Piektdiena, 23. oktobris Daina, Dainida, Dainis
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Starp televīziju un virtuālo vidi. Kā jaunieši uzzina par svarīgāko?

Starp televīziju un virtuālo vidi. Kā jaunieši uzzina par svarīgāko?
Jaunieši uzskata, ka nākotnē avīzes, iespējams, neeksistēs, jo paaudze, kurai avīzes ir svarīgas, palēnam iet mazumā. "Tie, kuri vēlēsies lasīt avīzes, pielāgosies – visu var atrast internetā," viņi saka. (Foto: Monta Zīle)
25.01.2020 07:07

Monta Zīle

"Novadi saprot"

Vairāki uzņēmīgi Auces novada jaunieši oktobrī nodibināja biedrību “JM Jumis”. Divi no Jauniešu mājas (JM) dibinātājiem Eduards Liepiņš-Melnis un Toms Eglītis un biedrības pārstāve Kristiana Patrīcija Valukevica dalās pieredzē par jauniešu mediju patēriņu, sociālo tīklu nozīmi, viņu attieksmi pret norisēm valstī un pasaulē.

– Kādu mediju saturu jūs ikdienā patērējat?

Eduards: – No sociālajiem tīkliem tie ir “Facebook ” un “Instagram”. Es nelasu avīzes, par jaunumiem uzzinu interneta portālos, visbiežāk – “nra.lv”. Tas, manuprāt, ir visuzticamākais no avotiem. Dienā ziņām veltu līdz stundai, taču sporta ziņām varu atvēlēt daudz vairāk laika. Internetā sekoju līdzi raidījumam “100 g kultūras”, lasu tā mājaslapu un “Instagram” profilu.

Toms: – Es lasu avīzes, katru mēnesi apskatos pašvaldības izdevumu “Auces Novada Vēstis”, nedaudz lasu arī reģionālo laikrakstu “Zemgale”, ja kaut kas no tur rakstītā attiecas uz mani. Informāciju iegūstu arī internetā. Manā telefonā ir pieejamas “Google” ziņas, tās ir no dažādiem avotiem. Vietnes “Facebook” un “Instagram” man nešķiet uzticamas, tur var būt pilns ar viltus ziņām.

Kristiana: – Informāciju internetā visbiežāk iegūstu vietnēs “nra.lv” un “lsm.lv”. Šad tad palasu arī pašvaldības izdevumu “Auces Novada Vēstis”, ja tur ir informācija, kas mani interesē. Vienīgais sociālais tīkls, kuru ikdienā izmantoju, ir “Instagram”, lai gan informācija tajā bieži vien ir maz ticama.

– Kas jaunieti mudina lasīt avīzes?

Toms: – Ne visiem ir interese lasīt. Mani avīzes saista, jo es pats tajās bieži esmu. Tiem, kas tur parādās retāk vai nav nemaz, nav interesanti. Mani interesē, kas notiek pašvaldībā, kāds ir budžets, kā notiek domes sēdes.

Kristiana: – Ieinteresē, ja raksts ir par kādu pazīstamu cilvēku vai mani pašu. Tā, pašķirstot avīzi, izdodas uzzināt vēl kādu jaunu informāciju.

Eduards: – Daudziem vieglāk no rīta ieiet “Facebook” un paskatīties jaunākās ziņas, nav jāiet uz veikalu, jāpērk avīze, lai varētu izlasīt rakstus.

– Vai ir kādi kritēriji, pēc kuriem izvēlaties saturu internetā?

Toms: – Tiklīdz atveru interneta pārlūku savā telefonā, tas piedāvā dažādas ziņas. Saturs tiek piemērots lietotāja vajadzībām – būtībā mani interesē katra ziņa, ko atsūta, tāpēc reizēm izlasu visu pēc kārtas. Citkārt piedāvājumu izvērtēju pēc virsrakstiem.

Eduards: – Pirms diviem gadiem biju uz vienu lekciju par medijpratību, pēc tās reizes uz virsrakstu vairs neskatos. Pirmo aplūkoju mājaslapu – pēc tās nosaukuma varu noteikt, vai avots ir uzticams. Un tikai tad vērtēju virsrakstu.

Kristiana: – Sociālajos tīklos mani uzrunā tieši virsraksts. Bet, atverot rakstu, ir jāieslēdz kritiskā domāšana, pievēršot uzmanību tam, cik pareizi un loģiski izveidots raksts un vai tas nav veidots ar nolūku palielināt lasītāju skaitu.

– Ikdienā izvērtējat konkrētas informācijas nepieciešamību?

Eduards: – Visu laiku. Pēc lekcijas vienmēr piedomāju pie tā, kā izvērtēt rakstu.

Toms: – Kad izlasu kādu ziņu, padomāju, vai tas vispār jebkādā veidā ir iespējams. Ir daudz viltus ziņu, kuras var atpazīt jau pēc virsraksta. Arī es zinu, ka daudzi pelna ar klikšķu skaitu, tādēļ nevēlos viņus nekādā veidā atbalstīt.

– Arvien aktīvāk tiek diskutēts par algoritmu darbību un to, kā tiek ievākta informācija par sociālo portālu lietotājiem, lai pielāgotu saturu viņu vajadzībām un interesēm. Vai jūs uzskatāt, ka esat gana informēti par to?

Eduards: – Mēs noteikti neesam pietiekami informēti. Manī raisa satraukumu arī tas, kur var nonākt mani dati. Mēs savā ziņā tiekam izsekoti – datoru, telefonu IP adreses.

– Ko šīs uzticības zaudēšana varētu nozīmēt nākotnē?

Eduards: – Būtu fantastiski, ja sociālie mediji nepastāvētu.

Kristiana: – Bet kā mēs uzzinātu visu aktuālo informāciju?

Eduards: – Atgrieztos atpakaļ pie avīzēm un televīzijas, tur neviens neievāktu informāciju par mani.

– Kādus rakstus jūs labprāt lasāt?

Eduards: – Manas tēmas ir sports un laika ziņas. Informāciju uzzinu oficiālajā mājaslapā un “Instagram” – esmu sekotājs oriģinālajiem profiliem, kuros tiek publicēta informācija. Tie ir konti, kuros redzams zils ķeksītis, kas nozīmē “approved” – saturs ir drošs.

Toms: – Avīzēs interesē visa tā informācija, kas saistās ar jauniešiem. Tāpat arī globālas problēmas un lieli notikumi ekonomikā, jo plānoju izglītoties šajā virzienā.

Kristiana: – Ļoti bieži skolai ir nepieciešama informācija, to nākas meklēt internetā, un netieši uzzinu ko jaunu. Ikdienā skatos TV3 ziņas.

Toms: – Manā uzmanības lokā televīzija jau kādu laiku nav. Kādreiz to skatījāmies, jo tas bija vienīgais veids, kā nonākt citā pasaulē. Tagad ir pieejams plašāks saturs, kuram var piekļūt jebkurā vietā un laikā.

– Kā jūs sevi un savus vienaudžus redzat sabiedrībā?

Eduards: – Jaunieši daudzkārt netiek pienācīgi novērtēti, uz mums nepaļaujas tik, cik vajadzētu. Uzmanība tiek paaudzei darbaspējas vecumā, taču es esmu spējīgs darīt to pašu. Iespējams, daudzi neapzinās, ka mēs esam nākotne.

Kristiana: – Mums ir jādod lielākas iespējas darboties gan savā, gan sabiedrības labā.

Eduards: – Runājot par medijiem – ja pieaugušie vēlas, lai mēs būtu drošākā vidē, par medijpratību pusaudžiem jāstāsta jau skolā.

Toms: – Pusaudži ir labākā mērķauditorija viltus ziņām. Ir lielāka iespēja, ka pieaugušie sapratīs labāk. Turklāt šī paaudze vairāk lasa avīzes, kurās viltus ziņu nav.

– Vai atšķirīgais mediju patēriņš ietekmē dažādu paaudžu savstarpējo komunikāciju ikdienā?

Eduards: – Mums ir dažādi informācijas ieguves avoti. Kāpēc viss nevarētu būt vienuviet? Portālu lielais skaits ļauj saturā “ieslidināt” dažādas viltus ziņas. Ja visiem būtu vienots ziņu portāls, nebūtu arī tik lielas informācijas plūsmas, kas nereti liek apmulst.

Toms: – Tad būtu vienas puses viedoklis. Dažādi ziņu portāli, cilvēki, kas veido saturu, katrs palūkojas no cita skatpunkta.

Kristiana: – Reizēm rodas apjukums – daudzi portāli, visos informācija par vienu tēmu, bet katrā tā ir citāda.

– Kā izvēršas jūsu sarunas ar vecvecākiem?

Eduards: – Man patīk klausīties, kad vecvecāki stāsta, ko izlasījuši avīzē vai redzējuši televīzijā. Es nestāstu, ko esmu lasījis, klausos viņos. Viņiem ir uzticami avoti.

Kristiana: – Citreiz gan liekas, ka mēs par aktualitātēm zinām vairāk nekā viņi, jo informācija, ko mēs varam atrast internetā, ir plašāka par to, ko vecvecāki var iegūt televīzijā vai avīzēs. Ja manus vecvecākus ieinteresē kāds sižets televīzijā, viņi lūdz paskatīties internetā vēl ko papildus. Arī viņos rodas vēlme izzināt vairāk.

Eduards: – Vecvecākiem esmu mācījis, kā rīkoties ar viedierīcēm, tā ir iespēja parādīt ziņu portālus. Būtu ļoti labi, ja tiktu izveidota programma, kurā piedalītos pensionāri un jaunieši, kuri zina par medijiem. Viņi varētu parādīt, kā tas viss notiek, kur meklēt informāciju – šāda programma palīdzētu senioriem apgūt medijpratību.

Toms: – Mani vecvecāki internetu nelieto, skatās tikai televīziju. Neesmu piedāvājis pamācīt, jo zinu, ka viņi atteiksies aizbildinoties, ka tas ir ļoti sarežģīti.

– Internetā atrodams arī izklaidējošs saturs. Cik laika tam atvēlat?

Eduards: – Jaunieši mazās pilsētās pēc skolas dodas mājās, nomet somu un apsēžas pie datora, visu atlikušo dienu nedara neko nopietnu. Tas ir ļoti nevērtīgi izlietots laiku.

Kristiana: – Jo vairāk laika pavadu sociālajos tīklos, jo šķietami bezvērtīgāka kļūst informācija, ko sākotnēji esmu meklējusi.

Eduards: – Izjūtas pēc tam mēdz būt divējādas. Jāatgūst iekavētais laiks, jādomā, kā paspēt izpildīt mājasdarbus, bet, no otras puses, gadās, ka esmu izlasījis arī patiešām vērtīgu informāciju, un diena aizvadīta produktīvi.

– Vai tā ir tiesa, ka pēdējos gados skolēni starpbrīžos norobežojas cits no cita, jo lūkojas katrs savā telefonā?

Eduards: – Citreiz ir tā, ka visi ierakušies telefonos. Ja saturs varētu ieinteresēt arī citus, mēdzam ar izlasīto dalīties. Runājam ne tikai par amizantām lietām – laikā, kad aktuāli bija terorakti, klasē un mājās apspriedāmies, pārdomājām, kāpēc cilvēki to dara.

Toms: – Šādos brīžos mēdz atklāties gan tas, ka cilvēki ir meklējuši papildu informāciju, gan arī tas, ka daudzi neko nezina par tēmu.

– Ko jaunu jūs vēlētos uzzināt par informācijas ieguvi interneta vidē?

Eduards: – Es gribētu noklausīties padziļinātu lekciju par medijpratību.

Toms: – Vēlos uzzināt, kā noteikt, vai avots ir ticams, kā virsrakstus neinterpretēt pēc savas patikas. Bieži vien virsraksti ir ļoti mulsinoši, gribētu noskaidrot, kā tos pareizi saprast.

– Kā digitālajā vidē uzvedas jūsu mazie brāļi un māsas – paaudze, kura ar šīm ierīcēm ir uzaugusi?

Eduards: – Man ir septiņus gadus veca māsa, kura pagaidām daudz laika virtuālajā vidē nepavada, un 12 gadus vecs brālis. Godīgi sakot, man ir bail, skatoties ne tikai uz savu brāli, bet arī uz viņa vienaudžiem skolā, kāds saturs internetā ir pieejams šāda vecuma bērniem un ko viņi šajā vidē dara. Tas ir briesmīgi, kā uz bērniem strādā, lai pelnītu. Viņam nav arī nekādas izpratnes, ko internets dara ar cilvēkiem. Es nevaru viņu apsēdināt un izstāstīt, viņš neieklausās. Un tas man liek raizēties par viņa drošību – baidos, ka viņš varētu, teiksim, nepiemērotā platformā ievadīt savus personas datus. Turklāt šī paaudze nav aktīva, un man ir bail skatīties, ko viņi darīs nākotnē – bieži vajadzīgs tikai telefons.

MATERIĀLS TAPIS AR LATVIJAS VIDES AIZSARDZĪBAS FONDA FINANSIĀLU ATBALSTU.

Šobrīd aktuāli

Distances līgums

DISTANCES LĪGUMS PAR PAKALPOJUMA ABONEMENTA IEGĀDI INTERNETA VIDĒ 

VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA 

Šis ir distances līgums par digitālā satura pakalpojuma liepajniekiem plus abonementa pirkumu interneta vidē, turpmāk tekstā – Līgums, kas tiek slēgts starp SIA ”Kurzemes Vārds” (reģistrācijas numurs: 42103002455, juridiskā adrese: Pasta iela 3, Liepāja, LV-3401; epasts: info@liepajniekiem.lv), turpmāk tekstā – KV, un personu, kas veic pirkumu, turpmāk tekstā PIRCĒJS, interneta vietnē liepajniekiem.lv, turpmāk tekstā – VIETNE, un abi līgumslēdzēji kopā – LĪDZĒJI.  PIRCĒJS, veicot pirkumu VIETNĒ šī Līguma ietvaros, izsaka piekrišanu tā noteikumiem, ir tiesīgs šos Līguma noteikumus izdrukāt un saglabāt.

 Šī Līguma ietvaros:

  1. a) PIRCĒJS ir fiziska vai juridiska persona, kura pērk VIETNES maksas satura pakalpojumu nolūkam, kas nav saistīts ar saimniecisko darbību, turpmāk tekstā – PIRCĒJS; 
  2. b) Liepajniekiem plus ir maksasdigitālā satura pakalpojums, tajā skaitā raksti, fotogrāfijas, kas tiek īpaši veidots, atlasīts un publicēts VIETNĒ ar norādi ”plus” , un kura abonementu PIRCĒJS  ir tiesīgs iegādāties, turpmāk tekstā – PAKALPOJUMS,
  3. PAKALPOJUMA TERMIŅŠ UN CENA

 PAKALPOJUMA abonements ir fiksēta termiņa – 4 (četru) nedēļu PAKALPOJUMA lietošanas atļauja par  cenu  – EUR 1.99 (viens euro un 99 centi). PAKALPOJUMA abonementa maksā ietverts pievienotās vērtības nodoklis (PVN) 21% apmērā. PAKALPOJUMA abonementa cenu KV var mainīt bez iepriekšēja brīdinājuma (izmaiņas neattiecas uz jau apmaksāto PAKALPOJUMA termiņu), par to PIRCĒJAM paziņojot ne vēlāk kā 30 dienas pirms jaunās cenas stāšanās spēkā . KV un PIRCĒJS  piekrīt, ka izmaiņas PAKALPOJUMA cenā tiek piemērotas jaunajam periodam, noslēdzoties iepriekš apmaksātajam PAKALPOJUMA abonementa termiņam. 

  1. PAKALPOJUMA IEGĀDE UN NORĒĶINI 

Šajā Līguma sadaļā tiek aprakstīta PAKALPOJUMA iegādes kārtība un samaksa par PAKALPOJUMA  abonementa iegādi. 

2.1. PAKALPOJUMU Pircējs var iegādāties tikai pēc reģistrēšanās VIETNĒ. Lai iegādātos PAKALPOJUMA abonementu, Pircējam jāizvēlas tā apmaksas veids, ievadot KV pieprasīto informāciju. Ar šī līguma akceptu PIRCĒJS apliecina, ka ir nepārprotami sapratis, ka PAKALPOJUMA  abonementa iegāde ir maksas pakalpojums, kā arī  ir iepazinies ar šī Līguma saturu. 

2.2. PAKALPOJUMA  abonementu PIRCĒJS  iegādājas, izmantojot norēķinu karti vai ar SMS (maksa tiks iekļauta PIRCĒJA mobilā sakaru pakalpojumu sniedzēja rēķinā), un tas tiek noformēts kā regulārs maksājums, tā termiņam automātiski pagarinoties uz nākamo fiksēto 4 (četru) nedēļu termiņu, un samaksu  par PAKALPOJUMA abonementu automātiski ieskaitot KV bankas kontā, līdz brīdim, kad PIRCĒJS izvēlēsies pārtraukt PAKALPOJUMA abonementa pirkšanu VIETNĒ, reģistrētajā profilā aktivizējot PĀRTRAUKT ABONĒŠANU.

  1. ATTEIKUMA TIESĪBAS 

Šī Līguma ietvaros KV sniedz pakalpojumu, kas atbilst digitālā satura priekšapmaksas pakalpojumam tiešsaitē (digitālā satura kā e-publikāciju piegāde, kas netiek piegādāta patstāvīgā datu nesējā), pieejams pēc pieprasījuma un tā piegāde tiek uzsākta ar PAKALPOJUMA  abonementa apmaksas brīdi, kurā automātiski PAKALPOJUMA abonements tiek aktivizēts. PIRCĒJS  piekrīt, ka ar PAKALPOJUMA  aktivizēšanas brīdi tiek uzsākta PAKALPOJUMA lietošana, līdz ar to PIRCĒJS atsakās no 14 dienu atteikuma tiesībām un samaksātās summas atmaksas, pamatojoties uz MK 20.05.2014. noteikumu Nr.255 ”Noteikumi par distances līgumu” 22.13.punkta noteikumiem.

  1. LĪDZĒJU ATBILDĪBA

LĪDZĒJS neatbild par otra LĪDZĒJA saistībām pret trešām pusēm, ja tādas veidojas saistībā ar šī līguma realizāciju. LĪDZĒJIi vienojas, ja kāds no tiem nepilda savus pienākumus saskaņā ar Līgumu Force majeure apstākļu dēļ, tas ir atbrīvojams no atbildības par Līguma neizpildi vispār vai Līguma pienācīgu neizpildi. Ar Force majeure tiek saprasti jebkādi no LĪDZĒJA gribas neatkarīgi apstākļi (ja LĪDZĒJS  ir rīkojies saprātīgi un godīgi), kuru rezultātā nav bijis iespējams izpildīt pienācīgi vai izpildīt vispār saistības un ja šos apstākļus nebija iespējams paredzēt ne vien attiecīgajam LĪDZĒJAM, bet jebkurai citai personai, kas darbojas vai darbotos attiecīgā LĪDZĒJA nozarē, kā arī, ja šos apstākļus nebija iespējams novērst ar saprātīgiem un godīgiem paņēmieniem.

  1. KONFIDENCIALITĀTE 

Visa informācija, kas nav publiski pieejama un ko kāds no LĪDZĒJIEM sniedz viens otram Līguma izpildes laikā vai tā atklājas pildot darba pienākumus, tajā skaitā informācija par finanšu stāvokli, izmantotām tehnoloģijām un datorprogrammām, PAKALPOJUMA un VIETNES attīstības plāniem, tiek atzīta un uzskatīta par konfidenciālu. 

Par konfidenciālu netiek uzskatīta šāda informācija, ja pirms tās iegūšanas, tāda jau bija otra LĪDZĒJA rīcībā, vai tā bija publiski vispārzināma, un, ja šādas informācijas  saņemšanas brīdī, uz to nebija attiecināts konfidencialitātes nosacījums; 

  1. AUTORTIESĪBAS

 Šī Līguma ietvaros KV piešķir PIRCĒJAM  vispārējo licenci PAKALPOJUMAM. PIRCĒJAM aizliegts izmantot PAKALPOJUMA laikā pieejamo digitālo saturu darbībām, kuras neparedz šis līgums, t.sk., kopēt, pavairot, publicēt vai kā savādāk to izmantot  bez KV rakstveida piekrišanas un pretēji Autortiesību likuma tiesību normu prasībām. KV garantē, ka ar visām digitālā satura platformas liepajniekiem plus veidošanā iesaistītām personām ir noslēgts līgums, saskaņā ar kuru autortiesības uz PAKALPOJUMĀ pieejamo digitālo saturu un tā platformas risinājumiem pieder KV un tam nav zināma neviena trešā persona, kura varētu šīs KV tiesības apstrīdēt, kā arī likt šķēršļus PAKALPOJUMA izmantošanai un/vai izplatīšanai.

  1. DATU APSTRĀDE

 LĪDZĒJI piekrīt, ka katrs LĪDZĒJS kā datu apstrādes pārzinis un personas datu operators šā Līguma darbības laikā manuāli un/vai elektroniski apstrādā (ieskaitot datu vākšanu, reģistrēšanu, ievadīšanu, glabāšanu, pārveidošanu, izmantošanu, nodošanu, pārraidīšanu, bloķēšanu vai dzēšanu) no otra LĪDZĒJA saņemtus datus, tikai ciktāl tas ir nepieciešams un izriet no noslēgtā Līguma. Datu apstrādes mērķis un nolūks: līguma slēgšana, rēķinu sagatavošana un nosūtīšana, maksājumu pārvaldīšana, savstarpējā saziņa un sadarbības nodrošināšana, efektīvu KV pārvaldības procesu nodrošināšana, biznesa plānošana un analīze, pretenziju un/vai pieteikumu izskatīšana un apstrāde, jaunumu izsūtīšana ciktāl tas ir nepieciešams un izriet no noslēgtā Līguma. KV ievēro PIRCĒJA norādījumus, lieto nepieciešamos tehniskos līdzekļus un veic organizatoriskos pasākumus, lai aizsargātu fizisko personu datus un novērstu to nelikumīgu apstrādi. Personas dati tiks glabāti elektroniskā formā visā Līguma darbības laikā, kā arī piemērojamajos normatīvajos aktos noteiktajā noilguma termiņā, kura ietvaros var tikt iesniegtas sūdzības, celtas prasības un ierosināti līdzīgi procesi. LĪDZĒJS var nodot otra LĪDZĒJA personas datus piesaistītajiem apstrādātājiem, kuri šī līguma ietvaros sniedz grāmatvedības, juridiskos, IT vai cita līdzīga veida pakalpojumus. Noslēdzot Līgumu, PIRCĒJS piekrīt datu apstrādei, atjaunošanai un uzglabāšanai, identifikācijai, informācijas nosūtīšanai par PAKALPOJUMA izmaiņām un piedāvājumiem utml. PIRCĒJS, kurš šī Līguma ietvaros ir patērētājs, ir tiesīgs pieprasīt KV bez maksas izsniegt tā rīcībā esošo informāciju par PIRCĒJA personas datiem, ir tiesīgs pieprasīt to labošanu vai dzēšanu, kā arī nepieciešamības gadījumā ir tiesīgs atsaukt savu iepriekš izsniegto piekrišanu personas datu apstrādei. Šajā sadaļā noteiktie pienākumi ir spēkā neierobežotu laiku un paliek spēkā arī tad, ja kāds no LĪDZĒJIEM vienpusēji atkāpjas no Līguma, vai ja Līgums izbeidzas citādi.

  1. CITI NOTEIKUMI

 Šis Līgums stājās spēkā, PIRCĒJAM veicot PAKALPOJUMA abonementa pirkumu VIETNĒ, piekrītot tā noteikumiem un samaksājot abonementa maksu. Līgums tiek noslēgts uz nenoteiktu laiku un ir spēkā līdz uzņemto saistību izpildei. Tāpat PIRCĒJS ir tiesīgs atteikties no PAKALPOJUMA abonementa, veicot atbilstošas izmaiņas VIETNĒ. Atteikums šajā gadījumā attiecas uz turpmāko abonēšanas periodu, par kuru PIRCĒJS nav veicis samaksu un/vai neplāno to darīt. Jebkuru strīdu starp LĪDZĒJIEM, kas izriet no šī Līguma, LĪDZĒJI apņemas risināt pārrunu ceļā. Ja nav izdevies atrisināt strīdu bez tiesas starpniecības, strīds tiek izskatīts Latvijas Republikas tiesā.

Seko mums

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz