Šās nedēļas beigās pēdējais punkts tiks pielikts jumta remontam – to nodos ekspluatācijā. Draudzes priekšnieks Jānis Vilnītis pastāstīja, ka šoreiz draudze pret pārpratumiem nodrošinājusies: gan firma, kas veica remontu, parakstījusies par sankcijām, ja vējš atkal sadomās dakstiņus izmētāt, gan jumts ir apdrošināts.

Taču baznīcas iekštelpās darbs vēl rit pilnā sparā. No sienām tiek kasīta nost vecā krāsa, tās piesūcina ar speciālu sķīdumu, lai būtu hidroizolācija un saturētu kopā vecos būves slāņus. Vietumis jau sāk apmest un slīpet sienas. Kad to pabeigs, sāks krāsot iekštelpas. Krāsu pasi dievnamam gatavo Kultūras un vēstures pieminekļu inspekcijas arhitekte Ināra Henriksone. Arhīvos un vecos krāsojumu slāņus atklājot tiek meklēts, kāds bijis oriģinālais krāsojums. Iecerēts daļēji to restaurēt, bet pievienot klāt arī ko mūsdienīgu.

Iecerēts arī daļēji pārbūvēt altāri. Altāra galds pēc remonta atradīsies altāra priekštelpā un tas būs oriģināls kokgrebums, kurā tiks apvienoti elementi, kas atgādinās veco baroka laika altāri, gan tādi, kas sasauksies ar neogotikā celto dievnamu. To veido arhitekte Maija Apine, sadarbojoties ar Rīgas un Ogres amatniecības skolām. 

Lieli darbi notiek arī citās draudzei piederošajās ēkās – draudzes namā un diakonijā. Draudzes namam nomainīti logi un iekārtota jauna apkures sistēma, diakonijas ēkai sakārtota fasāde, ielikti jauni logi un durvis.

Kā tik lielus darbus draudze spēj paveikt? Jānis Vilnītis neslēpj, ka tā paņēmusi kredītus bankā, jo būvdarbi maksā vairākus desmitus tūkstošus latu, bet galvenais esot tas, ka draudzē ir laba, enerģiska komanda. Viņam tikai žēl, ka šogad ērģeļmūzikas festivāls iet dievnamam garām. Toties nākamgad tas noteikti notiks Svētās Annas baznīcā, jo tiek atjauninātas arī ērģeles. Arī tas ir dārgs un smalks process. To veic slavenais ērģeļmeistars Jānis Kalniņš.