Pirmsskolas izglītības iestādēs aktivitāte gan ir lielāka. Tā arī jābūt, skatoties uz izstrādāto attīstības programmu, kas apstiprināta pirms aptuveni diviem gadiem.

Ne bez grūtībām, taču remontdarbi notiek arī Dienvidkurzemes novada izglītības iestādēs.

Finansējums – pieticīgs

”Kurzemes Vārdam” Jāņa Čakstes Liepājas pilsētas 10. vidusskolas direktore Inta Freiberga pastāstīja, ka pašlaik vienā telpā vēl notiek remontdarbi, ko plāno pabeigt līdz mācību gada sākumam.

“Mums vēl joprojām viss notiek, bet tie ir pašu veiktie darbi. Mēs šobrīd labiekārtojam dizaina un tehnoloģiju kabinetu. Šobrīd gan nevaram rādīt fotogrāfijas, jo viss vēl ir procesā, taču ir plānots visu pabeigt līdz 1. septembrim.

Pārējie darbiņi ir tādi ikdienas kosmētiskie remontdarbi, kas nepieciešami, lai sagatavotu skolu jaunajam mācību gadam,”

viņa ieskicē.

Līdzīgi kā 10. vidusskolā, arī citās skolās remonts un kosmētiskie uzlabojumi tiek veikti pašu spēkiem, izmantojot savu finansējumu.

”Vienmēr jau tiek izdarīti kādi uzlabojumi. Visus remontdarbus šovasar veicam paši. Nekādu lielo darbu nebija, bet, iekļaujoties budžetā un izmantojot savus cilvēkresursus, izremontējām trīs kabinetus un atjaunojām sākumskolas krēslus,” informēja Liepājas 7. vidusskolas direktors Pāvels Jurs.

Citas Liepājas skolas šovasar nav veikušas nekādus vizuālus uzlabojumus. ”Ņemot vērā ļoti pieticīgās un ierobežotās finanses remonta materiāliem un visam pārējam, šovasar tā īsti neko neesam darījuši.

Šogad ar finansēm bija tā, ka nevarēja neko lielu pasākt,”

atzina O. Kalpaka Liepājas 15. vidusskolas direktors Gints Ročāns.

Arī Draudzīgā aicinājuma Liepājas pilsētas 5. vidusskolas saimniecības daļas vadītājs Armands Tauriņš situāciju raksturoja īsi: ”Nekāds remonts nav bijis, jo skolai finansējums ir nulle.”

Laukums āra aktivitātēm mazajiem

Salīdzinot ar citām izglītības iestādēm, lielāka rosība ir vērojama Liepājas 8. vidusskolā, precīzāk, skolas telpās izvietotajā pirmsskolas izglītības iestādē (PII) ”Mazulītis”.

Atgādinām, ka 2021. gada septembrī Liepājas 8. vidusskolā tika atvērtas trīs PII ”Mazulītis” grupas, un šobrīd katrā grupā ir 16 bērni. Tādējādi tiek īstenots pilotprojekts, integrējot pirmsskolas sagatavošanas grupu bērnus skolas vidē.

Šogad ir pabeigta 2022. gadā uzsāktā vidusskolas laukuma labiekārtošana pirmsskolas bērnu vajadzībām. Šo laukumu varēs izmantot arī 8. vidusskolas bērni.

Šī gada izmaksas laukuma labiekārtošanai bija 86 161 eiro, bet projekta īstenošana kopumā izmaksāja 138 161 eiro.

”Mēs priecājamies par rotaļu laukumu, jo tas ir iekārtots atbilstoši pirmsskolas vecuma bērnu vajadzībām un interesēm.

Tāpat viss atbilst drošības prasībām un veselības un fiziskās aktivitātes mācību saturam,” pastāstīja PII ”Mazulītis” vadītājas vietniece izglītības jomā Elga Kraukle.

”Rotaļu laukums ir nožogots un klāts ar gumijas segumu. Ir izveidota atpūtas zona, tāpat ir kustību aktivitātēm paredzēta zona jeb sporta laukums, kur var spēlēt futbolu un basketbolu.

Mēs esam īpaši priecīgi par šādu āra vietu, jo aktivitātēm un mācībām dabā ir ļoti daudz priekšrocību – bērns atrodas svaigā gaisā, var laukā visu ko pētīt, praktiski darboties, novērot, izdarīt secinājumus un dalīties savā pieredzē.

Manuprāt, rotaļas dabā vairo arī prieku mācīties, jo laukā bērni var darboties pēc saviem ieskatiem,”

klāstīja E. Kraukle.

Lai nodrošinātu iespēju mācīties svaigā gaisā, laukumā ir novietoti vairāki galdi ar soliņiem un ierīkots apgaismojums, kas nodrošina labu pārredzamību.

Vēl atlicis tikai piepildīt smilšu kastes un uzstādīt basketbola grozus un futbola vārtus. Tas tiks izdarīs līdz 1. septembrim.

E. Kraukle vēl piebilda, ka laukumā paredzēts organizēt arī dažādus tematiskus pasākumus.

Arī bērnudārza ”Mazulītis” teritorijā Dunikas ielā 17 šobrīd notiek remontdarbi. ”Kopš 1. augusta tiek īstenots pilotprojekts, kurā mēs atjauninām daļu no āra teritorijas. Ir plānots, ka rudenī viss tiks pabeigts. Protams, jāņem vērā laikapstākļi,” informēja PII ”Mazulītis” vadītāja Ilona Korjagina.

Projektā tiks veikti arī ēkas un laukuma piekļuves uzlabojumi – ierīkots pacēlājs un uzbrauktuve, kā arī nolīdzinātas ietves malas, lai atvieglotu piekļuvi vecākiem ar bērnu ratiņiem un cilvēkiem ar kustību traucējumiem.

Pēc pirmsskolas izglītības iestādes vadītājas teiktā, teritorijas uzlabojumiem un laukuma atjaunošanai paredzētais šī gada budžets ir 120 464 eiro.

Sešgadīgie atgriezīsies atjaunotās telpās

Dienvidkurzemes novada Medzē pirmsskolas izglītības iestādē ”Čiekuriņš” šovasar remontē vecākās grupas telpas, kas atrodas šķirti no bērnudārza ēkas – netālu esošajā agrākajā Kapsēdes pamatskolā. Tur īsteno Zentas Mauriņas Grobiņas vidusskolas izglītības programmas.

Sešgadīgo grupai skolā ir trīs nodarbību telpas, kā arī sanitārais mezgls, virtuve.

”Te remontēts nebija gadiem. Es sāku strādāt ”Čiekuriņā” 2021. gadā, tajā septembrī bērni pēc pārtraukuma atgriezās bērnudārzā.

To kapitāli remontēja, bet tikmēr visas piecas grupas bija pārceltas uz skolas trīs telpām,”

pastāstīja ”Čiekuriņa” lietvede Agnija Jaunzeme, uzņemot ”Kurzemes Vārdu” iestādes vadītājas Agnijas Admidiņas atvaļinājuma laikā.

Viņa izrādīja, ka remontē virtuvi, tajā būs jauns mūsdienīgs aprīkojums. Ēdienus virtuvē negatavo, tas ir skolas ēdinātāju ziņā, to bērndārzniekiem atnes, un maltītes viņi ietur savās telpās. Virtuvē ēdienu sadala pa traukiem, pēc ēšanas tos nomazgā; tas ir skolotāju palīdzes darbs.

Otra telpa, kas pārdzimusi, vairāk paredzēta mācībām, ne rotaļām. ”Te bērni pie galdiem ēdīs un arī noritēs lielākā daļa mācību procesa. Būs līdzīgi klasei, kurā bērni palēnām sagatavosies skolēnu ikdienai, kad būs jāsēž solos. Notiek tāda maiga ievirzīšana skolas dzīvē. Viņi arī pierod nākt uz skolu reizē ar vecākiem bērniem,” stāstīja A. Jaunzeme.

Sešgadīgo grupa ir piepildīta līdz maksimumam, tajā ir 26 bērni.

Lielākā daļa no Kapsēdes, Medzes, bet brauc arī no Grobiņas. Ar viņiem strādās skolotājas Inita Ciemese, Inita Šēniņa, skolotāju palīdze Laura Treibaha.

Piecgadīgie ”Čiekuriņā” ir 24, un, ja līdz septembrim izmaiņu nebūs, pirmsskolas iestādē 2023./2024. mācību gadu uzsāks pavisam 112 bērnu.

Telpu remontam Dienvidkurzemes novada pašvaldība piešķīrusi ap 24 000 eiro. Līgums par darbu izpildi noslēgts ar uzņēmumu ”Moduss MV”.

Kas īsti darīts mācībām paredzētajā telpā, uzskaitīja sastaptais strādnieks Mārcis Brukšteins: ”Sākām no nulles – te nebija remontēts praktiski nekas. Sienas nelīdzenas, ar mikroplaisām, krāsa lobījās. Špaktelējām, lai sienas būtu vizuāli gludas, ierīkojām iekaramos griestus, nomainījām elektroinstalāciju. Arī grīda ir izlīdzināta un pārklāta ar izturīgu linoleju, kas domāts lielai slodzei.”

Novadā remonts kavējas

Joprojām kavējas remonts Nīcas vidusskolas aktu zālē, kas sliktā stāvokļa dēļ nav izmantojama. Ļaudis gaida šo gadsimta remontu unseko līdzi par to izteiktiem viedokļiem internetā.

Dienvidkurzemes novada domes Izglītības un sporta komitejas priekšsēdētājs Andrejs Radzevičs vakarrīt ”Kurzemes Vārdam” sacīja, ka zāles remonta plāni ir lieli, bet faktiskā situācija tāda, ka

”neviena nagla nav iedzīta, jo nav noslēgts līgums ar būvnieku”.

No pašvaldības puses tas esot parakstīts un nosūtīts būvniecības firmai ”Rise JE”, bet nav saņemts atpakaļ. Līguma summa bez PVN ir 162 000 eiro. Protams, pastāv arī iespēja, ka būvnieks neparaksta.

Joprojām nav izvēlēts arī šī objekta būvuzraugs, bet bez viņa nedrīkst būvniecību sākt, pat ja līgums parakstīts. ”Pašvaldības izsludinātajā piedāvājumā būvuzraudzībai lēmums nav pieņemts. Man apgalvoja, ka būvuzraugu meklēs cenu aptaujas procedūras veidā,” teica A. Radzevičs.

”Uz Izglītības un sporta jautājumu komitejas sēdi [22. augustā] bija aicināts pašvaldības izpilddirektors, lai ziņotu par izglītības iestāžu remontdarbiem novadā kopumā, bet nezināmu iemeslu dēļ netika ziņots; acīmredzot uzskatīja, ka paskaidrojumi nav jāsniedz.”

Pašlaik remontdarbu kavēšanās izglītības iestādēs ir novada problēma, tie nav pabeigti daudzviet – Vaiņodē, Priekulē un citur.

Vai šāda situācija Dienvidkurzemes novadā ir sistēma? ”Šobrīd jaunajā novadā izskatās, ka jā,” deputāts pieļāva.

”Tas ir satraucoši, tāpēc komiteja nolēma pieprasīt izpilddirektoram sagatavot ziņojumu uz nākamo komitejas sēdi, kādā veidā tiks organizēts darbs ar izglītības iestāžu remontu nākamgad. Kā norādīja Izglītības pārvaldes vadītāja, viņasprāt, jau šobrīd būtu jābūt izstrādātām tāmēm, lai precīzi varētu iesniegt summas budžetam; tas būs jādara tūlīt.”

Skolu direktori ir speciālisti izglītības jomā, bet ne būvniecībā, turklāt šobrīd ir ļoti ierobežotas tiesības slēgt dažādus līgumus. Tie ir novada pašvaldības centrālās administrācijas atbildība, uzsvēra A. Radzevičs.

Viņš sacīja, ka līdzīga kavēšanās Dienvidkurzemes novadā ir arī ar sporta būvju remontu, bet tā jau ir tēma atsevišķam rakstam.

Bērnudārzi ir priekšplānā

Jānis Vilnītis, Liepājas domes deputāts, Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētājs

Ja skatāmies izglītības nozari kā tādu, un tieši remonta pusi, ēku labiekārtošanu, situācija ir tāda, ka skolām iepriekš tika piesaistīta Eiropas nauda un mēs mēģinājām to iedot visām skolām. Protams, visām nesanāca pilnīgi vienādi.

Ļoti labas investīcijas un remonts sanāca 1. ģimnāzijā, Liedaga vidusskolā un 6. vidusskolā, mazāk naudas, bet tomēr ieguldījām 10. vidusskolā, 15. vidusskolā, 7. vidusskolā un 8. vidusskolā, bet ļoti maz – 3. pamatskolā.

Tāpēc es to uzskatu vēl par parādu, jo tur tiešām būtu daudz jāinvestē.

Šī nauda tolaik tika ieguldīta, lai risinātu jautājumus, kas attiecās uz klasēm, lai varētu notikt mācību process, nākamais bija sanitārie mezgli.

Atceros, ka gāju uz vecāku sapulcēm un, piemēram, 8. vidusskolā saņēmu pamatotus pārmetumus par to, ka mūsu laikos bērns neiet uz tualeti, jo tā ir briesmīgā stāvoklī. Trešais bloks, ko risinājām, bija drošība.

Protams, skolās vēl palika daudz neizdarītu darbu, kā, piemēram, 7. vidusskolai – sporta zāle, sporta laukums, 15. vidusskolai – sporta laukums, 8. vidusskolai – sporta laukums, 3. pamatskolā daudz kas palika neizdarīts, jo, kā jau minēju, investīcijas bija salīdzinoši niecīgas.

Vajadzības ir visām nosauktajām skolām un arī iepriekš izremontētajām, kaut vai piemērs par 6. vidusskolu, kas bija ļoti lielu naudu saņēmusi jau iepriekšējā periodā. Šogad kārtējo reizi tika remontēts laukums pirms galvenās ieejas, kāpnes.

Patlaban Eiropas Savienības fondu nauda vairs nav pieejama, ir tikai pašvaldības resursi. Taču mēs nevarējām skatīties tikai uz skolām, bija jāskatās arī uz bērnudārziem.

Atgādināšu, ka pirms aptuveni diviem gadiem mēs, politiķi, pieņēmām lēmumu par četrgades programmu, kurā uzskaitīts, ko katrā gadā bērnudārzos jāizdara, tai skaitā jāsakārto sanmezgli, rotaļlaukumi, žogi utt.

Es sekoju tam līdzi, un darbi tiešām iet pēc plāna, diemžēl to neapsteidz.

Vai skolām finansējums nebūs vispār? Būs, bet tagad ir tikai tā naudiņa, ko mēs katru gadu atvēlam Izglītības pārvaldei, fonds nav mazs – tie parasti ir vairāki simti tūkstoši eiro.

Bet, ja sadala uz skolām, ko parasti dara Izglītības pārvalde, ņemot vērā, kas ir tas nepieciešamākais, ko skolas ir prasījušas, beigās tas nekas liels nav. Līdz ar to piekrītu, ka tas ir nepietiekami.

Pašvaldībā tiek meklētas iespējas, kā varam nofinansēt un remontdarbus turpināt. Bet tas noteikti nav viegli.

Tā kā tas ir pašvaldības maks, bet pašvaldības makā vajadzību ir ļoti daudz, tad…

Es esmu viens no tiem, kas par izglītību visu laiku iestājas, lūdzu un prasu, saku, ka vajag, bet jāsaprot, ka gribētāju ir daudz.

Būtu labi, ja līdzīgu plānu, kādu esam bērnudārziem uztaisījuši, varētu izveidot arī skolām. Sarunas ar politiķiem par to ir bijušas, bet, ņemot vērā citus izaicinājumus, kas pilsētā ir, baida, vai spēsim ar to tikt galā.

Tā ir, ka patlaban bērnudārzos aktivitāti attiecībā uz remontdarbiem, infrastruktūras uzlabošanu var novērot lielāku, līdz ar to skolām šķiet, ka tās ir atstātas otrajā plānā, bet jāatceras, ka vēl salīdzinoši nesen tās bija priekšplānā.

Uzziņai

Liepājas izglītības iestāžu kapitālais remonts un rekonstrukcija 2023. gadā

Pirmsskolas izglītības iestādes:

• “Sprīdītis” – 115 782 eiro;
• “Gailītis” – 31 936 eiro;
• “Rūķītis” – 20 318 eiro;
• “Mazulītis” – 122 832 eiro;
• “Prātnieks” – 158 554 eiro;
• “Zīļuks” – 7000 eiro;
• Kristīgā pirmsskolas izglītības iestāde – 7000 eiro.

Kopā: 463 422 eiro.

Vispārizglītojošās mācību iestādes:

• Raiņa Liepājas 6. vidusskola – 10 000 eiro;
• Liepājas 7. vidusskola – 16 500 eiro;
• Liepājas 8. vidusskola – 112 932 eiro.

Kopā: 139 432 eiro.

Neparedzētiem remontdarbiem izglītības iestādēs: 194 996 eiro.

Avots: Liepājas Izglītības pārvalde

Es domāju tā: Vai vasarās strādājāt skolā?

Jurģis Vaitilāvičs – pensionārs:

– Mums Kazdangā pie skolas bija dārziņš. Trīs reizes vasarā bija jāiet uz skolu un tas jāravē. Pavisam droši neatceros, bet laikam skolā kaut ko vajadzēja krāsot, solus pārnest. Ja bērnus neliek pie darba, viņi izlaižas, slinko, nekas no viņiem nebūs.Agrāk, kad vecāki pateica, kas jādara, nebija pat tādas domas, ka varētu neklausīt. Darīju, ko lika.

Jeļena Treide – šuj tautastērpus:

– Mācījos Brocēnos, un vasarās obligāti bija trīs dienas skolā jānostrādā. Pie skolas bija izmēģinājumu lauciņš, ko ravējām. Tīrīju arī zāli starp bruģa plāksnēm. Tad vēl divas dienas obligāti bija jānostrādā kolhoza biešu laukā. Skola mums nebija jāremontē, tikai mācību laikā mazgājām klases un kāpnes.

Līva Krāģe – zobārstniecības māsa:

– Mana skola bija Vandzenes muižā, un daudz ko darījām paši. Mums pat atļāva klasēs sienas krāsot tā, kā paši gribam. Vienu gadu mums uzdāvināja krāsas, tad uz klases sienām uzzīmējām zāli, puķes un debesis. Mūsdienās bērniem nekas nav ļauts darīt. Mēs paši mazgājām klasē grīdu, nesām malku krāsnīm, virtuvē palīdzējām, galdus ēdamtelpā klājām.

Dina Kundziņa – skolotāja:

– Sākumā mācījos lauku pamatskolā. Telpas tīrījām, malku nesām, vasarā bija jāravē izmēģinājumu lauciņš. Mācību laikā skolā paši mazgājām grīdu, tas nebija nekas neparasts. Runājot par remontu skolā, krāsas sagādāja centralizēti un daudz ko darīja paši skolotāji. Ko darījām vasarās vidusskolā, neatceros.

Zenta Vanaga – pensionāre:

– Mācījos lauku skolā Asītē, Embūtes pusē. Pie skolas audzēja dārzeņus skolas virtuvei, ravējām tās dobes. Mēs, bērni, vasarās paši meklējām darbu, strādājām kolhozā. Atceros, ka varēja kaut ko nopelnīt, vācot sienu, un mēs par to bijām ļoti priecīgi. Par to naudiņu pirkām skolai vajadzīgās lietas. Ziemā bērni tīrīja no celiņiem sniegu.

22Skatīt galeriju