Priekules maizes ceptuvē pirmais maizes klaips izcepts jau 1950. gadā. Kopš tā laika daudzi iemīļojuši šī uzņēmuma darinājumus un tos regulāri iegādājas. Viens no maiznīcas klientiem ir arī pensionārs Konstantīns no Liepājas. Vīrietis jau trīs gadus ikdienā ēd tieši Priekules maizi. Garša un sastāvs vīrieti apmierina, tomēr pēdējā laikā viņu bažīgu dara jautājums – kāpēc maizīte ir tik cieta?

“Nāku no Pētertirgus. Tur parasti pērku šo maizi,” Konstantīns apbēdināts rāda mums prāvu kukuli Priekules rupjmaizes ar uzrakstu “Lauku maize”. “Agrāk tā bija mīksta un, maisiņā turot, mīkstums saglabājās pat līdz divām trim nedēļām, bet šī jau nopērkot ir cieta. Kas ir mainījies? Vairs nevar uzcept mīkstu maizi?” Dažas reizes gadā vīrietim noveicoties un sanākot nopirkt mīkstus “Lauku maizes” kukuļus, un viņš gribētu, lai tieši tādu maizi viņš saņemtu ikreiz. “Man tiešām garšo šī maizīte, ļoti laba. Agrāk laukos mēs paši cepām maizi, man atgādina to garšu. Dakteri arī saka, ka rudzu maize esot veselīga. Lai arī cieta, tāpat nopirku. Ko tad citu lai es ēdu? Cena laba, zem diviem eiro par pusotru kilogramu lielu klaipu, garša laba, tikai tas cietums.” Nopētām maizes iepakojumu, derīguma termiņš – 17. februāris. Konstantīns maizi iegādājies 6. februārī, tāpēc uztraucas, kāda tad tā būs termiņa beigās.

“Lauku maizi mēs cepam malkas krāsnī, kas ir mūsu maizes ceptuves lepnums un ļauj mums piedāvāt pircējiem īstu, pēc senām receptēm ceptu maizi. Tā iemesla dēļ garoziņa varētu būt cietāka, biezāka un tumšāka, bet tā ir bijis visu laiku. Mums nav nekāda liela saražotās produkcijas atlikuma, kuru mēs noturētu pārāk ilgi,” skaidro AS “LPB” Priekules maizes ceptuves vadītāja Zane Briķe. Maizes kukulīša realizācijas laiks esot 14 dienas, tādēļ vadītāja pieļauj domu, ka, tuvojoties termiņa beigām, maize varētu kļūt cietāka, tomēr tas nav šis gadījums. Otrs variants, ko vadītāja izvirza, – varbūt to ietekmējuši laikapstākļi pārvedot. “Maize tiek cepta no rīta un tad, pārvedot uz tirgu, iespējams, saskārusies ar temperatūras maiņu un kļuvusi cietāka. Lai gan šī maizīte pati par sevi nav īpaši mīksta. Nav mainījusies ne receptūra, ne tehnoloģijas.” Z. Briķe iesaka pamēģināt “Druvienas” maizi, tā esot viena no vispieprasītākajām malkas krāsnī ceptajām maizēm, turklāt mīkstāka savā konsistencē. “Druvienas” maize, tāpat kā “Lauku maize”, maiznīcā tiek gatavota jau ilgus gadus.

Lai, nopirkta un aiznesta mājās, maizīte ilgāk paliktu svaiga un mīksta, Z. Briķe iesaka to atstāt iepakojumā: “Daži liek ledusskapī, tur gan maize uzreiz kļūst cietāka. Pati mājās turu vienkārši groziņā, oriģinālā iepakojumā, aizvērtu.”