Gan mazās Jorkšīras terjera šķirnes kucītes Lizas saimnieki, gan viņu kaimiņi, kuriem piederošā labradora šķirnes kuce vainojama sunīša nāvē, smagi pārdzīvo traģēdiju.

Par to ir gan uzrakstīts iesniegums policijā, gan arī labradora saimnieki atzīst vainu.

Ātri un negaidīti

Mazā Liza bijusi kādas Zirņu ielas savrupmājas saimnieku mīlule. Sunīte speciāli sarunāta, ilgi gaidīta un bijusi gan pieaugušo, gan bērnu allaž apmīļota.

Liza gāja bojā otrdienas pēcpusdienā. Saimnieku prombūtnes laikā viņu pieskatīja mājsaimniece Faina. Viņa pastāstīja, ka izlaidusi Lizu pie mājas paskraidīt. Te pēkšņi viņai līdzās parādījies milzīgs labradors, sakampis mazo sunīti zobos un aizskrējis. “Tas notika dažās sekundēs. Paguvu tikai iekliegties un skrēju pakaļ sunim, kurš iebēga savas mājas pagalmā,” atceras Faina. Lizas glābšanā iesaistījies arī labradora saimnieks, kurš centies izdabūt mazo sunīti no labradora lielajiem žokļiem. Faina stāstīja, ka tas nemaz nav bijis viegli, jo saimniekam nācies pat cīnīties ar savu suni tiktāl, ka pats vienbrīd norauts zemē.

Kad Liza beidzot atbrīvota no labradora žokļiem, tā vēl bijusi dzīva. Taču pa nāsīm tecējušas asinis, un pēc dažām konvulsijām sunītis nobeidzies.

Faina stāstīja, ka labradora saimnieki pauduši dziļu nožēlu un solījuši kompensēt zaudējumus. Taču viņa rīkojusies atbilstoši likumam – uzrakstījusi iesniegumu policijai, kā arī sunīša ķermenītis nogādāts pie veterinārāsta, lai būtu oficiāls slēdziens par dzīvnieciņa nāvi. Galu galā kaut kas jādara, ja tik milzīgs dzīvnieks bez uzpurņa var izkļūt brīvībā, kur staigā arī mazi bērni. Notikušais rada izbrīnu arī tādēļ, ka, neraugoties uz milzīgajiem apmēriem, labradori izceļas ar lielu draudzīgumu un mīļumu.

Priekšā liela izskaidrošanās

Arī labradora saimnieki apliecina, ka paši ir pārsteigti par suņa uzvedību. “Mēs pat reiz jokojām, ka gadījumā, ka mājās ielauzīsies zaglis, tad mūsu suns sāks ap viņu luncināties un draudzēties,” sacīja suņa saimniece. Viņa pastāstīja, ka tieši pirms traģēdijas mājas saimnieks devies iznest atkritumu tvertni, kas atrodas tikai četru metru attālumā no vārtiņiem. Viņš diemžēl piemirsis tos kārtīgi aizvērt, un labradors izskrējis brīvībā, sakampis mazo šuneli un ieskrējis atpakaļ. Atšķiras tikai versijas, kur tas noticis. Attālums starp abām mājām ir apmēram 100 metru. Faina sacīja, ka labradors uzbrucis pie viņu mājas žoga, savukārt labradora saimnieki apgalvo, ka Liza atradusies tikai dažus metrus no viņu mājas. Jo labradoram ir traumētas pakaļkājas, tāpēc tas nevarēja 15 sekunžu laikā noskriet tik lielu attālumu un vēl atskriet atpakaļ.

“Savu vainu mēs atzīstam, taču domāju, ka vainīgas ir abas puses, jo mēs pietiekami neuzraudzījām savus suņus,” sacīja labradora saimniece. Viņa taujājusi veterinārārstiem, kā varētu izskaidrot līdz šim tik draudzīgā labradora uzvedību, jo pēc notikušā, it kā pārdzīvojot, suns nav ēdis trīs dienas. Un veterinārārsts sacījis, ka, visticamāk, labradors vēlējies tikai paspēlēties, taču pārvērtējis savu žokļu spēku. Un sunīti nevis nokodis, bet gan nospiedis, jo Liza bija ļoti mazs un trausls dzīvnieciņš. Mājsaimniece Faina pat sacīja, ka Liza varēja būt mazākais sunītis pilsētā.

Tagad abas puses ar bažām gaida otrdien atgriežamies no ārzemēm Lizas saimniekus, un viņiem priekšā ir liela skaidrošanās. “Visgrūtākais ir šī gaidīšana, taču mēs esam tam gatavi,” ar asarām acīs sacīja labradora saimniece.

Uzziņai

Jorkšīras terjera šķirne ir apmēram 100 gadu veca, taču tās izcelsme nav līdz galam noskaidrota. Sākotnēji Jorkšīras terjers bija tikai un vienīgi medību suns, kas bija neaizvietojams žurku, āpšu un lapsu medībās. Šķirne radīta Ziemeļanglijā.

Sākotnēji Jorkšīras terjera izmēri bija krietni lielāki, salīdzinot ar to, kādu mēs šo suni pazīstam šodien. Taču, pārojot arvien mazāka un mazāka auguma indivīdus, suņa lielums ar gadiem ir krietni sarucis. Šķirne no mednieka ir pārvērsta gandrīz vai par modes aksesuāru.

Viktors Ulberts,
“Kurzemes Vārds”

Mazā Liza ģimenē bija ļoti iemīļota.