Divas tipiskākās problēmas, par kurām cilvēki sūdzas, iestājoties rudenim, ir norasojuši stikli vai aukstums mājās. Abas saistītas ar logiem mūsu mājokļos, taču ne vienmēr neērtībās pie vainas būs paši logi, norāda SIA “AMG montāža” tirdzniecības menedžeris Ivo Jonass. Visbiežāk problēmas tomēr saistītas ar ventilācijas sistēmām.

“Faktori, kas to nosaka, ir gaisa mitrums, gaisa un virsmas temperatūra. Telpās vajadzētu būt plus mīnus 50 procentu gaisa mitrumam. Savukārt temperatūru visi cenšas uzturēt ap plus divdesmit. Ja tiek nodrošināti šie divi rādītāji, tad tajā brīdī problēmu īsti nav. Protams, pie nosacījuma, ka mājoklim ir kvalitatīvi logi,” viņš skaidro.

Līdzko kāpj gaisa mitrums, sākas kondensēšanās. Mitrums pārsvarā veidojoties tāpēc, ka daudzdzīvokļu mājās ventilācijas sistēmas bieži īsti labi nestrādā vai arī to nav vispār – kāds ir aiztaisījis ciet, tās ir netīrītas.

“Tad ar vēdināšanu vien mitruma un temperatūras ideālo kombināciju nevar panākt. Tiklīdz atveram logu, no mitruma it kā tiekam vaļā, taču tai pašā laikā laižam iekšā aukstumu un sākas siltuma zudumi,” skaidro speciālists.

Ideāls variants esot rekuperācijas sistēmas, kas nodrošina aukstā gaisa uzsildi, lai nemainītos komforts. Tādas gan esot retā mājā.

Ieteikums ir vispirms pārliecināties, vai mājoklim ir kvalitatīvi logi. “Bieži vien cilvēkiem, kuriem ir vecie padomju laika logi, vispār nav iespēju panākt komfortu. Ja logs ir jauns, var pārbaudīt furnitūras elementu pozīcijas vai regulāciju. Varbūt uz ziemu vajag pieregulēt, lai nospiež mazliet blīvāk, lai nebūtu nevajadzīgas gaisa plūsmas,” saka I. Jonass.

Pieredze rāda, ka nereti cilvēks nomaina vecos logus pret jaunajiem un sāk sūdzēties, ka agrāk logi nesvīda, bet tagad gan. “Kondensāta rašanos nosaka nevis logi, bet telpas fizikālie rādītāji. Kamēr ir sliktais logs, kondensēšanās nav vienkārši tāpēc, ka tur viss pārmērīgi vēdinās. Problēmas ar jauniem logiem sākas tāpēc, ka iedzīvotāji pārāk paļaujas uz esošo ventilācijas sistēmu,” viņš norāda.

Izrādās, ne absolūti visos logos esot iebūvēta ziemas vēdināšana, ir logi, kuriem tādas funkcijas nav. “Ja ir, nav slikti to izmantot, jo šādā veidā mēs viegli atbrīvojam loga vērtni no blīvējumiem un ļaujam notikt gaisa cirkulācijai. Lai nebūtu lielu siltuma zudumu, šis būtu pareizais veids, kā tikt pie gaisa apmaiņas. Atverot pilnībā vaļā loga vērtni, telpu ātri izvēdināsim, taču kādu brīdi būs vēsi. Ar ziemas vēdināšanu darām to nedaudz visu laiku, nav tik liela iespaida uz komfortu. Ļoti daudzi rādītāji nosaka gaisa apriti – svarīgi, kā logs ir iebūvēts, – vai smalkā ailītē vai ar lielāku iebīdījumu, līdz ar ko gaisa apmaiņa būs sliktāka,” saka I. Jonass.

Kā cilvēks var veicināt savu logu ilgmūžību mūsu mainīgajos laika apstākļos? I. Jonass atzīmē, ka mūsdienās pārsvarā iebūvē plastikāta vai alumīnija logus un šiem materiāliem mitrums neko nevar nodarīt. Protams, ir cilvēki, kas izvēlas koka logus.

“Ja ļausim mitrumam kondensēties un kondensāts atradīsies uz koka profiliem, tas, protams, kaitēs pašam logam. Atslēgvārds ir – kontrolēt telpas mitruma rādītāju gaisā,” uzsver speciālists.