jābūt pacietīgiem, jo dažkārt efekts parādās tikai pēc vairākām reizēm. Ja pirmajā vakarā izmaiņas nav jūtamas, tas nenozīmē, ka metode nelīdz, – iespējams, nākamajā naktī bērnam miegs būs labāks.
Strādājot ar hiperaktīviem un viegli uzbudināmiem bērniem, silto smilšu terapeite vērš uzmanību saldumiem, jo bieži tie ir nemiera cēlonis: “Pat viens apēsts saldums dienā var radīt problēmas, jo cukura līmenis organismā pakāpeniski uzkrājas. Kad tas pārsniedz pieļaujamo robežu, bērna organismā rodas iekšējs haoss.
Bērns pats nespēj izprast šo sajūtu, tāpēc to pauž ar uzvedību.”
Mediķe iesaka ievērot divu nedēļu periodu bez saldumiem.
Lai bērnam šo laiku būtu vieglāk izturēt, var izmantot dažādus vizuālus risinājumus, piemēram, pašgatavotu kalendāru, kurā bērns aizkrāso katru no 14 dienām. Šādi risinājumi palīdz viņam saprast laika ritējumu un stimulē izturēt līdz galam.
Parasti visgrūtākās ir trešā un ceturtā diena, kad organisms piedzīvo cukura trūkumu un prasa savu. Bērns var kļūt ļoti emocionāls, raudāt par sīkumiem un uzvesties neprognozējami.
“Tas ir dabisks process, un pēc šīm dienām situācija parasti sāk uzlaboties. Pēc divām nedēļām ģimene var atgriezties pie ierastā režīma. Prakse rāda, ka pēc šāda restarta bērnam ir vieglāk kontrolēt savu uzvedību. Ja, laikam ejot, nemiers atkal pastiprinās – parādās dusmu lēkmes vai durvju ciršana –,
bieži vien pietiek ar divām vai trim dienām bez saldumiem, lai organisms atkal nomierinātos,”
speciāliste iesaka saldumu vietā izvēlēties medu, ja vien nav alerģijas. Tāpat der augļi, izņemot banānus un vīnogas, kurās ir daudz cukura.
“Pierādījies, ka arī piena produkti var ietekmēt pašsajūtu, – tie veicina gļotu veidošanos, un bērns var kļūt nemierīgs. Ja nav iespējams tos pilnībā izslēgt no ēdienkartes, tad ieteicams vismaz samazināt patēriņu,” L. Olbačevska vēl uzsver, ka īpaša uzmanība jāpievērš brokastīm.
“Rīta cukurs bērniem ir ļoti mānīgs, tāpēc iesaku no saldām pārslām pāriet uz sātīgākām brokastīm, un uzlabosies gan koncentrēšanās, gan pašsajūta.”
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
