14. augustā simt gadu vecumu sasniedza arī liepājniece Regīna Gorbatova, kurai sveiciens jubilejā nosūtīts uz Priekules slimnīcas Sociālās aprūpes centru.

“Liepājā dzimusi, augusi, apprecējusies. Mamma jau stingri pie grafika turējās, 1942. gada janvārī apprecējās un tā paša gada novembrī arī es piedzimu,” par mammas dzīves ritumu smaidot teic meita Dzintra.

Visu savu darba mūžu līdz aiziešanai pensijā 55 gados viņa nostrādājusi par šuvēju vienā darbavietā – šūšanas fabrikā “Sprīdītis” Kuģinieku ielā, kura savulaik bija pazīstama ar saviem bērnu apģērbiem un gultasveļu.

“Esmu kādreiz aizšujusi līdz Maskavai”, joko simtgadniece.

Meita gan atminas laikus, kad mamma vēl dzīvojusi dzimtas mājās Cenkones ielā, kur augušas puķes, plūmes, bumbieres un āboli, tos Edīte nesusi uz tirgu pārdošanai.

Vēlāk gan sievietes sapratušas, ka saviem spēkiem ģimenes māju vairs uzturēt īsti nevar un tik liela platība vairs īsti neesot vajadzīga, – pārdeva īpašumu un iegādājās nelielu divistabu dzīvoklīti Dienvidrietumu mikrorajonā, kur nu ikdienu aizvada divatā.

“Žēl gan, ka uz mammas dzimšanas dienu nebūšu, jo pati esmu sasirgusi, tādēļ iestājos slimnīcā.

Atceros, mammai vienmēr paticis dzimšanas dienas svinēt,

tāpēc svinības notiks tā kā tā, mans mazmazdēls Dainis ar savu dēliņu Krišu noteikti vecvecmammu apciemos, lai nav diena jāaizvada vienatnē,” saka Dzintra.

Dreimanes kundze lepojas, ka piedzīvojusi savas dzimtas ceturto paaudzi – viņai ir divas mazmeitas, no kurām viena dzīvo Anglijā, četri mazmazbērni un viens mazmazmazbērns.

Ģimenes lokā lielo jubileju plānots atzīmēt svētdien, kad visi radi kopā ar gaviļnieci dosies izbraukumā uz Šķēdi.

Jautāta par sava ilgā mūža “recepti”, gaviļniece atklāj, ka ar zālēm daudz neaizraujoties, bet lieto vitamīnus un katru rītu – pa ķiploka daiviņai ar medu.

“Drīzāk jāsaka, ka mamma litriem medu ēd, tāpat tas ķiploks katru dienu uz brokastmaizes vai biezpienā kā likums,”

papildina meita un piebilst, ka mammai veselība labāka nekā viņai pašai, vienīgi sāpes kājās, redze un dzirde, gadiem ejot, kļuvusi trauslāka un vārīgāka, tomēr visādi citādi mamma turoties labi.

“Lai vēl ilgi un laimīgi!” Dzintra novēl savai mammai.

Sirmgalve patiešām jūtas samērā moža, pati pārvietojas pa istabu ar ratiņiem, apveltīta ar pietiekami asu prātu, joprojām lasa, televizoru gan skatoties maz, toties katru rītu pirmais tiekot izlasīts “Kurzemes Vārds”, lai uzzinātu par pilsētas jaunumiem.

Uz mēra Gunāra Ansiņa jautājumu par mīļāko vietu Liepājā simtgadniece nevilcinoties atbild, ka tā ir jūrmala Pērkones ielas galā, kur “kādreiz kā bērni pa pļavām dauzījāmies”.

Edīte Ženija Dreimane kopā ar ziediem un laba vēlējumiem saņēma arī Liepājas domes svētku pabalstu 150 eiro apmērā, kāds tiek piešķirts 100 gadu vecumu sasniegušiem liepājniekiem veselības saglabāšanai un uzlabošanai.

Šogad svētku pabalsts 100 un vairāk gadu jubilejā jau piešķirts deviņiem liepājniekiem, astoņām sievietēm un vienam vīrietim.

Pērn visa gada laikā sveikti seši simtgadnieki, bet līdz šim visvairāk gadus sasniegušais liepājnieks nodzīvojis 106 gadus.

Pašvaldība aicina liepājniekus būt atsaucīgiem un pašiem informēt pašvaldību, ja kādam no tuvinieku vai radu loka tuvojas simts vai vairāk gadu jubileja.

Pabalstu var saņemt katru gadu dzimšanas dienā pēc 100 gadu sasniegšanas.