Sudrabkaijas, kormorāni, pa vidu dažs kovārnis un balodis – tāda raiba sabiedrība šajās dienās vērojama Tirdzniecības kanāla ostas pusē, ko vēl nesedz ledus.

Atšķirībā no pārējiem putniem jūraskrauļi jeb kormorāni parasti nemēdz uzturēties tik tuvu cilvēkiem, tā rīkoties tos var piespiest vienīgi barības trūkums, saka ornitologs Kaspars Millers. “Kormorāni grib ēst. Un viņi ir gatavi zināmā mērā riskēt,” viņš paskaidro. Visbiežāk šie putni, kas Liepājas puses ūdeņos tagad redzami aizvien biežāk, šajā gadalaikā mēdz uzturēties jūrā, molu tuvumā. Tie seko zivju kustībai, tāpat dara arī lielās gauras, kas apmetas kanālā: “Iet līdzi savam galdam!”

Ar kaijām jūraskraukļi sadzīvojot itin mierīgi, taču, kad tie ar zivi knābī iznirst no ūdens, melnspārnu kaijas varot arī mesties tiem virsū un ēdamo atņemt.

Aukstā ziema sagādājusi arī citus neparastus putnu novērojumus. Pagājušās nedēļas nogalē kāpās starp vēja rotoru un Dienvidu molu gaišā dienas laikā redzēta ausainā pūce, kas pēc savas dabas ir klasisks naktsputns. Dienā tā medī tikai tad, ja sāk trūkt ēdamā, norāda K. Millers. Ornitologus pārsteigusi arī šajās dienās novērotā peļu klijānu migrācija, kas ir pavisam neparasta šim gadalaikam – tie samērā lielā skaitā redzēti Liepājā un Nīcas laukos. Iepriekšējās ziemās klijāni mierīgi iztikuši tepat. Taču tagad izrādījies, ka sniega ir par daudz, lai tajā atrastu medījumu, un tāpēc jāmeklē citas vietas, piemēram, Polijas vai Vācijas laukos un mežos.

Prom devušies daudzi žubīšveidīgie putniņi, kas iepriekš ziemu pavadījuši Liepājas ostas termināļu apkaimē, arī zīlītes. “Tas norāda, ka ziema vēl varētu būt skarba,” saka putnu pētnieks. Tiem putniem, kas līdz šim riskējuši un ziemā meklējuši barību tepat, šogad tāds risks neattaisnošoties.

Dina Belta,
“Kurzemes Vārds”

Putni seko zivīm – arī jūraskraukļi bargajā ziemā pārcēlušies uz Tirdzniecības kanālu pie paša Tramvajtilta. Parasti tie no cilvēkiem vairās.