Lai skaidrotu izmaiņas, kas stājušās spēkā saistībā ar rajona/pilsētas tiesu reorganizāciju, piektdien Liepāju apmeklēja Tieslietu ministrijas (TM) un Tiesu administrācijas (TA) pārstāvji. “Šis tiešām ir nozīmīgs posms tiesu attīstības vēsturē,” preses konferencē atzīmēja Tieslietu ministrijas Tiesu politikas departamenta direktore Inita Ilgaža.

Jau rakstījām, ka, īstenojot pirmās instances tiesu teritoriālo reformu, no 1. februāra Liepājas tiesai pievienota Talsu rajona tiesa, Kuldīgas rajona tiesa, Saldus rajona tiesa un Ventspils tiesa. Apvienotās tiesas nosaukums tagad ir Kurzemes rajona tiesa. Tādas pašas izmaiņas skārušas arī šo tiesu sastāvā ietilpstošās zemesgrāmatu nodaļas, mainot nosaukumu uz Kurzemes rajona tiesas zemesgrāmatu nodaļa.

Vārds “rajons” nav attiecināms uz administratīvo teritoriālo vienību, bet gan uz tiesas nosaukumu, un tas sasaucas arī ar Satversmē noteikto, ka tiesu varu īsteno pilsētu/rajonu tiesa un apgabaltiesa. Līdz ar to, lai būtu saprotams, kurai teritorijai tiesa ir piekritīga, ir šāds nosaukums, skaidroja Kurzemes apgabaltiesas priekšsēdētāja Silva Reinholde. 

Līdz šim Latvijā bija daudz mazu tiesu ar vidēji četriem līdz septiņiem tiesnešiem katrā. Pēc reformas būs deviņas tiesas, vidēji ar 30 tienešiem katrā, Kurzemes rajona tiesā strādās 36 tiesneši, tās zemesgrāmatu nodaļā 11 tiesneši.

“Pēc tiesu teritoriālās reformas pieejamība tiek saglabāta tādā pašā mērā, kā tas bija iepriekš, jo visas līdzšinējās tiesas strādās turpat, kur agrāk. Ikviens cilvēks var vērsties tiesā vai zemesgrāmatas nodaļā, iesniedzot dokumentus tajā tiesas atrašanās vietā, kur viņam ir tuvāk un ērtāk. Patiesībā pieejamība kļūst vēl lielāka, jo, ja līdz šim, piemēram, cilvēkam, kurš dzīvoja Saldū, bija jābrauc uz Liepāju, lai tās zemesgrāmatas nodaļā iesniegtu dokumentus, tad tagad viņš to varēs izdarīt arī Saldū,” skaidroja ministrijas Tiesu politikas departamenta direktore.

Viņa arī pauda, ka reformas mērķi vērsti gan uz sabiedrības interesēm, gan pašu tiesu vajadzībām. Sabiedrība iegūs ātru tiesas procesu, kvalitatīvus nolēmumus un lielāku objektivitāti lietas izskatīšanā, jo līdz ar lielāku tiesnešu skaitu palielinās lietu sadales nejaušība. “Varbūtība, ka lieta iekritīs nevis vienam no četriem tiesnešiem, bet vienam no 36,” atzīmēja I. Ilgaža.

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 7. februāra numurā.

#kvards-20180207-07#