Jau pagājis vairāk nekā gads, kopš Latvijā sākās tā saucamā “Dogo” sāga. Uzņēmuma “Tukuma straume” ražoto suņu barību joprojām tur aizdomās, ka tā ir iemesls daudzu suņu saslimšanai. Tika sākta barības sastāva rūpīga izpēte, bet šobrīd tā pārtraukta finansējuma trūkuma dēļ, un joprojām turpinās baumas par barības bīstamību dzīvniekiem. Kāda ir situācija mūspusē? Vaicājām gan suņu saimniekiem, gan veterinārārstiem. Arī to, ar ko, galu galā, vislabāk barot savu suni?  

Liepājniecei Katarīnai Šternai ir divi aktīvi medību suņi, un viņa piekrita dalīties savā pieredzē. “Barība ir ļoti svarīga. Ja kaut kas nav kārtībā ar suņa spalvu, tas ir viens no rādītājiem, ka rūpīgāk jāseko tam, ko suns ēd. Es saviem suņiem dodu profesionālo barību, kas iegādāta bez starpniekiem tieši no ražotāja Francijā. Vēl papildus tirgū pērku un dodu tiem gan svaigu gaļu, gan dažādus subproduktus jeb atgriezumus, sākot ar buļļa pautiem, līdz govs barības vadam.” K. Šterna noteikti neiesaka suņiem dot svaigas bietes un kartupeļus, bet, lai uzturs būtu pilnvērtīgs, tajā ir jābūt gan olbaltumvielām, gan dārzeņiem un graudaugiem. “Var mazliet sāls,” piebilst saimniece. Cilvēkiem domāto pārtiku saviem suņiem viņa nedodot, bet papildus profesionālajai barībai pati gatavojot īpašas maltītes. Svarīgi ir vienā ēdienreizē nejaukt kopā sauso barību ar paša pagatavoto. Jādod vai nu viena, vai otra, jo citādi radīsies problēmas ar gremošanu.

Veterinārārste Ina Lāce vērš uzmanību uz saimnieka atbildību. “Nolemjot iegādāties suni, ir jāpieņem arī lēmums, kā to baros. Vai nu tikai ar sauso barību, vai arī ēdienu gatavos mājās. Tā ir saimnieka izvēle, pie kādas barības viņš suni pieradina jau no mazotnes. Attiecīgi tam pielāgojas suņa organisms. Ja tiek dota tikai mājās gatavota barība, pats galvenais, lai tā būtu sabalansēta – ar visām nepieciešamajām barības vielām, vitamīniem.” Daktere teic, ka suņa barošanu varot salīdzināt ar to, kā ēd cilvēks. Kā dzīvniekam, tā cilvēkam ir vajadzīgs sabalansēts uzturs, jo tas ir veselības pamats. Ja saimnieks pērk pašu lētāko sauso barību, tad jāzina, ka tajā, iespējams, nebūs visu vajadzīgo uzturvielu.

Veikala “Dino Zoo” vadītāja Agnese Jūrmale stāstīja, ka dzīvnieku saimnieki bieži prasot padomu par barību, ko iegādāties savam sunim. Tad pārdevēji cenšas noskaidrot, kā dzīvnieks barots līdz šim, kāpēc radusies vēlme ko mainīt, kāda ir suņa šķirne, cik tas vecs, vai nav alerģiju, un mēģina piemeklēt piemērotāko barību. “Mēdz būt, ka nopērk vienu, bet pēc laika atnāk un meklē ko citu,” saka Agnese.

Specializētajā veikalā ir iespēja izvēlēties vairāk nekā desmit dažādu ražotāju piedāvāto barību. Kvalitātes un līdz ar to arī cenu diapazons ir visnotaļ plašs. Sākot apmēram no 1 eiro un 40 centiem līdz pat 10 eiro par kilogramu. Plauktos var atrast arī baumu apvīto “Dogo”. “Ir tādi, kas to pērk, ir arī, kas izvēlas citu,” saka Agnese.

“Dino Zoo” pārdevēju pieredze liecina – tas, kā un cik pareizi, dārgi vai lēti tiek barots suns, nav atkarīgs no šķirnes, bet tikai un vienīgi no saimnieka attieksmes. Vai viņš savu suni uzskata par vērtību. Viskvalitatīvāko, bet dārgāko barību pērk arī krancīšiem. “Abus savus suņus baroju tikai ar profesionālo barību, papildus dažreiz iedodot svaigu liellopa gaļu. Un, protams, vienmēr jābūt tīram un svaigam ūdenim,” vēl savu padomu neslēpj Agnese.

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 14.aprīļa numurā.

#kvards-20160414-04#