Pēc tam zvani skanot arī pulksten 10.15, bet darba dienās gan pulksten 17.15 , gan 18.14 – katru reizi atšķirīgos laikos.

“Dzīvoju Baznīcas ielā, un tas traucē man un manu bērnu zīdaiņu miegam,” viņa norāda.

Liepājas Svētās Trīsvienības katedrāles pareizticīgās draudzes priesteris Aleksandrs saka, ka viņam

līdz šim neviens nav sūdzējies par baznīcas zvanu zvanīšanu.

Tāpat kā citās konfesijās, baznīcas zvanu zvanīšana ir neatņemama pareizticīgo dievkalpojuma sastāvdaļa.

Dievnama zvani ir tie, kas atgādina par lūgšanu laiku un aicina uz dievkalpojumu. Taču pareizticīgo katedrālē Bāriņu ielā tas nenotiekot astoņos no rīta, bet gan ap pulksten 9. 

Pareizticīgo Lieldienu laikā dievnama zvani skan biežāk, skaidro garīdznieks.

“Šogad pareizticīgo Lieldienas bija 5. maijā. Mums Lieldienas atzīmē diezgan ilgu laiku – ap 40 dienām. Tajā laikā katru svētdienu notiek Krusta gājiens ap baznīcu un tiek zvanīti zvani.

Nedēļā, kas seko pēc Lieldienām, katru dienu cilvēki dienas laikā var atnākt uz baznīcu un mazliet uzzvanīt zvanus, lai slavinātu Dievu.

Zvani skan arī bērēs, laulībās un kristībās,” pastāsta priesteris Aleksandrs.

Arī Liepājas pašvaldības policijā sūdzības par baznīcas zvanu zvanīšanu nav saņemtas.

Nav arī tādu noteikumu, kuros būtu norādīti konkrēti laiki, kad baznīcas zvanus var un kad nevar zvanīt, informē pašvaldības policijas pārstāve Elva Lubāne.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.