Par dažādos negadījumos gūtajām traumām “Balta” bērnu ģimenēm pērn izmaksājusi vairāk par 400 000 eiro, un lielākā daļa traumu gūtas tieši pavasara un vasaras mēnešos.

Šī gada sākums – bērnu traumām bagāts

Kā liecina “Balta” statistika, šī gada pirmajos trīs mēnešos bērnu gūto traumu skaits palielinājies par gandrīz ceturto daļu jeb teju 24%, salīdzinot ar iepriekšējo attiecīgo periodu.

Izmaksātas atlīdzības par 870 traumām, kuras guvuši bērni, un tas sakritis ar laiku, kad kopumā fiksēts liels traumu skaits slidenu ietvju dēļ.

Lielākoties bērni gūst dažādus sasitumus, brūces un saišu sastiepumus, un šis traumu Top3 ir nemainīgs jau vairākus gadus.

“Visbiežāk traumas gūst bērni līdz 10 gadu vecumam –

pagājušogad “Balta” izmaksāja par 70% vairāk atlīdzību šajā vecuma grupā nekā gadu iepriekš. Vienlaikus tas liecina, ka vecāki kļūst apdomīgāki un biežāk apdrošina savas atvases pret dažādiem nelaimes gadījumiem.

Mēs visi ceram, ka mūsu bērni būs priecīgi un laimīgi un nekādas dzīves likstas viņus nepiemeklēs, taču ir labāk būt gataviem dažādiem scenārijiem,” saka “Balta” nelaimes gadījumu produkta vadītāja un risku parakstītāja Ludmila Ščegoļeva.

Gluži ikdienišķas situācijas var beigties sāpīgi bērnam un satraucoši un dārgi – vecākiem, turklāt daudzus no šiem negadījumiem izraisa neapdomība vai neuzmanība.

Žanra klasika – bērni izkrīt no gultas vai no šūpolēm, atsitas ar galvu pret grīdu, pārsit zodu, izsit zobus. Kāds bērns sev nejauši iepūtis acīs gaisa atsvaidzinātāju, gūstot ķīmisku apdegumu. Bērni, neapdomīgi rotaļājoties, norij dažādus priekšmetus, ieskrien aizvērtās durvīs, izsit stiklus un sagriežas.

Lielākā atlīdzība pērn pārsniegusi 3500 eiro un izmaksāta kādai ģimenei, kuras mazulis pārģērbšanas laikā nokritis no galda un guvis smagu galvas traumu.

L. Ščegoļeva atzīst – bijušas arī lielākas atlīdzību izmaksas, bet tie ir skumji gadījumi, kas beigušies ar bērna invaliditāti vai nāvi.

Mazuļi gūst sadzīves traumas, lielāki bērni savainojas sportojot

Bērniem pirmsskolas vecumā galvenokārt raksturīgas sadzīves traumas: pārsvarā brūces, sasitumi, roku un kāju lūzumi, zobu traumas.

Savukārt sākumskolas bērniem parādās sporta traumas un savainojumi, kas gūti izklaides parkos un skolas sporta nodarbībās.

2023. gadā šajā vecuma grupā novērots arī liels Laimas slimības gadījumu skaits.

Lielākiem bērniem izteikti palielinās sporta traumu skaits – galvenokārt brūces, saišu sastiepumi vai pārrāvumi, roku un kāju lūzumi, pirkstu traumas.

Kā rāda “Balta” novērojumi, visvairāk traumu tiek gūts futbolā, basketbolā un riteņbraukšana.

“Kopumā “Balta” 2023. gadā izmaksāja atlīdzības par traumām, kas gūtas 71 sporta veidā. Futbola treniņu un spēļu laikā gūto traumu pieaudzis gandrīz par 50%, basketbola traumu bijis pat par 66% vairāk.

Gandrīz par ceturto daļu palielinājies visa veida riteņbraukšanas radīto traumu skaits, turklāt runa ir ne tikai par paaugstināta riska riteņbraukšanu – BMX, braukšanu ar šosejas vai kalnu velosipēdiem, – bet arī vienkāršiem atpūtas braucieniem,” stāsta L. Ščegoļeva.

Bīstamā izprieca – elektroskrejritenis

Pusaudžu vecuma grupā izteikti palielinās ceļu satiksmes negadījumos gūto traumu skaits. Tās gandrīz vienmēr ir smagas traumas – sarežģīti lūzumi, politraumas, galvas traumas.

“Ja runājam par ceļu satiksmes negadījumiem, diemžēl nekādi nevaram apiet elektroskrejriteņus.

Pagājušā gada laikā izmaksāto atlīdzību skaits par šādi gūtām traumām bērniem līdz 18 gadu vecumam ir divkāršojies,” atklāj eksperte.

Ne vienmēr pie vainas ir paši bērni. Piemēram, kādas ģimenes bērni hospitalizēti pēc tam, kad vakarā, ejot pa ietvi, viņiem uzbraucis elektroskūtera vadītājs.

“Diemžēl daudzi pieaugušie – un arī daudzi bērni – aizmirst, ka jebkura mikromobilitātes rīka – skrejriteņu, Tec Trike, Stepaway, Segway u. tml. – vadīšanai ir nepieciešamas atbilstošas prasmes un zināšanas par ceļu satiksmes noteikumiem. Notiekot negadījumam,

nereti cieš ne tikai pats vadītājs, bet traumas gūst arī gājēji un citi satiksmes dalībnieki

un tiek sabojāts citu īpašums, tādēļ nelaimes gadījumu un civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polišu iegāde būtu pats mazākais, kas jāpaveic, pirms ķerties pie mikromobilitātes rīkiem,” saka L. Ščegoļeva.

Likums paredz, ka ar elektriskajiem skrejriteņiem ir atļauts braukt tikai no 14 gadu vecuma, ja iegūta velosipēdista vadītāja apliecība vai jebkuras kategorijas transportlīdzekļa vadīšanas tiesības.

Turklāt jāievēro arī pārējie noteikumi: ar elektriskajiem skrejriteņiem ir jāpārvietojas pa velosipēdu ceļu; nedrīkst pārvadāt pasažierus; pārvietojoties pa ietvi, priekšroka ir gājējiem un jāievēro atbilstošs braukšanas ātrums, lai neapdraudētu ne sevi, ne citus.

“Balta” pieredzē pirms pāris gadiem bijis gadījums, kad 13 gadu vecs bērns, kurš nedrīkst piedalīties ceļu satiksmē ar šādu transportlīdzekli, vizinājies ar vecākiem piederošu spēkratu un ietriecies automašīnā, guvis politraumu, bijusi nepieciešama ilgstoša ārstēšana un rehabilitācija, bet vecākiem nācies atlīdzināt izdevumus par sabojāto automašīnu. 

“Tuvojoties vasarai, vecākiem un skolotājiem noteikti vajadzētu pārrunāt ar bērniem drošības noteikumus uz ielas, rotaļu laukumos, pie ūdeņiem.

Tas, ka drošības jautājumi ir pārrunāti vienu reizi, nenozīmē, ka par tiem var aizmirst – jo tieši tas notiek, tos laiku pa laikam neatgādinot.

Bērni ir kā sūkļi, kas uzsūc visu jauno informāciju, iespaidu ir ļoti daudz, tāpēc svarīgākās zināšanas ir vērts atkārtot, lai skaistais, saulainais laiks nestu tikai priecīgus brīžus un patīkamas emocijas!” aicina L. Ščegoļeva.