Starp grieķietēm pirmās mūsējās. Pētertirgū smaržo pašmāju audzētāju zemenes
“Gāju garām, un tā smaržo! Sapratu, ka jāpērk,” – tā savu lēmumu iegādāties zemenes pamato liepājnieks Jānis Eglājs. Pārdevējam palūdzis, lai smaržīgo ‘Polku’ iesver trīsreiz pa simts gramiem – pašam, sieviņai mazliet vitamīnu un mazmeitiņai, kas vakarā nāks ciemos.
Daiga Lutere
"Kurzemes Vārds"
Pašmāju audzētāju ogām cena vēl turas augsta – no 9 līdz 17 eiro kilogramā. Lai nebiedētu pircējus, cenu zīmēs minēta summa, kas jāatdod par 100 gramiem ogu.
Papētot, ko piedāvā Pētertirgū, varam secināt, ka pircēji vismaz šobrīd netiek maldināti, citās valstīs audzētās un ievestās zemenes uzdodot par vietējām. Tur, kur sarkanās ogas sabērtas lielās kaudzēs vai safasētas palielās kastītēs, redzami uzraksti “Grieķija” un “Super saldas”. Cena attiecīgi daudz zemāka. Par importētajām prasa tikai 3,5 eiro kilogramā.
“Pirmo reizi uz tirgu Liepājā atbraucām 16.maijā, toreiz līdzi bija tikai divas kastes pirmo ogu,” atceras pieredzējusī zemeņu audzētāja Gunta Rozenbaha no Nīgrandes pagasta saimniecības “Čibas”. Viņa agrās zemenes audzē jau gadsimta ceturksni.
“Ir pircēji, kas pārsteigti, kā tik aukstā laikā ogas jau ir ienākušās. Tad stāstu, ka tās augušas vai nu siltumnīcās vai speciālos segtos tuneļos.
Kad ienāksies tās zemenes, kas šobrīd pilnos ziedos atklātā laukā, cena pamazām samazināsies. Tas varētu būt ap Jāņiem,” paskaidro G. Rozenbaha.
Viņa uz tirgu brauc katru dienu, līdzi esot ne vairāk kā desmit kastes zemeņu, kas iepriekšējā vakarā rūpīgi nolasītas. Kad viss iztirgots, dodas atpakaļ uz mājām.
Kā atšķirt pašmāju zemenes no svešajām ogām? “Es domāju, tikai pēc saldās smaržas un garšas,” spriež “Čibu” saimnieces palīgs Arnolds Biksa. Uz Liepāju viņi ved astoņu šķirņu sulīgās ogas, tādas kā ‘Sīrija’, ‘Alba’, ‘Āzija’, ‘Daroyal’, ‘Kristīne’, ‘Rumba’ u.c.
“Skatos, vēroju, kuru šķirņu ogas pircējiem labāk patīk un garšo. Visi jau grib lielas un saldas, tas labi saprotams,” zemeņu audzētāja atklāj.
No Jūrkalnes savu audzējumu uz Liepāju atveduši Dainis un Silva Egliņi. Arī šī ģimene zemeņu biznesā nav iesācēja. Pieredze uzkrāta vairāk nekā 25 gadu garumā, un savā saimniecībā abi izmēģinājuši dažādas šķirnes. Kā paši saka, lai būtu interesantāk.
“Nevaram sūdzēties, ogas pērk,” situāciju komentē D. Egliņš. Pircējus tas maz interesējot, bet saimnieks neslēpj, ka materiāli, kas nepieciešami, piemēram, tikai siltumnīcu uzturēšanai, pēdējā laikā esot sadārdzinājušies reizes trīs. Cenu ogām tik krasi palielināt gan nevarot. Jūrkalnieši prognozē, ka lauka zemenes, kas tagad ziedos, ražu varētu dot pāris nedēļu vēlāk nekā pērn un aizpērn.
Abiem prieks, ka vairs nav tādas mānīšanās, ievestās ogas uzdodot par mūspusē audzētām. Cerot, ka šī lieta sakārtota uz palikšanu. “Labāk tomēr pircējam nemelot. Lai viņš pats lemj, par kādu preci maksāt savu naudu,” saka Dainis un Silva. Egliņus liepājnieki jau pazīstot, uzticoties un arī agrās zemenes pie viņiem pērkot.