Ik ziemu, kad laiks vistumšākais un drēgnākais, arvien vairāk izplatās akūtas elpceļu infekciju slimības. Liepāju, kā portāls jau vēstīja, sasniegusi arī gripa, Liepājas reģionālajā slimnīcā noteikta pat karantīna. Mediķi sirsnīgi iesaka vakcinēties, epidēmijas laikā piesargāties no saslimšanas, bet, ja tomēr gripa pielavījusies, neiet sabiedrībā, lai neapdraudētu līdzcilvēkus.

Bet ko tad darīt tiem vakcinētajiem un nevakcinētajiem, kurus infekcija pagaidām nav skārusi, kā sevi pasargāt no saslimšanas? Protams, pirmkārt, izvairoties no kontakta ar šķaudošiem un klepojošiem vīrusu pārnēsātājiem. Otrkārt, stiprinot savu imunitāti. Un to var darīt dažādiem paņēmieniem, stāsta ģimenes ārste Violeta Celma.

Jāmazgā rokas, jātīra zobi

Daktere uzsver, ka pirmais bauslis, lai izvairītos no saslimšanas ar gripu, ir pēc iespējas mazāk uzturēties vietās, kur koncentrējas slimnieki: ”Ļoti liels risks saslimt ir, braucot sabiedriskajā transportā, kur inficētie klepo virsū.”

”Braucu ar autobusu, kur apkārt un riņķī daudzi klepo,” viņa stāsta: ”Saprotu, ka viņi brauc, jo viņiem vajag. Bet viņi jau ir slimi.” Tiem, kuriem sabiedriskā transporta izmantošana nav spiesta lieta, daktere iesaka epidēmijas laikā no tās pēc iespējas izvairīties – ja vien iespējams, pārvietoties kājām.

”Ja iespējams, mazāk jāapmeklē veikali,” viņa piebilst: ”Vai arī jāapmeklē veikals agrāk vai vēlāk, kad tur vismazāk cilvēku. Un jāmazgā rokas un jātīra zobus!” Un, protams, censties epidēmijas laikā neapmeklēt masu pasākumus. Jo nav garantijas, ka līdzcilvēki būs līdzatbildīgi – slimie paliks mājās, lai neinficētu citus.

C vitamīns un ķiploki

Ģimenes ārste skaidro, ka ļoti būtisks šajā  laikā ir C vitamīns. Vitamīns C ir viens no efektīvākajiem un ātrākajiem organisma imunitātes stiprinātājiem. Zinātniskos pētījumos ir pierādīts, ka tas asinīs palīdz izveidot infekciju apkarojošas antivielas. ”Lietojam jebko, kas satur C vitamīnu,” tā V.Celma: ”Kaut vai tās pašas dzērvenes! Dzērvenes, citroni utt.”

Vērtīgs imunitātes stiprinātājs ir ingvers un ķiploki. Ingvera tēja ar medu ir dziļi sildoša un organismu uzmundrinoša, šajā dzērienā esošās vielas stiprina ikvienu organisma šūnu.

Ķiplokus uzturā iesaka lietot gan profilaksei – lai pasargātu organismu no saslimšanām, gan arī pirmo saaukstēšanās pazīmju gadījumā. Pateicoties ķiploka sastāvā esošajiem flavonoīdiem un sēru saturošiem savienojumiem, tas organismā darbojas kā ugunsdzēšamais aparāts, kas maksimāli ātri likvidē saaukstēšanās slimību šūnas.

”Jā, ingvers un ķiploki ir labi. Ja kuņģis un žultspūslis neprotestē, tad uz priekšu,” tā ģimenes ārste.

Svaigu gaisu un fiziskas aktivitātes

Imunitāti stiprina arī veselīgs dzīvesveids – uzturēšanās svaigā gaisā un fiziskas aktivitātes.

Vēlams sakārtot dienas režīmu. Celties un doties gulēt ieteicams vienā laikā, ievērot regulāras ēdienreizes, atvēlēt laiku ne tikai darbam, bet arī atpūtai. Izdegšanas sindroms ir viens no lielākajiem imunitātes biediem.

Nodrošinot organismam regulāru fizisku slodzi, ikviena šūna tiek pietiekami apasiņota un piepildīta ar skābekli, tādējādi tam ir vairāk enerģijas un lielākas iespējas izvairīties no infekcijām.

”Pastaigas, pastaigas un vēlreiz pasteigas,” uzsver V.Celma. Vēlams būtu ik dienas vismaz 30 minūšu katru dienu pavadīt svaigā gaisā. Pastaigas vēlams plānot dienas gaišajā laikā. Arī tas ir viens no veidiem, kā uzlabot pašsajūtu, pabarot organisma šūnas ar skābekli un parūpēties par savu veselību ilgtermiņā.

Un, protams, nedrīkst aizmirst par telpu vēdināšanu. Turklāt vēdināšanu vēlams veikt strauji, lai notiktu gaisa apmaiņa telpā.

Eksperimentiem nav īstais laiks

Nereti nākas dzirdēt, ka imūnsistēmu labi stiprina norūdīšanās – kontrastduša un peldēšanās arī ziemā. Ģimenes ārste gripas laikā iesaka lietot vieglu pārtiku un nepārēsties. Un neeksperimentēt: ”Protams, ka organisma norūdīšana ir veselīga. Norūdīts organisms ir izturīgāks, noturīgāks pret saslimšanu. Taču šis nu nav laiks, kad sākt eksperimentēt.”

Taču tiem, kuri nav ziemas peldētāji, viņa teic: ”Visu vajag ar prātu. Nesāciet rūdīties ziemas vidū! Tiem, kuri peldas augu gadu – uz priekšu. Pārējie – sāciet ar svaigu gaisu! Un šajā laikā neaizmirstiet arī par cepuri un šalli!”

Un piebilst: ”Šajā laikā īpaši svarīgi ir arī tas, lai būtu siltas un sausas kājas. Un deguns nebūtu nosalis zils…”

Ja nu tomēr…

”Ja nu tomēr cilvēks saslimis, pamatlietas ir šķidrums, medikamenti, kas mazina sāpes, piemēram, ibumetīns, paraceptamols utt. karsto dzērienu ir tik daudz, ka atliek vien izvēlēties sev pieejamāko un piemērotāko, jo tie ir bezrecepšu medikamenti,” viņa skaidro.

Un turpina: ”Tāpat pieejams plašs klāsts tablešu kaklam – sūkājamās, Islandes ķērpja u.c. Arī klepus sīrupi.” ”Ja saslimšana nopietna, tad gan jāmeklē ārsts,” uzsver V.Celma.

Atgādināsim, ka atšķirībā no saaukstēšanās, par ko liecina iesnas, šķaudīšana un klepus, bet kad nav augstas temperatūras, gripai var nebūt iesnu un klepus, bet tā sākas pēkšņi, ar augstu temperatūru, drudzi, kaulu laušanas sajūtu.