Vācijas izlūkdienesta vadītājs: Vācija var tikt ierauta konfliktā ar Krieviju
Pastāv risks, ka Vācija tiks ierauta konfliktā ar Krieviju, jo paplašinās Maskavas pasūtītie hibrīduzbrukumi, pirmdien paziņojis Vācijas Federālā izlūkdienesta (BND) vadītājs Martins Jēgers.
LETA
Krievijas nepieteiktais “ēnu karš” pret Vāciju un tās sabiedrotajiem saasinās un ir “ar jaunu pavērsienu, daudz bīstamāks”, Jēgers norādīja Bundestāga izlūkošanas uzraudzības komitejai.
“Pastāv risks, ka Vācija var tikt iesaistīta vardarbīgā konfliktā ar Krieviju,” viņš atzina, piebilstot, ka “neviena cita valsts pašlaik nerada tik tiešus, visaptverošus un konkrētus draudus Vācijai”.
Citu incidentu vidū Jēgers minēja augustā notikušo uzbrukuma mēģinājumu Leipcigas lidostā, kurā tika izmantots sprāgstvielām piekrauts drons un kurā galvenie aizdomās turētie ir Krievijas aģenti.
Vācija vairākkārt ir vainojusi Krieviju spiegošanas un sabotāžas kampaņas izvēršanā, lai gan Maskava tādas apsūdzības, kā ierasts, noliedz.
Berlīne ir ieguldījusi rekordlielus līdzekļus savas armijas atjaunošanā, lai atturētu Krieviju, un ir viena no lielākajām Ukrainas atbalstītājām cīņā pret Maskavas agresiju.
Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs svētdien apmeklēja Kijivu iepriekš neizziņotā vizītē, kur piedāvāja Ukrainai turpmāku militāro palīdzību.
Jēgers norādīja, ka Vācija “kļuvusi par galveno šķērsli Krievijas hegemoniskās varas projekcijai Eiropā un līdz ar to par Krievijas darbību mērķi”.
Izlūkdienesta vadītājs atzina, ka viņa aģentūra pašlaik neredz nekādas norādes, ka Krievijas plānotu lielu militāru uzbrukumu kādai NATO alianses dalībvalstij, taču brīdināja, ka “varētu notikt zema līmeņa Krievijas militārās aktivitātes, īpaši Baltijas valstīs”.
Izlūkdienestiem ir būtiska loma šajā “ēnu karā”, piebilda Jēgers, uzsverot šī gada sākumā pieņemtās Vācijas izlūkdienestu vērienīgās reformas nozīmi, kas ļauj vācu spiegiem iesaistīties agresīvākās slepenās darbībās, ne tikai vācot informāciju.
Vācijas Konstitūcijas aizsardzības biroja (BfV) vadītājs Sinans Selens uzsvēra, ka Krievijas operācijas sniedzas tālu aiz klasiskās spiegošanas robežām un ietver sabotāžu un slepkavības.
“Aizsardzības nozare un militārā infrastruktūra ir uzmanības centrā,” uzsvēra Selens, piebilstot, ka Maskava “jau tagad uzņemas potenciālu civiliedzīvotāju upuru risku” savā vardarbīgajā kampaņā pret Vāciju.