Sudraba bultas atšāvušās līdz piekrastei. Ziemeļu molu apsēduši vairāki desmiti makšķernieku
Pirmdienas pēcpusdienā saulainajos un siltajos laikapstākļos Ziemeļu molu bija apsēduši vairāki desmiti makšķernieku. Cerības katram savas – kāds tīkoja tikt pie jūras grunduļiem, bet cits mērķēja augstāk – izmānīt piekrastē nārstojošās vēja zivis jeb tautā dēvētās sudraba bultas. Ne velti tās sauc par bultām, jo, kad tās pieķeras, tad copmaņiem krietni nākas pacīnīties, lai tās uzvarētu.
Miks Kuncītis
"Kurzemes Vārds"
“Šogad trešo reizi atnācu uz molu pacīnīties ar vēja zivīm. Pirmajos divos piegājienos bija ļoti švaki, tikai viena zivs. Šodien jau ir divas. Būtībā vajadzētu doties mājās, bet azarts neļauj. Kā kāda mazākā copīte, tā atkal rodas sajūta, ka tūlīt, tūlīt būs. Tā sanācis, ka no astoņiem rītā esmu aizmakšķerējies līdz pēcpusdienai,” teica liepājnieks Dainis Krīgens, kurš Ziemeļu mola galā pirms dažām nedēļām ticis arī pie pāris kilogramiem reņģu, kas pēdējos gados copmaņiem nemaz tik bieži negadās.
Lai arī vēja zivis var itin veiksmīgi ķert arī ar spiningu, D. Krīgens, tāpat kā pārējie makšķernieki pirmdienas pēcpusdienā, bija izvēlējies pludiņmakšķeri un par ēsmu izmantoja nu jau jūras zivīm iecienīto garneli.
“Atkal loms pavisam čābīgs, tādēļ par vēja zivju kūpināšanu pat varu nedomāt. Droši vien uzcepšu tāpat. Svaigi ceptas, šīs zivis ir ļoti garšīgas. Kad atdziest, tad gan man nepatīk. Par guvumu tik daudz nedomāju, galvenais ir process. Tas tev nav mazs asarītis, kas knapi parausta makšķeri. Vējenes kārtīgi pretojas, tā teikt, ir ko pavilkt,” sacīja D. Krīgens.
Jācer, ka uz laikrakstu “Kurzemes Vārds” D. Krīgens netur ļaunu prātu, jo sarunas laikā viņam bija trīs nerealizētas copes, par vēlu pamanījām. Tā ir ar vēja zivīm – ne mirkli nedrīkst nolaist acis no pludiņa, jo tas ir sekunžu jautājums, kad pludiņš jau ir zem ūdens.
Lai gan sievietes makšķernieces vairs nav nekāds retums, Valentīna Pupkova no Jelgavas šoreiz uz mola bija vienīgā daiļā dzimuma pārstāve, bet viņu nevarēja nepamanīt – sieviete ļoti enerģiski darbojās ar mazo makšķerīti mola malā, cerot tikt pie jūras grunduļiem.
“Redziet, spainītī nav daudz zivju, kādas 20–30. Man galīgi loms nav primārais, jo arī šoreiz to atdosim radiem vai paziņām. Esmu atbraukusi kopā ar vīru. Kopā braucam un makšķerējam pa visu Latviju jau gadus desmit. Man ļoti patīk makšķerēt. Nav svarīgi, kas par zivīm. Nesen Lielupē ķērām vimbas, bija forši, tagad Liepājā grunduļus – arī forši. Kā atpūta svaigā gaisā vispār var būt slikta? Katru gadu vismaz vienu reizi noteikti uz Liepāju atbraucam. Šodien abiem ar vīru brīvdiena, tāpēc esam šeit,” pastāstīja V. Pupkova.
