Jau ziņots, ka 1. līdz  2. jūlijā Liepājas Svētā Jāzepa Romas katoļu katedrālē atradīsies Svētās Terēzes no Bērna Jēzus relikvijas. Tās uz Liepāju atceļos no Lietuvas. 1.jūlijā pulksten 17 vestās relikvijas tiks svinīgi novietotas katedrālē, kur atradīsies līdz 2.jūlija vakaram, pulksten 19. Par to stāsta Dienvidkurzemes dekāns Gatis Bezdelīga.

“Katoliskajā Baznīcā svēto relikvijas tikušas godinātas visos laikos. Vārds relikvijas (no latīņu vārda reliquiae – atliekas) attiecas vispirms uz kristiešu mocekļu vai citu svēto miesu, kā arī uz dažādiem priekšmetiem, kurus viņi lietojuši. Jau pašā kristietības pirmsākumā tika godināti Svētā Pētera un Svētā Pāvila kapi Romā, bet vēlāk tā izturējās pret relikvijām arī citās vietās. Šajās vietās notika arī brīnumi, kas stiprināja daudzu cilvēku ticību.

Tridentas koncils 1563.gada dekrētā apliecina: “Ticīgajiem jāgodina mocekļu un citu svēto, kuri dzīvo kopā ar Kristu, svētās miesas – tās bija Kristus dzīvie locekļi un Svētā Gara templis un tiks Kristus augšāmceltas un pagodinātas mūžīgai dzīvei. Caur tām Dievs piešķir daudzas žēlastības.” Svētie nav aizmirsuši mūs, brāļus un māsas, un aizlūdz par mums. Svēto relikvijas liecina par miesas augšāmcelšanos un mūžīgo dzīvi.

Godinot relikvijas, nav jādomā, ka pašās relikvijās būtu kāds īpašs spēks vai īpaša enerģija. Svēto miesas relikvijas ir tikai nabadzīgas zīmes tam, kas bija šie svētie savā šīs zemes cilvēciskajā eksistencē, darbojoties, mīlot, domājot, lūdzoties, strādājot un ciešot. Miesas – Svētā Gara Templis.

Dievam labpatīk, ka caur vienkāršām zīmēm tiek izteikta Viņa varenība un mīlestība.

Var minēt daudz gadījumu, kuros Svētās Terēzes no Bērna Jēzus relikviju klātbūtnē, caur viņas cilvēciskajām atliekām – relikvijām – Dievam ir labpaticies atklāt savu mīlestību tiem, kas ar lielu paļāvību uzticas Svētās Terēzes aizbildniecībai.

Marija Franciska Terēze Martina piedzimusi 1873.gada 2.janvārī Alansonā, Normandijā. Gan viņas māte, gan tēvs jaunībā ilgojās pēc klostera dzīves. 14 gadu vecumā Terēze lūdza, lai viņu uzņem Karmelītu ordenī. Vietējais bīskaps un arī pāvests Leons XIII atļauju nedeva. Tomēr jau pēc gada viņa ilgi gaidīto atļauju saņēma un iestājās klosterī. Pēc garas, sāpju pilnas un klusā pacietībā panestas slimības Dievs viņu pieņēma pie sevis mūžībā.

Svētā Terēze nomira 1897.gada 30.septembrī, atstājot savu autobiogrāfiju “Kādas dvēseles stāsts”. Tas ir dvēseles garīgā ceļa atainojums, kuru apbrīnoja visa Baznīca. Terēze aicināja nākt pie Dieva tukšām rokām, pilnīgā paļāvībā uz Viņa žēlastību un nevis uzskaitot savus panākumus. Uz Terēzes kapa ir uzraksts: “Visu savu dzīvi debesīs gribu veltīt, lai darītu labu zemes virsū”.

1925.gada 17.maijā pāvests Pijs XI izsludināja Terēzi no Bērna Jēzus par svēto.”

Uzziņai 

1.jūlijā
Pulksten 17 – relikviju  sagaidīšana un novietošana katedrālē.
Pulksten 17.30 – Garīgās mūzikas koncerts, kuru sniedz sieviešu koris “Aija”.
Pulksten 19 – Vesperes un Svētā  Mise, kuru vada Kurzemes bīskaps Vilhelms Lapelis kopā ar Lizjē bīskapu Gi Gošē un priesteriem.
Pulksten 20 – svētās Terēzes dzejas lasījums, piedalās aktieri Eriks un Ivonda Vilsoni.
Pulksten 21 – pārdomas par Svētās Terēzes garīgo mantojumu.
Katedrāle būs atvērta visu nakti.

Konrāda de Mestēra grāmata “Es sevi upurēju mīlestībai” stāsta par Svēto Terēzi un viņas pasaules redzējumu.