Piektdiena, 29. marts Agija, Aldonis
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Šodien – Karostas bloķēšanas gadadiena

Šodien – Karostas bloķēšanas gadadiena
25.04.2013 07:01

liepajniekiem.lv

Šodien aprit 21 gads kopš notikuma 1992.gada 25.aprīlī, kad
zemessargi bloķēja Karostu, lai apturētu Padomju armijas patvaļu.  

1992.gads bija vēsturiski nozīmīgs laiks – Latvija tikko bija
atguvusi neatkarību. Liepājas osta pēc turpat 40 gadu pārtraukuma atjaunojusi
savu darbību, taču tajā vienlaikus bāzējās gan nule izveidoto Latvijas Jūras
spēku pirmie kuģi, gan Padomju armijas karakuģi un zemūdenes. 1992.gada 19.martā sākās Padomju karaspēka izvešana no Latvijas, taču
pēdējie militāristi Liepājas ostu atstāja tikai 1994.gada 31.augustā –
1992.gada pavasarī Padomju armijas karavīri brīvi pārvietojās ielās.

Un tad pēkšņi saujiņa zemessargu, atsaukušies muitnieku
ierosinājumam, dziļā slepenībā izplānoja operāciju un bloķēja kara ostu, lai
Padomju armijas karavīri nevar izvest no Latvijas preces. Visapkārt kara ostai,
kas ietvēra ne tikai Karostas mikrorajonu, bet arī teritorijas pie Ziemeļu
kapiem, tika izvietoti astoņi zemessargu kontrolpunkti.

Operācija bija plānota aptuveni mēnesi. Savukārt 1992.gada
23.aprīlī izdota Latvijas Republikas Zemessardzes štāba priekšnieka pavēle
Nr.93 ”Par Liepājas kara ostas muitas kontroles zonas apsardzes nodrošināšanu”.

Rezerves pulkvedis Jānis Hartmanis, kurš bija viens no
blokādes organizatoriem un piedalījās tajā, pastāstīja, ka operācijā bija
iesaistīti 200 cilvēki: ”Pulksten 4 izbraucām no Grobiņas, bet pulksten 6 sākām
izvērsties ap kara ostu. Operācijas pamatojums ir Zemessardzes štāba
priekšnieka pavēle. Tāpat bija oficiāls rakstisks lūgums no Liepājas
pašvaldības un Latvijas Republikas Muitas priekšnieka. Jo, neskatoties uz mūsu
valdības izdotajiem noteikumiem, ilgstoši no Karostas teritorijas nelikumīgi
tika izvesta Latvijas valsts manta. To mums vajadzēja pārtraukt, tādēļ tika
plānota minētā operācija.”

Pirms tās veikta pamatīga izlūkošana aptuveni mēneša garumā
– kur būs posteņi, cik lieli, kā bruņoti. Lielākā problēma bijusi saistībā ar Kalpaka
tiltu – bijis jāprecizē, kurā laikā tas tiek izgriezts un kad ir darba kārtībā.
”Tas bija galvenais objekts, tur tika izlikti vīri no 9.bataljona, tā saucamie ”SUVieši”,
kaut par speciālo uzdevumu vienību šī grupa tika pārveidota vēlāk. 9.bataljonā
bija ap 40 cilvēku, bruņoti ar ložmetējiem, triecienšautenēm, granātmetējiem,
tas ir, pilnu ekipējumu,” atceras J.Hartmanis.

O.Kalpaka tilts vissvarīgākais bijis tādēļ, ka gadījumā, ja
krievu kara flote to paspētu izgriezt, tad tiktu noizolēta visa teritorija un zemessargiem
būtu grūti to kontrolēt, viņi netiktu pāri kanālam. ”Tā īstenībā būtu
operācijas izgāšanās,” atzīst rezerves pulkvedis.

”Es, būdams 54.Zemessardzes bataljona komandieris, biju
vistālākajā postenī Nr.2 ziemeļos, kur brauc uz Šķēdi. Vairākus, tostarp
2.posteni, par ko biju atbildīgs, aprīkojām ar ierakumiem un smilšu maisiem, jo
bija bīstami – bijām vistālāk un blakus atradās krievu armijas radaru vienība.
Arī mums bija pilns ekipējums – rācijas, ložmetēji, snaiperšautenes,
triecienšautenes. Mūsu vidū bija vairāki latvieši, kuri pirms tam bija bijuši
profesionāli Padomju armijas virsnieki, kā arī diezgan daudz puišu mums bija ar
Afganistānas kauju pieredzi,” tā J.Hartmanis.

Viņš, atskatoties uz vairāk nekā 20 gadus senajiem
notikumiem, vērtē: ”Viens no operācijas plusiem – nebija neviena šāviena. Ļoti
veiksmīga operācija, jo panācām vēlamo rezultātu. Rezultāts tik pozitīvs bija
tāpēc, ka perfekti bijām veikuši izlūkošanu. Iepriekš, civilās drēbēs
ģērbušies, veicām nopietnu izpēti. Otrkārt, nenoplūda informācija. Krievu
jūrnieki bija ļoti pārsteigti, jo neko tādu nebija gaidījuši. Īpaši jau tāpēc,
ka bijām labi bruņoti – bruņuvestēs, pilnā kaujas ekipējumā. Redzot šādu spēku
– nevis puišeļus vai večus sirmām bārdām, bet nopietnus karavīrus ar pieredzi, viņi
apjuka.”

Kad ieradušies Padomju armijas ģenerāļi, sarunas bijušas rezultatīvas:
”Viņi apbrauca un izpētīja visus posteņus un beigās parakstījās zem punktiem,
kas bija minēti rīkojumā. Latvijas Republikas likumīgās prasības krievu kara
flotes vadība pieņēma. Un ievēroja tos.”

”Operācija bija arī zināms politisks grūdiens Padomju
armijas virzienā, kas parādīja, ka viņiem tomēr jāiet prom, jo, kaut termiņi
bija nolikti, viņi kavējās, bija dažādas atrunas,” uzskata rezerves pulkvedis.

Pērn 25.aprīlī, operācijas 20.gadadienā, Liepājā notika
atceres pasākums. Tā laikā operācijā iesaistītie un interesenti apsekoja visas
astoņas vietas, kur pirms divām desmitgadēm atradās posteņi. Savukārt pie Kalpaka
tilta, kur bija stratēģiski svarīgākais postenis, atklāja piemiņas plāksni.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz