Latvija varētu kļūt par nozīmīgu ekoloģiski audzētas pārtikas ražošanas centru, un tas varētu būt ieguldījums pasaules paglābšanā no pārtikas krīzes. Tā savu darbošanos piesaka holdings “Agro Food Holding Lily”. Latvijas zemnieki gan pret to izturas piesardzīgi.

Miljardi siltumnīcām no Amerikas
Pagaidām līdz konkrētai rīcībai tas vēl nav nonācis, saka holdinga pārstāvis Oskars Brežģis. Taču plānotais darbības princips ir šāds: “Agro Food Holding Lily” slēdz nomas līgumus ar ieinteresētiem zemniekiem vismaz uz desmit gadiem. Uz šīs zemes par investoru līdzekļiem uzslej siltumnīcas, kas darbojas tikai ar atjaunojamiem resursiem – vēju, sauli, biomasu. Un šajās siltumnīcās audzē dārzeņus bez ķīmijas, tikai ar bioloģiskām metodēm, stāsta O. Brežģis. Zemes īpašnieks var strādāt algotu darbu šajās siltumnīcās, vai arī tās pārvaldīt – visu apmācību un konsultācijas arī nodrošinās holdings. Tas uzņemsies arī saražotās produkcijas pārdošanu vai pārstrādi. Līdzīgā veidā domāts audzēt arī akvakultūras.

Bet pēc desmit gadiem ražotne tiktu nodota zemnieka īpašumā, tajā saražotais būtu jāpārdod holdingam.

Siltumnīcas esot plānotas lielas, mazākā – vienu hektāru plaša, vienas no lielākajām, kādas Latvijā varētu uzcelt, sasniegtu gandrīz 17 hektāru.

Holdings ir radīts īpaši programmas “Ekoloģiski tīras lauksaimniecības produkcijas un akvakultūru ražošana, izmantojot atjaunojamos enerģijas avotus” īstenošanai, stāsta O. Brežģis. Tehnoloģijas, ko tajā izmantos, esot ļoti mūsdienīgas un pagaidām tādas darbojoties vienīgi ASV.

Domāts, ka programmu sāks īstenot šogad, kopējais finansējuma apjoms visai Latvijai – 4 miljardi 142 miljoni 900 tūkstoši ASV dolāru. Finansējuma avoti – Amerikas Investīciju fonds, Izraēlas Agrārais fonds, Latvijas bankas, privātie investori.

Latvija izraudzīta tāpēc, ka investori esot vēlējušies sadarboties ar kādu ES valsti. O. Brežģis stāsta: tādējādi varētu Latviju padarīt par ekovalsti ar vērienīgu ražošanu. “Pasaulē prognozē pārtikas krīzi. Šis varētu būt veids, kā ar to cīnīties,” idejas attīstītājs stāsta, ka viņu un pārējos domubiedrus saista ticība zaļam dzīvesveidam. Nācies saskarties ar skepticismu, bet uz to atbilde esot: kad pirmā siltumnīca būs uzcelta, tad visiem būs skaidrs, kas tas ir.

Pagaidām nekā nezina
Pagaidām Kurzemē konkrētas sarunas holdingam esot bijušas vien ar Ventspils novada pašvaldību. Meklējot vietas, kur izvērsties, tā darbinieki vispirms meklē pašvaldības – tādas, kam prioritāte ir lauksaimniecības attīstība un enerģētika. Tā skaidro O. Brežģis. Vēl gan nepietiekot resursu, lai visur aizbrauktu.

Tāpēc pagaidām holdinga pārstāvis arī atteicis, kad aicināts uz Durbi, saka Durbes novada lauku attīstības speciāliste Maija Lankupa. “Viss jaunais jau baida, bet cits tomēr ir gatavs riskēt,” viņa spriež, ka jebkuras aktivitātes ir labas. Neko vairāk par holdinga plāniem, kā vien elektroniski izplatītu informāciju, nezina arī Priekules un Grobiņas novada lauku attīstības speciālisti.

“Zinu, ka tāda informācija ir izplatīta,” neko vairāk pateikt nevar arī plašās zemnieku sabiedriskās organizācijas “Zemnieku saeima” vadītājs Juris Lazdiņš. “Bet, ja runa ir par četriem miljardiem, to bez uzmanības nevar atstāt.”

“Ja tas tiešām tā ir, tad Zemkopības ministrija var pārtraukt strādāt – ar tādām investīcijām viss notiek pats no sevis,” ar vieglu ironiju saka Ministru prezidenta ārštata padomnieks lauksaimniecības jautājumos Uldis Krievārs. Bet arī viņš informācijas trūkuma dēļ atturas spriest, cik nopietni šāds projekts būtu uztverams. U. Krievārs apjautājies arī ASV vēstniecībā, taču skaidrību tur nav guvis. Tāpēc viņš zemniekiem iesaka nepārsteigties, pirms nav pilnīgas skaidrības: “Tāda mēroga investīcijām un projektam jābūt kristālskaidram.”

“Kurzemes Vārds”