Vecāki par politiķiem, bērni par izklaidi

3. oktobrī Latvijā notiks 15. Saeimas vēlēšanas, kurās ievēlēs 100 Saeimas deputātus. No 28. septembra līdz 2. oktobrim vēlētāji var nodot balsi glabāšanā.

Saeimas vēlēšanās vēlētājs drīkst balsot jebkurā Latvijas vēlēšanu iecirknī.

Lai gan partijas savus deputātu kandidātu sarakstus iesniedz atbilstoši vēlēšanu apgabaliem – Rīgai, Vidzemei, Zemgalei, Latgalei un Kurzemei –, vēlētājs var balsot jebkurā no šiem apgabaliem.

Atkarībā no iecirkņa viņš saņems attiecīgā vēlēšanu apgabala kandidātu sarakstu vēlēšanu zīmes.

Liepājā vēlēt varēs 18 vēlēšanu iecirkņos.

Līdzīgi kā pērn pašvaldību vēlēšanās, Liepājas Latviešu biedrības namā (iecirkņi Nr. 232 un 239) izveidots īpašs vēlēšanu iecirknis ar mērķi radīt mūsdienīgu, ērtu un pieejamu vidi.

Vienlaikus ar 15. Saeimas vēlēšanām atsevišķos vēlēšanu iecirkņos notiks arī īpaši veidoti balsojumi bērniem un jauniešiem, ko vienos sabiedrības līdzdalības veicināšanas kampaņa “Demokrātija sākas ģimenē”.

Lai iesaistītu jauno paaudzi, lielākajos pilsētas vēlēšanu iecirkņos būs izvietota speciāla vēlēšanu kaste, kurā gan pirmsskolas audzēkņi, gan 1.–12. klašu skolēni varēs izteikt viedokli par dažādiem jautājumiem, tādējādi praktiski apgūstot demokrātijas procesus.

Bērniem un jauniešiem būs iespēja balsot par sev aktuālām tēmām.

Pirmsskolas vecuma bērni izvēlēsies jaunu rotaļu iekārtu Raiņa parka bērnu laukumam, 1.–8. klašu skolēni balsos par viesmākslinieku mācību gada noslēgumā gaidāmajos “Izcilības svētkos”, bet 9.–12. klašu skolēni balsojumā izvēlēsies nosaukumu topošajam ārtelpu jauniešu centram Zaļajā birzī, Grīzupes ielā 53.

Pret visiem vai tukša aploksne?

“Dalība vēlēšanās nav tikai stāsts par vienas vai otras partijas izvēli. Tas ir arī par to, vai mums patīk un ir pieņemams pašreizējais mūsu Latvijas demokrātijas un līdz ar to valsts pārvaldības modelis.

Cilvēki ne tikai izvēlas, kuri politiskie grupējumi mūs turpmākos četrus gadus pārvaldīs, bet arī netieši apliecina, ka viņi vēlas dzīvot demokrātiskā sistēmā.

Alternatīva būtu autoritāra vara, kad vispār nekādu vēlēšanu nebūtu. Attiecīgi tie cilvēki, kas iet un piedalās, un balso kaut vai ar tukšu aploksni situācijā, kad nespēj izvēlēties labāko no sarakstiem, šādā veidā pauž savu attieksmi pret sistēmu. Viņi šādā veidā saka, ka demokrātija, kad pastāv vēlēšanas, tomēr ir pieņemamāka nekā autoritārisms.

Tāpēc, ja kādam tiešām ir nepārvaramas grūtības izvēlēties labāko no partijām, bet nav pieņemama diktatūra un autoritārisms, tad ejiet un nobalsojiet kaut vai ar tukšu aploksni,” saka Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra “SKDS” direktors Arnis Kaktiņš.

Svarīgi nošķirt divas lietas.

Tukšā aploksnē nav derīgas vēlēšanu zīmes, tāpēc šāda aploksne nedod balsi nevienam kandidātu sarakstam.

Vienlaikus Saeimas vēlēšanu likums nosaka, ka 5% barjeru aprēķina no derīgo vēlēšanu aplokšņu kopskaita. Tādēļ tukša, bet derīga vēlēšanu aploksne palielina kopējo skaitu, no kura tiek aprēķināti 5%, un līdz ar to nedaudz paaugstina slieksni visiem kandidātu sarakstiem.

Pirmdien, kad Latvijā sākās balss nodošana glabāšanā, laikraksts vienā no Liepājas vēlēšanu iecirkņiem sastapa vīrieti, kurš pats ir no Daugavpils, taču uz Liepāju pārcēlies, jo sācis mācīties jūrskolā.

Viņš jau bija izlēmis, kuru partiju atbalstīt, taču neko nezināja par šī politiskā spēka Kurzemes kandidātiem. Tie viņam bija sveši.

“Kas notiek, ja pie visiem sarakstā esošo kandidātu vārdiem ielikšu atzīmi “pret”?”

viņš jautāja pēc padoma.

Šādā gadījumā vēlēšanu zīme joprojām ir derīga un konkrētais kandidātu saraksts saņem vienu balsi. Atzīmes “pret” ietekmē kandidātu individuālo balsu skaitu, nevis saraksta kopējo balsu skaitu.

Saeimas vēlēšanu likums paredz, ka atzīmi “par” izdara, ja kandidātu īpaši atbalsta, bet “pret” – ja kandidātu neatbalsta.

Vēl pirms četriem gadiem, 14. Saeimas vēlēšanās, vēlēšanu zīmē atbalstītajam kandidātam pretī lika “+”, bet neatbalstītā kandidāta vārdu vai uzvārdu svītroja.

Savukārt no 2025. gada pašvaldību vēlēšanām ieviests jaunais modelis ar diviem lauciņiem – vienu īpašam atbalstam, otru kandidāta noraidīšanai.

Arī 2026. gada Saeimas vēlēšanās vēlētājs pie kandidāta uzvārda var izdarīt atzīmi “par” vai “pret”. Kandidāta vārds vai uzvārds vairs nav jāsvītro.

Kā notiek balsošana?

1. Pie iecirkņa ieejas uzrādi derīgu personu apliecinošu dokumentu – pasi vai eID karti. Komisijas darbinieks to pārbauda vēlētāju reģistrā.

2. Tālāk dodies pie reģistrācijas galda, kur tevi reģistrē vēlētāju sarakstā un pret parakstu izsniedz apzīmogotu vēlēšanu aploksni ar attiecīgā vēlēšanu apgabala kandidātu sarakstu vēlēšanu zīmēm.

3. Izvēle jāizdara vienatnē balsošanas kabīnē. Izvēlies vienu partijas vēlēšanu zīmi. Pēc izvēles vari izdarīt atzīmes, īpaši atbalstot vai neatbalstot konkrētus kandidātus. Atzīmes nav obligātas.

4. Ievieto vienu vēlēšanu zīmi aploksnē, aizlīmē to un vēlēšanu komisijas locekļa klātbūtnē iemet vēlēšanu kastē.

5. Ja vēlētājs pirms vēlēšanu zīmes ievietošanas aploksnē un tās aizlīmēšanas šo vēlēšanu aploksni ir sabojājis, tās vietā viņam tiek izsniegta jauna vēlēšanu aploksne. Par atkārtotu vēlēšanu aploksnes saņemšanu vēlētājs parakstās balsotāju sarakstā, un par to tiek izdarīta atzīme vēlēšanu gaitas žurnālā.

Balsošana atrašanās vietā

Vēlētāji, kuri veselības stāvokļa dēļ nevar ierasties iecirknī, var pieteikt balsošanu mājās vai aprūpes iestādē.

Rakstveida pieteikumu vēlēšanu iecirknī var iesniegt no 28. septembra. Iesniegumu var arī nosūtīt pa pastu, e-pastu vai e-adresē attiecīgajai pašvaldības vēlēšanu komisijai.

Vēlēšanu komisijas pārstāvji ieradīsies pēc norādītās informācijas ar pārvietojamo vēlēšanu kasti.

Iecirkņa komisija arī vēlēšanu dienā turpina pieņemt rakstveida iesniegumus par balsošanu vēlētāja atrašanās vietā. Pēc pulksten 12 pieņemtos iesniegumus iecirkņa komisija apmierina, ja ir iespējams ierasties vēlētāja atrašanās vietā līdz konkrētā vēlēšanu iecirkņa balsošanas laika beigām.

Ja iesniegums iesniegts, bet 3. oktobrī līdz pulksten 15 vēlētājs vēl nav apkalpots, par to jāziņo pašvaldības vēlēšanu komisijai.

Kurš drīkst balsot?

Saeimas vēlēšanās drīkst balsot ikviens Latvijas pilsonis, kurš vēlēšanu dienā ir sasniedzis 18 gadu vecumu.

Kāds dokuments jāņem uz iecirkni?

Lai balsotu, līdzi jāņem derīgs personu apliecinošs dokuments – Latvijas pilsoņa pase vai personas apliecība (eID karte). Bez derīga dokumenta balsot nevar.

Tādēļ autovadītāja, pensionāra, invalīda vai cita apliecība personu apliecinoša dokumenta vietā neder.

Kā veikt atzīmes vēlēšanu zīmē?

Drīkst

• Atstāt zīmi negrozītu – balss saraksta atbalstam.
• Aizpildīt ovālu kolonnā “PAR” – kandidātam, kuru īpaši atbalsti.
• Aizpildīt ovālu kolonnā “PRET” – kandidātam, kuru neatbalsti.

Padara balsojumu nederīgu

• Aploksnē ielikt vairākas atšķirīga satura vēlēšanu zīmes.
• Ievietot saplēstu vai cita vēlēšanu apgabala vēlēšanu zīmi.
• Sabojāt vai pārveidot vēlēšanu aploksni.
• Atstāt aploksni tukšu – šādā aploksnē nav derīgas vēlēšanu zīmes, un tā netiek pieskaitīta nevienam kandidātu sarakstam.

Svarīgi: tukša aploksne un nederīga vēlēšanu aploksne nav gluži viens un tas pats. Tukša, apzīmogota un nebojāta aploksne pati var būt derīga, taču tajā nav derīgas vēlēšanu zīmes. Tieši šādas derīgas tukšas aploksnes tiek ņemtas vērā, aprēķinot 5% barjeru.

Cik deputātus ievēlē katrā apgabalā?

CVK 2026. gada 7. maijā apstiprināja 15. Saeimas vēlēšanu apgabalos ievēlējamo deputātu skaitu:

• Rīga – 38 deputāti,
• Vidzeme – 26 deputāti,
• Zemgale – 13 deputāti,
• Latgale – 12 deputāti,
• Kurzeme – 11 deputāti.

Kopā Saeimā tiek ievēlēti 100 deputāti.

Īpašie bērnu un jauniešu vēlēšanu iecirkņi Liepājā

• Nr. 232 un 239 – Liepājas Latviešu biedrības nams, Rožu laukums 5/6,
• Nr. 235 – Liepājas Raiņa vidusskola, Ganību iela 106,
• Nr. 225 – Liepājas Oskara Kalpaka vidusskola, Oskara Kalpaka iela 96,
• Nr. 224 – Liepājas Valsts tehnikums, Ventspils iela 51,
• Nr. 233 – Liepājas Raiņa vidusskola, Dunikas iela 9/11,
• Nr. 238 – LOC tenisa halle, Liedaga iela 7,
• Nr. 221 – Liepājas Piemares pamatskola, Lazaretes iela 8.

Avots: Liepājas Centrālā administrācija

Vēlēšanu iecirkņi Liepājā

Nr. 221 – Liepājas Piemares pamatskola, Lazaretes iela 8.
Nav pieejams cilvēkiem ar kustību traucējumiem.

Nr. 222 – Liepājas Liedaga vidusskola, Liedaga iela 5.

Nr. 223 – Zaļās birzs bibliotēka, Talsu iela 39.
Nav pieejams cilvēkiem ar kustību traucējumiem.

Nr. 224 – Liepājas Valsts tehnikums, Ventspils iela 51.

Nr. 225 – Liepājas Oskara Kalpaka vidusskola, Oskara Kalpaka iela 96.

Nr. 226 – Liepājas Dzintara vidusskola, Celmu iela 6.

Nr. 228 – Liepājas Reģionālā slimnīca, Slimnīcas iela 25.

Nr. 229 – Liepājas Valsts ģimnāzija, Ausekļa iela 9.
Nav pieejams cilvēkiem ar kustību traucējumiem.

Nr. 230 – Liepājas Jāņa Čakstes vidusskola, Krišjāņa Valdemāra iela 35/37.

Nr. 232 – Liepājas Latviešu biedrības nams, Rožu laukums 5/6.

Nr. 233 – Liepājas Raiņa vidusskola, Dunikas iela 9/11.
Nav pieejams cilvēkiem ar kustību traucējumiem.

Nr. 234 – Liepājas valstspilsētas pašvaldības iestāžu administratīvā ēka, Peldu iela 5.

Nr. 235 – Liepājas Raiņa vidusskola, Ganību iela 106.

Nr. 236 – Liepājas Raiņa vidusskola, Lauku iela 54.
Nav pieejams cilvēkiem ar kustību traucējumiem.

Nr. 237 – Liepājas Raiņa vidusskola, Dunikas iela 9/11.
Nav pieejams cilvēkiem ar kustību traucējumiem.

Nr. 238 – Liepājas tenisa halle, Liedaga iela 7.

Nr. 239 – Liepājas Latviešu biedrības nams, Rožu laukums 5/6.

Nr. 959 – Liepājas Olimpiskais centrs, Brīvības iela 39.

Vēlēšanu iecirkņi Dienvidkurzemes novadā

Nr. 572 – Aizputes vidusskola, Ziedu iela 7, Aizpute.

Nr. 573 – Aizputes kultūras nams, Atmodas iela 16, Aizpute.

Nr. 574 – Durbes kultūras nams, Skolas iela 5, Durbe.

Nr. 575 – Lieģu kultūras nams, Parka iela 2, Tadaiķu pagasts, Lieģi.

Nr. 576 – Grobiņas Sporta centrs, M. Namiķa iela 2B, Grobiņa.

Nr. 577 – Sakas pagasta un Pāvilostas pilsētas apvienības pārvalde, Dzintaru iela 73, Pāvilosta.

Nr. 578 – Priekules kultūras nams, Peldu iela 1, Priekule.

Nr. 579 – Aizputes pagasta saieta nams, Ziedu iela 2, Aizputes pagasts, Rokasbirze.

Nr. 580 – Bārtas kultūras nams, Tautas nams, Bārta.

Nr. 581 – Bunkas kultūras nams, Bunkas pagasts.

Nr. 582 – Cīravas pagasta pārvalde, Gaismas, Cīrava.

Nr. 583 – Dunalkas kultūras nams, Danči, Dunalka.

Nr. 584 – Dunikas pagasta pārvalde, Purenītes, Sikšņi.

Nr. 585 – Embūtes pagasta pārvalde, Uzvaras iela 6, Embūte.

Nr. 586 – Gaviezes kultūras nams, Ritmi, Gaviezes pagasts.

Nr. 587 – Gramzdas tautas nams, Skolas iela 5, Gramzda.

Nr. 589 – Kalētu pagasta pārvalde, Liepu aleja 6, Kalēti.

Nr. 590 – Kalvenes pagasta kultūras nams, Skolas iela 3, Kalvene.

Nr. 591 – Kazdangas pagasta pārvalde, Pils gatve 2, Kazdanga.

Nr. 593 – Medzes kultūras nams, Kapsēde.

Nr. 594 – Nīcas pagasta pārvalde, Bārtas iela 6, Nīca.

Nr. 595 – Otaņķu pagasta pārvalde, Pagastmāja, Rude.

Nr. 597 – Rucavas pagasta pārvalde, Pagastmāja, Rucava.

Nr. 599 – Vaiņodes kultūras nams, Tirgoņu iela 23, Vaiņode.

Nr. 600 – Dižlāņu muiža, Vecpils pamatskola, Vecpils.

Nr. 601 – Vērgales kultūras nams, Pagastmāja, Vērgale.

Nr. 602 – Virgas pagasta pārvalde, Virgas muiža, Virga.

Uzziņai

– 51% Latvijas pilsoņu pazīst vismaz vienu cilvēku, kurš parasti nepiedalās Saeimas vēlēšanās.

– Visbiežāk iedzīvotāji nepiedalīšanos vēlēšanās skaidro ar neticību tam, ka balsojums kaut ko mainīs (68%), neuzticēšanos politiķiem un politiskajām partijām (51%), kā arī uzskatu, ka politiķi neieklausās sabiedrībā un nerēķinās ar cilvēkiem (42%).

– Jaunieši daudz biežāk (59%) nekā citas sabiedrības grupas atzīst, ka viņu paziņas nedodas vēlēt, jo politika viņus vienkārši neinteresē. Salīdzinājumam – vecuma grupā no 55 līdz 64 gadiem šādu atbildi snieguši tikai 16%.

– Katram ceturtajam (26%) nepiedalīšanās vēlēšanās ir veids, kā paust protestu vai attieksmi pret politisko sistēmu, savukārt katrs piektais (21%) norāda, ka viņu nepārliecina neviena politiskā partija vai kandidāts.

Avots: “Tele2” sadarbībā ar “SKDS” no šā gada 12. līdz 19. septembrim veiktā aptauja

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.